Pagājušajā nedēļā šajā virzībā noticis pavērsiens: LDDK paspārnē nodibināts veidojums ar mazliet dīvainu, bet idejai atbilstīgu nosaukumu „MVU platforma”. Uz šīs platformas aicinātas pulcēties mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) apvienojošās organizācijas, lai, kā rakstīts dibināšanas memorandā, „rastu kopīgus risinājumus MVU atbalstam Latvijā, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi”.
Citiem Eiropas uzņēmējiem reāli darbi, mums tikai dokuments
Līdz 14. oktobrim memorandu bija parakstījušas 20 organizācijas, kuru starpā ir LDDK, biedrība „Līdere”, Latvijas Biznesa konsultantu asociācija, „Connect Latvija”, Latvijas Alus darītāju savienība, Rīgas uzņēmēju biedrība, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija, Latvijas privātskolu biedrība, Latvijas Biznesa konsultantu asociācija, biznesa izglītības biedrība „Junior Achievement-Latvija”, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija, kā arī vairākas sieviešu organizācijas, piemēram, Latvijas Lauku sieviešu apvienība, Iecavas sieviešu klubs „Liepas”, biedrība „Uzņēmīgo sieviešu klubs SENTIO”.
"Eiropas Savienības struktūrfondu apgūšana sākās no otra gala – ar atbalsta aktivitātēm lielajiem un spēcīgajiem komersantiem."
Latvijā mazā un vidējā uzņēmējdarbība nekad nav celta saulītē. Ne ar likumiem un secīgi – ar saudzējošu un vairāk konsultējošu dažādu kontrolētāju attieksmi, ne ar finanšu atbalsta instrumentiem.
MVU atbalsta programma gadiem ilgi bijis vien papīrs, kurā ieviestas korekcijas normatīvo aktu izmaiņu dēļ. Eiropas Savienības struktūrfondu apgūšana sākās no otra gala – ar atbalsta aktivitātēm lielajiem un spēcīgajiem komersantiem, kas savus infrastruktūras objektus nereti bija spējīgi uzcelt ar pašu ņemtu kredītu palīdzību, bet sīkajiem uzņēmumiem un biznesa sācējiem kaut kas no uzņēmējdarbības stiprināšanai atvēlētajiem miljoniem atlecis tikai pēdējos pāris gados. Diemžēl tas iekritis laikā, kad cilvēkiem vairs nav naudas, lai izvērstos sīko komersantu piedāvāto preču un pakalpojumu pirkšanai, sabremzējies arī eksports; kad naudu ES līdzfinansējumam bankas maziem uzņēmumiem bez spīdošas biznesa vēstures nemaz nedod un kredītprocenti augsti.
Šādos apstākļos lieki runāt, ka Latvijā tiktu ņemta vērā Eiropas Mazo uzņēmumu harta, kurai mūsu valsts pievienojās 2002. gadā, līdz ar to apņemoties sekot 10 darbības virzieniem:
- Izglītība un uzņēmējdarbības apmācības;
- Lētāka un ātrāka uzņēmumu dibināšana;
- Efektīvāka likumdošana un normatīvie akti;
- Apmācības pieejamība;
- Interneta pieejamības uzlabošana;
- Vairāk guvuma no vienotā tirgus;
- Nodokļu un finanšu jautājumi;
- Mazo uzņēmumu tehnoloģiskās kapacitātes stiprināšana;
- Veiksmīgi e-uzņēmējdarbības piemēri un augstākā līmeņa atbalsts mazajiem uzņēmumiem;
- Spēcīgākas, efektīvākas mazo uzņēmumu interešu pārstāvniecības attīstīšana Eiropas Savienības un nacionālajā līmenī.
Ne tikai mērķi, bet arī mērāmi rezultāti
Paturot prātā septiņu gadu distanci kopš Latvijas pievienošanās hartai, no šī uzskaitījuma vien redzams, cik maz padarīts. Valdībā 13. oktobrī pieņemtā koncepcija par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem varētu būt kā ceļvedis šajā virzienā, jo tajā paredzēts ieviest virkni jauninājumu un atvieglojumu nodokļu jomā, piemēram, paredzot iespēju mikrouzņēmumiem pievienotās vērtības nodokli maksāt, balstoties uz kases principu. Paredzēts arī būtiski atvieglot grāmatvedības kārtošanu, paplašināt vai arī ieviest pilnīgi no jauna speciālas mikrokreditēšanas programmas mazajiem uzņēmējiem. Tas viss ir labi ar vienu nosacījumu – ja ir „gans”, kas šīs iestrādes vada un kontrolē izpildi - kā pašlaik ekonomikas ministrs Artis Kampars un šoreiz, pretēji iepriekšējo valdību pieredzei, ar Finanšu ministrijas atbalstu. Ja kādreiz kas mainās, šī prioritāte nozīmi var zaudēt un koncepcija nogulties kādā plauktā līdzās daudzām citām.
"Protams, nevajag gaidīt, ka tādā konceptuālā dokumentā kā memorands tiktu nosaukti vēl kādi konkrēti rādītāji un darbi."
Politikas pastāvīguma aspektu saistībā ar platformas dibināšanu norādīja arī LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle.
LDDK viceprezidente un biedrības „Līdere” vadītāja Aiva Vīksna, kura jau ilgus gadus rūpējas par mazā biznesa attīstību, runāja līdzībās: gan lauku sieviešu apvienības, gan citu mazo uzņēmumu sabiedriskās organizācijas ir uzarušas zemi, kaisījušas tajā sēklu, taču tagad visiem kopā ļoti neatlaidīgi jāstrādā, lai iegūtu ražu.
Platformas dalībnieku memorandā ir nosaukti mērķa sasniegšanas kvantitatīvie rādītāji:
- uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem 2010. gadā – 40 (2007. gadā to bija 29 (individuālie komersanti un komercsabiedrības);
- jaundibināto uzņēmumu skaita pieaugums attiecībā pret iepriekšējā periodā reģistrētajiem uzņēmumiem 2010. gadā – par 10% (2009. gada pirmajos 8 mēnešos reģistrēti par 26% mazāk uzņēmumu nekā 2008. gada pirmajos 8 mēnešos);
- likvidēto uzņēmumu skaits procentuāli no reģistrētajiem uzņēmumiem 2010. gadā – 30% (2008. gadā šis rādītājs bija 42,35%).
Ko ietver memorands
Protams, nevajag gaidīt, ka tādā konceptuālā dokumentā kā memorands tiktu nosaukti vēl kādi konkrēti rādītāji un darbi. Taču tajā lasāmie darbības virzieni uzņēmējdarbības vides uzlabošanai ir līdz ģībšanai pazīstami no daudzām koncepcijām un vadlīnijām.
- Lētāka un ātrāka uzņēmumu dibināšana un likvidēšana.
Ir jābūt konkurētspējīgām dibināšanas un likvidēšanas izmaksām un administratīvajam slogam, lai veicinātu uzsākt komercdarbību Latvijā, nevis ārvalstīs.
- Nodokļu nomaksas vienkāršošana un maksāšanas stimulēšana.
Nodokļu sistēma jāpielāgo tā, lai tā veicinātu mazo uzņēmumu veiksmīgu darbību, iedrošinātu uzņēmējdarbības uzsākšanu, būtu labvēlīga to darbības izvēršanai un darbavietu radīšanai, kā arī atvieglotu mazu uzņēmumu veidošanu un darbības turpināšanu.
- Finansējuma piesaistīšana un dažādošana.
Ir jāattīsta jauni produkti un pakalpojumi, kas būtu atbilstoši esošajam pieprasījumam un kas spētu uzņēmēju ieceres pārvērst realitātē. Īpaša uzmanība jāvelta uzņēmējdarbības atbalstam tieši uzsākšanas stadijā.
- Valsts iestāžu atsaucība pret MVU vajadzībām.
Ir svarīgi nodrošināt valsts iestāžu atsaucību pret MVU vajadzībām, jo tādā veidā var tikt ietaupīti šo uzņēmumu laika un finanšu resursi, kā arī jāveicina e-pārvalde, jāveido vienas pieturas aģentūras, kas turklāt palīdzētu uzlabot apkalpošanu, samazinātu izdevumus.
- Normatīvo aktu izstrādāšana saskaņā ar principu „Vispirms domāt par mazākajiem”.
Lai būtiski samazinātu tiesisko un administratīvo slogu salīdzinājumā ar lielajiem uzņēmumiem, ir jāvienkāršo pašreizējais regulējums un likumdošanā jāņem vērā MVU īpatnības un vajadzības. Stingri vērtēt turpmāko tiesību aktu un administratīvo iniciatīvu ietekmi uz MVU („MVU tests”) un, izstrādājot priekšlikumus, ņemt vērā attiecīgos rezultātus.
