Iekšējās brīvības ierobežojumi, vienpusēja vēstures interpretācija un vēršanās pret citādi domājošajiem ir Krievijas autoritārisma iezīmes, ko Latvija objektīvi nevar ietekmēt. Ekonomiskās krīzes apstākļos, kad pieaug sociālā spriedze, Krievijai ir vajadzīgi ārējie ienaidnieki, kas apšauba PSRS uzvaru Otrajā pasaules karā un „pārraksta vēsturi”. Krieviem uzvara karā ir nozīmīga sevis pašidentifikācija neatkarīgi no Staļina režīma, upuru skaita un fakta, ka 9. maijs par oficiāliem svētkiem kļuva tikai pēc Staļina nāves. Kremlis vēstures jautājumus arvien vairāk izmantos gan Krievijas iekšpolitiskiem, gan ārpolitiskiem mērķiem. Tāpēc pagaidām nav cerību, ka vēstures politizācija Latvijas un Krievijas attiecībās tuvākajā nākotnē mazināsies.
Vēsture kā attiecību priekšnosacījums
Krievijas 2008. gada ārpolitikas stratēģijas apskatā, ko gatavo Krievijas Ārlietu ministrija, ir teikts, ka „attiecību uzlabošanai ar Baltijas valstīm Krievija saskata tikai divus priekšnosacījumus: Baltijas valstu iekšpolitiskā fona izmaiņas un gatavība ņemt vērā Krievijas intereses un bažas. Krievija par principiāli svarīgu uzdevumu Latvijā un Igaunijā uzskata tautiešu aizsardzību. Krievijas pozīcija nemainīsies robežjautājumu risināšanā. Krievijai nepieņemama ir okupācijas tematika, neonacisms un padomju pieminekļu demontāža”. Nupat arī Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs norādīja, ka tieši vēstures interpretācijas rada politiskās problēmas starp Latviju un Krieviju.
Krīzes apstākļos Krievijas politika vēstures jautājumos kļūst vēl agresīvāka. Kā vēsta Krievijas un Ukrainas mediji, Krievija gatavojas pieņemt īpašu likumu, lai vērstos pret "nacisma reabilitāciju" bijušās PSRS valstīs, kā arī savulaik okupētajās Baltijas valstīs. Iecerēts, ka aprīlī notiks apaļais galds, kurā piedalīsies Krievijas Valsts domes deputāti un sabiedrības pārstāvji, lai apspriestu koncepciju likumam "Par Krievijas Federācijas pasākumiem, lai pretdarbotos nacisma, nacistisko noziedznieku un viņu līdzdalībnieku reabilitācijai jaunajās, neatkarīgajās valstīs - bijušajās PSRS republikās". Likuma mērķis esot nepieciešamība reaģēt uz "Otrā pasaules kara rezultātu pārskatīšanu, nacistu līdzgaitnieku, kolaboracionistu un nodevēju heroizāciju, kas pieņemas spēkā Igaunijā, Latvijā, Ukrainā un dažās citās jaunajās, neatkarīgajās valstīs".
Likumprojekta autori gatavojas "konstatēt, klasificēt un nosodīt" gan individuālus, gan kolektīvus, gan valsts līmenī veiktus "mēģinājumus reabilitēt nacismu" un piedāvāt "pretdarbības pasākumu sistēmu", sākot ar "profilaksi un izglītošanu" un beidzot ar ekonomiskām un cita veida sankcijām, tostarp administratīvo un krimināltiesisko vajāšanu Krievijas teritorijā, kā arī starptautiskajās institūcijās.
Vēsturiskās „patiesības” balsts – kriminālatbildība
Viens no Krievijā valdošās partijas ''Vienotā Krievija'' līderiem, ārkārtas situāciju ministrs Sergejs Šoigu publiski paziņojis, ka valstij nepieciešams likums, kas paredzētu kriminālatbildību tiem, kuri apšaubītu Padomju Savienības lomu nacisma sagrāvē. Šis paziņojums nozīmē atbalstu Krievijas Valsts domes iecerētajam likumprojektam, kura mērķis ir vērsties pret tā saukto nacisma reabilitāciju un ''vēsturniekiem revizionistiem'' – pirmkārt jau Baltijas valstīs un Ukrainā.
"Latvijai svarīgi, lai skolēni nākotnē būtu gatavi kritiski izvērtēt ikvienu vēstures notikumu un procesus kopumā."
Sergejs Šoigu savu viedokli pauda, uzstājoties Staļingradas kaujas veterāniem veltītā pasākumā. ''Es uzskatu, ka mūsu parlamentam ir jāpieņem likums, kas paredzētu kriminālatbildību par Padomju Savienības uzvaras Lielajā Tēvijas karā noliegšanu. Tādā gadījumā dažu valstu prezidenti, kas to noliedz, vairs nevarētu nesodīti ierasties mūsu valstī un dažu pilsētu mēri, pirms nojaukt pieminekļus [padomju karavīriem], iepriekš vairākas reizes padomātu,'' dodot mājienu postpadomju valstu virzienā. Piemēram idejas autori min daudzās valstīs pastāvošos likuma pantus, kas draud ar kriminālatbildību par holokausta noliegšanu.
