Publiskajā telpā nesen izskanēja, ka Valsts policija pēc budžeta apcirpšanas faktiski atgriezusies 2006. gada situācijā. Vai tā ir taisnība?
Nevar divas reizes iekāpt vienā un tajā pašā upē, tāpēc nav iespējams atgriezties situācijā, kādā atradāmies 2006. gadā. Jā, runājot par budžetu, skaitļi varbūt tiešām sāk tuvoties tiem, kādi tie bija pirms gadiem trim. Tomēr galvenais – pēdējos divos trīs gados policija ļoti strauji attīstījusies. Gan tehniskā nodrošinājuma ziņā, gan profesionāli. Tagad šī attīstība ir nobremzēta, bet pagātnē mēs neatgriežamies, jo tas vienkārši nav iespējams.
Pašlaik vērojamas dažādas spekulācijas ar skaitļiem, kas attiecas uz budžeta samazinājumiem vienā vai otrā nozarē. Kāds ir reālais Valsts policijas šā brīža finansiālais zaudējums?
Tas atkarīgs no tā, kuru periodu ņemam par atskaites punktu – 2007. vai 2008. gadu? Jau pagājušā gada beigās policijas budžets tika samazināts par 15 procentiem. Pēc pirmā janvāra budžetu mazināja vēlreiz. Tagad tos procentus grūti salikt kopā, jo katrs nākamais samazinājums bija no atlikušās summas. Pagaidām iepriekšējā līmenī saglabātas amatalgas, bet policijas darbinieku atalgojumu veido arī dažādas piemaksas. Uzturnauda, par dienesta pakāpi, piemaksa par specifiskiem dienesta apstākļiem... Piemēram, tiem, kas konvojē aizturētos vai cīnās ar organizēto noziedzību. Visas šīs piemaksas jau būtiski samazinātas. Uzturnauda - no 120 uz 50 latiem. Pirms dažiem gadiem tika izcīnīts, ka, ejot atvaļinājumā, policisti saņem atvaļinājuma pabalstu jeb tā dēvēto trīspadsmito algu. Arī atvaļinājuma pabalsti tagad vairs netiek izmaksāti. Tomēr pēc 1. jūlija acīmredzot nāksies samazināt arī amatalgu. Kādā veidā tas notiks – samazinot tieši vai piešķirot bezalgas atvaļinājumus – būtību nemaina.
Tātad tie cilvēki, kas tieši cīnās ar noziedzību un rūpējas par kārtību valstī, jau ir cietuši un cietīs vēl?
Protams. Dažādu kategoriju darbinieku atlīdzība jau šobrīd samazinājusies par 15–25 procentiem. Ja izrādīsies, ka no 1. jūlija būs jāsamazina arī amatalga par 20%, viņi, visticamāk, saņems par 35-45% mazāk. Turklāt ar 1. jūliju no darba aiziet vēl 320 cilvēku un tiek likvidētas ap 150 vakances.
Strukturālās izmaiņas, par kurām visi pašlaik tik daudz runā. Ko tās reāli nozīmē policijā?
Atbilstoši starptautiskai praksei pārstrukturēt policijas darbu, veidojot reģionālās pārvaldes, mēs sākām realizēt vēl pirms krīzes. Čehi līdzīgu reformu pabeidza šā gada pirmajā janvārī. Arī Lietuvā reģionalizācijas process tuvojas beigām. Reformas būtība - samazināt administratīvo aparātu, koncentrējot to vienā vietā, organizēt dokumentu apriti elektroniski un darbam nepieciešamos līdzekļus novirzīt tieši uz reģionālajām pārvaldēm. Pirms diviem gadiem kā jaunās struktūras paraugmodeli sāka veidot Rīgas reģionu, kurā apvienoja Rīgu un Rīgas rajonu. Līdz 1. jūlijam tam tiks pievienota Jūrmala, likvidējot Jūrmalas Policijas pārvaldi un atstājot tās vietā policijas iecirkni. Savukārt līdz 1. septembrim Rīgas reģionam pievienos arī Ogri. Šajā teritorijā, kas ietilps jaunajā reģionā, tiek izdarīta vairāk nekā puse no visiem noziedzīgajiem nodarījumiem Latvijā. Loģika ir diezgan vienkārša – daudzi, kas dzīvo Pierīgā, noziegumus izdara galvaspilsētā. Savukārt prakse pierādījusi, ka policijas spēkus operatīvi un efektīvi var vadīt no viena vadības centra. Mūsdienu apstākļos pat nav svarīgi, kur šis centrs atrodas, bet tiem, kam nepieciešama palīdzība, ir pilnīgi vienalga, no kurienes dod komandas. Jautājums ir komunikācijā un cik ātri, cik efektīvi komandas tiek izpildītas.
"Administratīvās, pārraudzības un atļauju izsniegšanas funkcijas būs koncentrētas reģionu pārvaldēs, bet reaģēšanas spēki paliks esošajās vietās un apmēram esošajā līmenī."
Cik šādu policijas reģionu būs Latvijā?
Pieci. Jau pieminētā Rīga. Kurzemes reģions ar reģionālo pārvaldi Liepājā, Zemgales ar pārvaldi Jelgavā, Latgales ar pārvaldi Daugavpilī un Vidzemes ar pārvaldi Valmierā. Pēc sākotnējā plāna mums bija paredzēts tos izveidot līdz 2010. gada janvārim, bet sakarā ar līdzekļu trūkumu esam plānu pārskatījuši, un policijas reģioniem jāsāk darboties ar šā gada 1. septembri. Bijušās pārvaldes bijušo rajonu centros pārtaps par dažādu kategoriju policijas iecirkņiem atkarībā no slodzes, teritorijas un darbinieku skaita. Visa reģiona policijas budžets būs par 20% mazāks nekā līdz šim bija kopējais tajā ietilpstošo rajonu policijas pārvalžu budžets. Bet mehānisms apmēram tāds kā Igaunijā, kur jau sen ir četras prefektūras. Tur finansējumu saņem tieši prefektūra. Vadoties no tā, prefekts komplektē kadrus un organizē darbu. Administratīvās, pārraudzības un atļauju izsniegšanas funkcijas būs koncentrētas reģionu pārvaldēs, bet reaģēšanas spēki paliks esošajās vietās un apmēram jau esošajā līmenī. Obligāti tiks saglabātas tās pamatstruktūras un pamatfunkcijas, kas garantē iedzīvotāju drošību un attiecīgās pārvaldes vai iecirkņa sekmīgu funkcionēšanu. Tāpēc sabiedrība necietīs. Mēs drīzāk mēģinām izlīdzināt pakalpojuma kvalitāti, līmeni un ātrumu, lai tas būtu vienāds visā Latvijas teritorijā.
Kāda pašlaik ir kriminogēnā situācija un no kā sabiedrība cieš visvairāk?
Šā gada pirmajos piecos mēnešos valstī ir reģistrēti 24 880 noziedzīgi nodarījumi, kas ir par 1,06% vairāk nekā pagājušajā gada attiecīgajā periodā. Turklāt Vidzemes, Kurzemes un Latgales reģionā to skaits ir samazinājies, bet pieaudzis Rīgā un Zemgalē. Visvairāk, protams, ir zādzības, un to skaits turpina augt, it sevišķi tirdzniecības objektos. Pieaudzis ar narkotikām saistīto noziegumu daudzums, arī dzīvokļu un viensētu aplaupīšana. Samazinājušās zādzības no automašīnām un pašu automašīnu zādzības. Diemžēl par 3,31% pieaudzis sevišķi smago noziegumu skaits. Kas attiecas uz noziegumu atklāšanu, tad šajā ziņā mums īpašu problēmu nav. Jau ilgāku laiku atklāšanai ir tendence pieaugt.
"Mēs mēģinām izlīdzināt pakalpojuma kvalitāti, līmeni un ātrumu, lai tas būtu vienāds visā Latvijas teritorijā."
Ko darīt ar sīkajiem noziegumiem, kur nodarījums ir pāris latu, bet kriminālprocesa novešana līdz galam valstij izmaksā vairākus simtus. Savulaik izskanēja priekšlikums tos reģistrēt, bet neizmeklēt.
Ikvienam cietušajam, kurš meklē palīdzību policijā, notikušais ir svarīgs. Protams, līdzekļiem samazinoties, mums jāatrod kaut kāds saprātīgs risinājums. Bet pagaidām reaģējam uz visiem noziedzīgiem nodarījumiem un rosinām procesu, kaut arī samērīguma nav, jo tas tiešām izmaksā ļoti dārgi, prasa laiku un resursus. Ir Eiropā valstis, kur cilvēkam, ja tam nozagts velosipēds, iedot izziņu apdrošinātājiem un riteni neviens nemeklē. Mēs tam neesam gatavi, jo diezin vai Latvijā ir daudz tādu, kas būtu gatavi apdrošināt savu velosipēdu. Tāpēc, iespējams, viens no risinājumiem - administratīvā atbildība, kas iestātos par sīku zādzību, ja zaudējums nepārsniedz noteiktu summu. Tad varētu aprobežoties ar protokolu, lēmumu un sodu. Diemžēl tādā gadījumā nepieciešamas izmaiņas likumdošanā, un pagaidām sarunas, kā to atrisināt, uz priekšu nevirzās. Pret šādu sistēmu ir Tirgotāju asociācija.
Bet kas notiek ar soda naudām, ko maksā, pamatojoties uz policijas sastādītajiem administratīvajiem protokoliem? Kur tās paliek?