- Atbilstošas izglītības un apmācību nodrošināšana; izpētes un inovācijas veicināšana.
Lai veicinātu uzņēmējdarbības garu sabiedrībā, vispārējās zināšanas par biznesu un uzņēmējdarbību ir jāapgūst visos skolas līmeņos, jau sākot ar pirmo klasi. Īpaša uzmanība jāvelta mūžizglītībai, kas uzlabo cilvēku zināšanas un palīdz viņiem saglabāt mūsdienu prasībām atbilstīgas profesionālās iemaņas. Jāveicina MVU dalība pētījumos un attīstības programmās, jo mūsdienās inovācijas ir svarīgākas nekā jebkad. Sekmēt trīspusējo sadarbību starp valsti, privāto un pētniecības sektoru.
- Tirgus izmantošanas iespēju palielināšana.
MVU nepieciešams valsts atbalsts, lai maksimāli tiktu izmantotas iespējas, ko sniedz gan vietējais, gan starptautiskais tirgus. Iekšējā tirgū ir jāveicina MVU dalība valsts iepirkumos, ir jāatbalsta MVU ieiešana starptautiskajos tirgos, jāveicina MVU „zaļā” tirgus iespēju izmantošana un energoefektivitāte, pārvēršot vides problēmas par iespējām.
Jā, memorands „iet pa pēdām” MVU hartai, un būtībā nav aizmirsts nekas, lai MVU darbības vidi darītu absolūti laimīgu.
Kāpēc tieši tagad?
Lai iecerētais iegūtu reālas aprises, LDDK kā atbildīgā organizācija apņemas koordinēt MVU atbalsta politikas izstrādi, tajā iesaistot pašus MVU, kā arī izveidot ekspertu grupas ar atbildīgām personām, sekot līdzi īstenotajām pārmaiņām, novērtēt tās un rīkot arī informatīvos pasākumus.
Izskatās gana labi. Tikai nepamet sajūta, ka LDDK ar partneriem nostājusies kaut kur augstu uz klajā laukā uzstādītas platformas, nolēmusi sākt visu no nulles, kaut gan tieši pēdējā laikā arī citviet – gan Ekonomikas ministrijā, gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, gan Hipotēku bankas pārvaldē ALTUM – sākti tieši mazo komersantu un biznesa sācēju atbalsta pasākumi.
Ja „MVU platforma” ar apkārtējiem kolēģiem sadarbosies un tie savukārt ar „platformu”, sienot jau esošo iestrādņu „galus”, tad būs arī raža.
Vēl arī dabiskā kārtā rodas jautājums – kādēļ tieši tagad? Kādēļ uz šādu pasākumu bija jāgaida tik garus gadus? Ja viss ar šādu enerģiju būtu darīts senāk, tad, iespējams, būtu gan labāka izglītības sistēma, gan tiesiskā vide, gan pieejami finanšu instrumenti, jo būtu taču ietekmēta MVU vajadzībām vairāk piemērotu ES struktūrfondu programmu izstrāde jau ES struktūrfondu apguves plānošanas laikā. Galu galā, varbūt pat burbulis būtu plīsis ar mazāku troksni?
"Platformas pirmais redzamais veikums varētu būt īpaša fonda izveidošana MVU vajadzībām."
A. Vīksna skaidro, ka viens no iemesliem ir latviešu savrupība: labākos gados, kaut pavēnī, mazajiem uzņēmējiem tomēr neesot klājies tik grūti, lai spētu saprast, ka spēks ir kopīgā savu interešu virzīšanā un lobēšanā. Tagad ārējie apstākļi piespieduši to beidzot novērtēt.
No otras puses, arī LDDK savs labums tādējādi, ka paplašinās tās atbalstītāju un dalībnieku loks, spodrinot atpazīstamību arī līdz šim mazāk apgūtajā sīko komersantu vidē.
„Platformas” pirmais redzamais veikums varētu būt īpaša fonda izveidošana MVU vajadzībām. Uzņēmēji cer, ka tā finansējums derētu aizdevumiem apgrozāmajiem līdzekļiem. LDDK pārstāvis Mārcis Dzelme saistībā ar „platformas” dibināšanu stāstīja, ka ļoti atsaucīgi ideju par šāda fonda dibināšanu uzņēmuši gan privātie investori, gan arī komercbankas. Fonda izveide esot dažu nedēļu jautājums.