Radiostacijas ''Eho Moskvi'' veiktā analīze liecina, ka Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs un citas valsts amatpersonas pēdējā laikā aizvien biežāk runā par ''nepareizu'' vēstures interpretāciju. Kā minēts iepriekš, krieviem uzvara Otrajā pasaules karā ir svarīga identitātes vērtība. To apšaubot vai pat diskutējot par to, krievi jūtas aizskarti. Šāda situācija ir izdevīga Kremlim, jo tad sabiedriskā uzmanība nav jāpievērš tikai sociāliem jautājumiem, bet ar nacionālo mediju starpniecību var radīt ilūziju, ka Kremlis tiešām rūpējas par krievu tautas pamatvērtībām.
Vēsture - daļa no ideoloģijas
Krievijas vara ideoloģiski tiek balstīta, izmantojot impērisku retoriku, ideju par vienotu un nedalāmu valsti, vienotu krievu tautu uz krievu kultūras bāzes, lai kurā pasaules malā cilvēks dzīvotu un kāda būtu viņa etniskā izcelsme. No varas puses tiek kultivēta ideja par kādu īpašu „krievu demokrātiju”, kas patiesībā nozīmē stingru un autoritāru vadoni, kurš nosaka, cik un kāda demokrātija tautai nepieciešama. Impēriska nostalģija caurauž Putina Krievijas pieeju vēstures jautājumiem. Kā liecina nacionālās televīzijas „Rossija” 2008. gada nogalē rīkotā tautas aptauja par „cilvēku, kas nes Krievijas vārdu”, godā tika celts „tautu tēvs” Staļins kā dižens vadonis, glorificēts Otrā pasaules kara periods, tāpat padomju valsts kā krievu impērijas mantiniece un turpinātāja.
Ietekme uz Latviju
Vēstures jautājumi un to politizācija skar arī Latviju. Okupācijas tēma ir tā, kas šķeļ Latvijas sabiedrību. Šādā situācijā tie procesi, kas notiek Krievijā, ietekmē Latvijas starpetniskās attiecības un sabiedrības integrācijas politiku.
Kā liecina Austrumeiropas Politisko pētījuma centra (APPC) un LU Sociāli politisko pētījumu institūta (LU SPPI) pētījumi, Krievijas televīzijas kanāli jau pašlaik visvairāk uzmanības koncentrē uz septiņām savstarpēji saistītām tēmām par Latviju (sk. tabulā). Pēc 2005. gadā notikušajiem atceres pasākumiem saistībā ar Otrā pasaules kara beigām Krievijas televīziju ziņu raidījumi pret Latviju izvērsa kampaņu, kuras galvenais mērķis bija noraidīt Latvijas padomju laika okupāciju (sk. tabulā “Okupācija”), kā arī apliecināt, ka Latvija ir valsts, kur slavē un piemin fašistus, ar represijām vienlaikus vēršoties pret tā sauktajiem antifašistiem (sk. tabulā “Fašisms”).
Televīzijas kanāls |
Pirmais Baltijas kanāls |
RTR Planēta |
NTV Mir |
TV Centrs |
Skatītāji (krievvalodīgie), % |
59,9 |
35,1 |
30,5 |
14,4 |
Uzticamība, % |
36,1 |
14,6 |
12,1 |
3,9 |
Ziņas par Latviju 2004. g., skaits |
127 |
136 |
121 |
101 |
Ziņas par Latviju 2005. g., skaits |
130 |
127 |
88 |
109 |
Ziņas par Latviju 2006. g., skaits |
82 |
62 |
63 |
71 |
Sižetu skaits kopā |
341 |
365 |
272 |
281 |
Tēmu sadalījums, % |
Izglītība – 20 Okupācija – 15 LR–KF – 15 Fašisms – 14 Tautieši – 14 Ārpolitika – 10 Politika – 6 Dažādi – 6 |
Izglītība – 20 Tautieši – 17 Fašisms – 15 LR–KF – 15 Ārpolitika – 10 Okupācija – 9 Politika – 5 Dažādi – 9 |
Izglītība – 17 Tautieši – 17 Fašisms – 13 Okupācija – 11 Politika – 10 Ārpolitika – 9 LR–KF – 7 Dažādi – 16 |
Fašisms – 19 Izglītība – 16 Tautieši – 16 Okupācija –15 Ārpolitika –15 LR–KF – 14 Politika – 2 Dažādi – 3 |
Dati: APPC „Ārvalstu ietekme uz Latvijas sabiedrības integrācijas procesu”
Ko darīt šādā situācijā? Latvijai būtu svarīgi, lai skolēni nākotnē būtu gatavi kritiski izvērtēt ikvienu vēstures notikumu un procesus kopumā. Vēstures objektīva analīze ir demokrātisks un atvērts process. Latvijas skolās būtu svarīgi mainīt vēstures analīzes metodiku, nevis iekļauties sacensībā starp „Baltijas nacisma” un „Padomju stāsta” piekritējiem. Tad arī Latvijas krievi paši būtu daudz kritiskāk noskaņoti pret Kremļa tiražēto propagandu un mazinātu vēsturisko notikumu politizāciju Latvijā.
