VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
31. martā, 2009
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
1
2
1
2

Veidot jaunas partijas vai stāties esošajās? Rietumvalstu tendences

Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Mūsdienu Eiropā cilvēku identitāte kļūst arvien plašāka un daudzveidīgāka. Cilvēks neidentificē sevi tikai pēc piederības vienai vai otrai sociālai grupai un politiskai partijai.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Latvijas demokrātija ir atkarīga no partiju sistēmas. Jo vājāk funkcionē partijas atbilstoši sabiedrības pieprasījumam, jo trauslāka ir demokrātija kopumā. Saskaņā ar SKDS aptauju datiem no visām Latvijas institūcijām politiskās partijas ir tās, kurām sabiedrība uzticas vismazāk. Tikai 7% iedzīvotāju tām uzticas, turpretim 75% neuzticas nemaz.

Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanas nosaka to, ka pēdējā laikā veidojas jaunas partijas, tās pārgrupējas, apvienojas, meklē jaunas politiskās nišas. No vienas puses, partijas dibināšanai nepieciešamais niecīgais biedru skaits (200) Latvijā neveicina demokrātisku konkurenci partiju iekšienē. Latviju jau gadiem ilgi raksturo tas, ka politisko partiju biedru skaits ir pārāk mazs un tāpēc pietrūkst ideju konkurences partijās. Atšķirībā no pārējām ES valstīm šodienas Latvijā partijas biedru skaits vidēji veido 0,9% (pēc pašu partiju datiem) no vēlētāju skaita, ES vidēji šis skaitlis ir 7 procenti. No otras puses, Eiropas valstu politiskā pieredze liecina, ka masu partiju laiks ir pagājis un partiju skaitliskajam lielumam ir sekundāra nozīme.

Rietumeiropas valstīs likumdošana nereglamentē partiju biedru skaitu, jo tas netiek uzskatīts par faktoru, kas nosaka politiskās sistēmas stabilitāti. Tā, piemēram, zaļo partijas Vācijā un Austrijā vispār nereģistrē partijas biedrus. Bieži piederība kādai politiskai partijai ir tehniska formalitāte. Lielbritānijā, iestājoties arodbiedrībā, cilvēks automātiski tiek ieskaitīts par Leiboristu partijas biedru, ja vien viņš neinformē par citādiem nodomiem. Pētījumi dažādās valstīs parāda, ka bieži partiju deklarētais biedru skaits ir krietni lielāks, nekā tas ir patiesībā.

Lielākā nozīme – atbalstītājiem

Eiropas demokrātiskajās valstīs partiju atbalstītājus var iedalīt trijās grupās. Vismazāko grupu veido partijas profesionāļi, aktīvisti un funkcionāri, kam partija ir politiskās dzīves jēga un darbs. Otrajā grupā ietilpst tā sauktie ierindas partijas biedri, kuri maksā biedra naudu un kuriem ir reģistrēts dokuments (partijas biedra karte). Trešajā grupā ir vēlētāji un atbalstītāji, kuru saikne ar partiju visbiežāk ir pozitīvs balsojums vietējās un nacionālajās vēlēšanās.

Eiropas valstu pieredze rāda, ka politisko partiju darbībā vislielākā nozīme ir trešajai grupai - cilvēkiem, kas atbalsta partiju vēlēšanās. Faktiski partijas popularitāte vēlēšanās ir galvenais faktors, kas nosaka partijas lomu un nozīmi valsts dzīvē. Daudzās valstīs no iegūto balsu skaita un pārstāvniecības parlamentā ir atkarīgs valsts finansējuma lielums partijām. Šāda sistēma nodrošina demokrātiskas pārvaldes sistēmas ilgtermiņa attīstību un pasargā sabiedrību no iespējamiem politiskajiem satricinājumiem. Caurmērā ES valstīs tikai 9% no visiem vēlētājiem ir kādas politiskās partijas biedri, turklāt pēdējo gadu tendences liecina, ka šis skaitlis arvien samazinās. Šīs tendences saistās ar sabiedrības kopējo attīstību, masu saziņas līdzekļu pieaugošo lomu, komunikācijas līdzekļu straujo attīstību. Partiju efektīva funkcionēšana nav tik daudz atkarīga no biedru skaita, bet gan no tā, cik profesionāli darbojas partijas funkcionāri, kā viņi spēj izmantot sabiedriskās attiecības, masu informācijas un komunikācijas līdzekļus, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku atbalstītāju skaitu vēlēšanās un lai skaidrotu partijas politiku un nostājas.

"Politiskās partijas labu reputāciju nevar nopirkt ar reklāmu, to var iegūt ilgstošā komunikācijas procesā."

Partijas panākumi politikā ir atkarīgi arī no parlamentārās un vietējās varas pārstāvniecības. Faktiski nacionālā vai vietējā līmeņa politiķi ar partijas funkcionāru starpniecību veido saikni ar saviem atbalstītājiem, kas nosaka partijas vietu un nozīmi valsts politikā. No politiskās partijas attīstības viedokļa nozīmīgāks ir jautājums par to, kādas interešu grupas un organizācijas atbalsta partiju. Parasti kreisajām partijām, piemēram, svarīga ir sadarbība ar arodbiedrībām (izteikti piemēri ir leiboristi Lielbritānijā, sociāldemokrāti Dānijā, Zviedrijā, Austrijā).

Vēlētāja identitāte paplašinās

Svarīgs faktors, kas nosaka biedru skaita samazināšanos Eiropas valstīs, ir mainīgā iedzīvotāju identitāte. Mūsdienu Eiropā cilvēku identitāte kļūst arvien plašāka un daudzveidīgāka. Cilvēks neidentificē sevi tikai pēc piederības vienai vai otrai sociālajai grupai un politiskajai partijai. Informācijas un tehnoloģijas laikmetā politisko partiju starpā samazinās ideoloģiskās atšķirības, palielinās iedzīvotāju mobilitāte, paplašinās personiskās identitātes spektrs un līdz ar to partiju biedru skaits arvien vairāk kļūst par formālu faktoru politiskajā procesā.

Latvijā partiju popularitāte un nozīme no demokrātijas kvalitātes viedokļa atkarīga nevis no biedru skaita vai jauna nosaukuma, bet no politiķu profesionalitātes. Profesionāls politiķis, līdzīgi kā biznesa uzņēmuma pārstāvis, ir ieinteresēts rūpēties par savas partijas reputāciju un vērtībām. Sabiedrisko attiecību teorija māca, ka labu reputāciju nevar nopirkt ar reklāmu, to var iegūt vien ilgstošā komunikācijas procesā.

***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI