Latvijas mērķis – Igaunija?

Igaunijas parlaments 20. februārī apstiprināja valdības iesniegtos budžeta labojumus, kuros 2009. gada budžeta izdevumi samazināti par 362,7 miljoniem latu. Janvāra sākumā kļuva skaidrs, ka vienīgais iespējamais solis ir samazināt budžetu. Igaunijas Centrālās bankas un Finanšu ministrijas prognozētais riska scenārijs rāda, ka bez izdevumu samazināšanas šā gada budžeta deficīts varētu sasniegt 673,5 miljonus latu.

Igaunijas valdība cer budžeta deficītu noturēt līdz trīs procentiem no IKP, kā to nosaka Eiropas Savienība (ES). Lai ietaupītu naudu, valdība nolēmusi samazināt pensiju pieaugumu šogad no 14 līdz 5%, savukārt sabiedriskajā sektorā strādājošo algas tiks samazinātas par 10 procentiem. Igaunijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2008. gada ceturtajā ceturksnī samazinājās par 9,4%, salīdzinot ar 3,5% samazinājumu trešajā ceturksnī, kas ir visu laiku straujākais ekonomikas kritums. Igaunijas Centrālās bankas jaunākās prognozes liecina, ka Igaunijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad varētu samazināties par 5,5 – līdz 8,9 procentiem.

Kāpēc Igaunija?

Latvijā populārie joki par Igauniju jāuztver kā šīs valsts tēla sastāvdaļa. Latviešu ironiskie centieni salīdzināt sevi ar kaimiņiem liecina, ka mēs varam mēģināt pārņemt kaimiņiem, tomēr Igaunijas situācija ir labāka nekā Latvijā. Viens no ekonomiski atzītākajiem faktiskās labklājības rādītājiem ir IKP sadalījums uz vienu iedzīvotāju. Igaunijā ir 18 550 ASV dolāru uz vienu iedzīvotāju gadā, bet Latvijā tikai 14 400 (“Economist Intelligence Unit” dati par 2009. gadu).

"Latvijas sabiedrības konservatīvie uzskati neveicina inovāciju un uz zināšanām balstītu ekonomiku."

Pēc Eiropas Komisijas datiem, Latvija ieņem tikai 24. vietu starp ES dalībvalstīm pēc tās kopējiem sasniegumiem inovāciju jomā. Tieši šai ekonomikas jomai krīzes apstākļos ir augstākā pievienotā vērtība, kas nozīmē eksporta priekšrocības starptautiskajā tirgus konkurencē. Latvijas vienīgā relatīvi stiprā puse ir inovācijas un uzņēmējdarbība, kur tā attiecīgi ieņem 13. vietu 23 valstu starpā, un inovāciju virzītāji, kur tā ir sešpadsmitā. Pēc kopējiem sasniegumiem inovāciju jomā Latvija atpaliek no saviem Baltijas kaimiņiem. Igaunija ieņem 13. vietu, un tai ir arī vieni no labākajiem rādītājiem starp jaunajām ES dalībvalstīm.

Makroekonomiskie rādītāji liecina par Igaunijas straujāku attīstību un salīdzināmām priekšrocībām attiecībā pret Latviju. Ražošanas, eksporta un inovācijas izmantošanas jomā Latvija no Igaunijas atpaliek.

Avots: Heritage Foundation 2008. gada dati

Atpaliekam demokrātijā

Ekonomiskie rādītāji Latvijā un Igaunijā ir atšķirīgi tāpēc, ka Latvijā liberāldemokrātiskās reformas no padomju plānveida ekonomikas notika lēnāk. Džona Hopkinsa universitātes vēsturnieks Čārlzs Geiti secina, ka "pāreja no komunistiskās diktatūras uz plurālistisku demokrātiju izrādījās grūtāka, nekā vairākums cilvēku 1989. gadā to iedomājās. Pārāk bieži grīļīgas koalīcijas veido grīļīgas valdības, kas atspoguļo cilvēku skeptisko attieksmi pret gauso demokrātijas procesu un netaisnību brīvā tirgus ekonomikā".

ASV cilvēktiesību organizācija "Freedom House", vērtējot brīvību pasaulē 2008. gadā, Latviju kopumā atzinusi par brīvu valsti, taču mūsu valsts politiskās tiesības novērtētas nedaudz zemāk nekā kaimiņvalstī Igaunijā. Arī Latvijā pērn demokrātijas standartu attīstības jomā bija vērojama stagnācija, secinājuši “Freedom House” analītiķi. Jaunākajā ziņojumā viņi norāda, ka Latvijā ir lielākā daļa nosacījumu funkcionējošas demokrātijas pastāvēšanai, lai arī sabiedrībā palielinās eiroskepticisms un apātisks noskaņojums par valsts nākotni. Dati liecina, ka Latvija demokrātijas indeksā mazliet atpaliek no Igaunijas. Šis „mazliet” ir raksturīgs jau kopš pagājušā gadsimta 90. gadu vidus. Konkurences un tirgus apstākļos nelielas Igaunijas liberāldemokrātijas pārākums transformējas arī ekonomiskajos un labklājības rādītājos.

Demokrātijas indekss*

*Indekss ir veidots skalā no 1 līdz 7. Indekss 1 nozīmē visaugstākos rādītājus, indekss 7 liecina par viszemākajiem demokrātijas attīstības rādītājiem. Kopumā ES valstu indekss ir 1,5–2,0 robežās. „Freedom House” indeksa veidošanā piedalās vietējie nacionālo valstu un starptautiskie eksperti.

Jāmaina vērtības

Latvijas Universitātes 2008. gada tautas attīstības pētījums liecina, ka Latvijas iedzīvotāju vērtību priekšstatos orientācija uz tradicionālām vērtībām - ģimeni, darbu un drošību - joprojām ir spēcīga. Pētījuma respondenti sevis pilnveidošanu un radošumu lielākā mērā saista tikai ar brīvā laika pavadīšanu un izklaidi, nevis ar radošu, iniciatīvas pilnu darbību ekonomikā, kultūrā. Latvijā pagaidām ar samērā lielām aizdomām tiek uzlūkotas tādas rakstura īpašības kā orientācija uz panākumiem, līderība, orientācija uz prasmi nopelnīt naudu.

Sabiedrības vērtību sistēma konkrētā situācijā ļauj prognozēt arī ekonomiskās attīstības raksturu un labklājības līmeni. Latvijas sabiedrības konservatīvie uzskati, kultūra un mentalitāte, kā arī labējo partiju privatizācijas laikā devalvētās liberālisma vērtības neveicina inovāciju un uz zināšanām balstītu ekonomiku. Šādai attīstībai svarīga ir sabiedrības atvērtība pārmaiņām, spēja uzņemties risku, iecietība pret eksperimentiem un neveiksmēm, kas ir neatņemama inovācijas procesa sastāvdaļa. Iespējams, tieši pašreizējie ekonomiskās krīzes apstākļi ir piemērots laiks jaunu vērtību veicināšanai sabiedrībā. Latvijas mērķis nav Igaunijas rādītāji, bet vērtību sistēma, kas ir nozīmīgs priekšnosacījums mūsdienu globālās pasaules ekonomikā.