Valsts budžetā. Tikai daļu no kopējās summas policija saņem atpakaļ dotāciju veidā. Un pret šādu sistēmu nekas nebūtu iebilstams. Tas ir pareizi. Cita lieta - jo policija vairāk un veiksmīgāk strādā, jo mazāk naudas tai paliek. Jo vairāk mēs aizturam likumpārkāpējus un ievietojam īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, jo vairāk mums par viņiem jāmaksā. Ja šobrīd tur atrodas 50 cilvēku, tad ēdināšanai vien tas ir 250 latu. Plus higiēnas preces, plus gultasveļa un elektrība. Savukārt administratīvais protokols, lai atbilstoši likumdošanai ierakstītā vēstulē to nosūtītu pārkāpējam, izmaksā vienu latu. Piemēram, tiek plānots iegādāties 100 fotoradaru. Ja katrs fiksēs 10 pārkāpumus dienā, tad kopā tie ir 1000 protokoli. Šādiem izdevumiem pagaidām mums nauda nav paredzēta.
Astoņdesmito gadu beigās, deviņdesmito sākumā, spiesti aiziet no milicijas, atsevišķi Iekšlietu ministrijas darbinieki pārgāja pretējā nometnē. Dažas no viņu organizētajām bandām darbojās līdz pat deviņdesmito gadu beigām. Vai kaut kas līdzīgs nedraud arī pašreiz, kad tik daudz darbiniekiem nākas pamest iekšlietu struktūru?
Ir mainījusies kriminālā vide. Ja toreiz bija grupējumi, kuriem pieslieties, tad pašlaik tādu vairs nav. Pārsvarā bijušie policisti pāriet darbā uz dažādiem apsardzes uzņēmumiem. Protams, mēs nevaram izslēgt varbūtību, ka no visas tās cilvēku masas kāds sāk sadarboties ar noziedzniekiem. Tomēr pagaidām tādas informācijas nav. Varbūt kolēģiem no speciālajiem dienestiem jāuzdod šis jautājums. Lai viņi pavērtē. Tomēr, kā jau teicu, situācija ir pavisam cita. Ar beisbola nūjām neviens apkārt nestaigā un karstu gludekli uz vēdera neliek. Sabiedrība ir mainījusies, un mainījusies arī noziedzība.
"Spriedze, kas valda visā sabiedrībā, pavisam tieši skar arī policiju un tajā strādājošos."
Sociālā spriedze sabiedrībā ir ļoti liela. Kādi secinājumi tika izdarīti pēc 13. janvāra, un vai tagad policija ir gatava līdzīgiem notikumu pavērsieniem?
Mēs šo notikumu esam rūpīgi izanalizējuši. Ja līdz šim uzskatījām, ka Latvijas sabiedrība nav tendēta uz ekstrēmismu un savu protestu pauž civilizēti (dziedot, mītiņojot vai stāvot ar plakātiem), tad pēc 13. janvāra visos plānos paredzam situāciju, ka manifestācija vai pasākums var kļūt vardarbīgs ar no tā izrietošām sekām. Skaidrs, ka, pieaugot sociālai spriedzei un neapmierinātībai ar valstī notiekošo, tas kļūst arvien aktuālāk. Tomēr mums jānodrošina gan kārtība, gan apstākļi, kuros valsts var normāli funkcionēt, gan arī sabiedrības un katra indivīda tiesības izteikt savu viedokli. Patīk attiecīgais pasākums un konkrētie protestētāji vai nepatīk, likums no mums prasa garantēt netraucētu tā norisi. Neskatoties uz to, ka spriedze, kas valda visā sabiedrībā, pavisam tieši skar arī policiju un tajā strādājošos.
Vai tas nedraud, ka policija var tikt konfrontēta ar sabiedrību vai kļūt par ķīlnieku starp varu un sabiedrību?
Jau pašlaik policistiem nav viegli. Ir jūtama šī attieksme – ko jūs aizstāvat, kāpēc jūs viņus aizstāvat? Jums pašiem taču arī algu samazināja... Un ja vēl ģimenē ir problēmas, dzīvesbiedrs, piemēram, zaudējis darbu, tad psiholoģiski ir grūti. Bet tāpēc ir dažāda ranga priekšnieki, kam jāstrādā ar saviem padotajiem un jāspēj viņus motivēt. Ja mēs nevarēsim garantēt kārtību, tad var sākties haoss, kas jau tā slikto situāciju padarītu vēl sliktāku. Ekonomika no tā neuzlabosies.
Katrā ziņā es ceru, ka mūsu sabiedrība ir pietiekami nobriedusi, lai neķertos pie dakšām un piektā gada metodēm. Savukārt politiskā vara, es ceru, darīs visu, lai šo spriedzi sabiedrībā mazinātu. Policija nav tā institūcija, kura novērsīs cēloņus. Mēs neesam dakteri, kas var izārstēt valsts kaites. Mums ir savas konkrētas, ar likumu noteiktas funkcijas.
Noziedzības struktūra valstī 2008. un 2009. gada piecos mēnešos
