Tie ir finanšu ministrs Ivari Padars, iekšlietu ministrs Juri Pihls un tautas ministre Urve Palo. Ja prezidents šos iesniegumus apstiprinās, ir paredzēts, ka finanšu ministra pienākumus pildīs Helirs Valdors Sēders, iekšlietu ministra pienākumus – Reins Langs un tautas ministra pienākumus - Hanno Pevkurs.
Šūpojas arī premjera krēsls
Kā ziņo prezidenta kanceleja, Tomass Hendriks Ilvess iesniegumus par sociāldemokrātu ministru atbrīvošanu ir parakstījis, taču piebildis, ka arī premjerministrs Andruss Ansips pats varētu atkāpties. Kā atzīmē laikraksts, no Igaunijas pamatlikuma viedokļa premjeram šāda obligāta prasība nav noteikta, vien aktuāls kļūst politiskās kultūras jautājums. Saskaņā ar Igaunijas likumu par valdību premjeram ir likumīgas tiesības mainīt kaut vai pusi ministru. Likumā nav skaidrojuma, kā būtu jārīkojas tad, ja tiek mainīta valdības koalīcijas viena puse. Arī pēc juristu teiktā, likums pieļauj diezgan plašu interpretāciju.
Cits jautājums ir tad, ja tiek noslēgts jauns koalīcijas līgums, ko Tautas savienība uzstājīgi arī prasot. Tādā gadījumā ir jautājums par jaunu valdību un arī jaunu mandātu. Kā norāda laikraksts: ja tiks mainīts koalīcijas līgums, tad arī visai valdībai ar tagadējo premjeru būs jāatkāpjas. Pēc Igaunijas Centrālās arodbiedrību savienības priekšsēdētāja Hari Teliga teiktā, ir jāatkāpjas arī pašam premjerministram.
"Ja mainīsies koalīcijas līgums, būtu jāatkāpjas arī visai valdībai ar tagadējo premjeru priekšgalā."
Parakstot iesniegumu par minēto ministru atbrīvošanu, prezidents T.H. Ilvess ir teicis: „Raugoties no politiskās kultūras viedokļa, ir vajadzīga jauna valdība un parlamentam - jauns mandāts. Tāpat kā lielākais vairums Igaunijas iedzīvotāju, esmu norūpējies par situāciju, kāda izveidojusies šajā valdībā. Šobrīd Igaunijai ir nepieciešama valdība, kura būtu spējīga pieņemt smagus un nepopulārus lēmumus, ko mums diktē pašreizējā situācija. Igaunijas tautu ekonomiskās krīzes apstākļos neinteresē valdības koalīcijas savstarpējie konflikti un apvainojumi. Ja šī valdība nav spējīga strādāt, jāveido jauna, bet tādā gadījumā jaunajai valdībai ir tiešām jābūt darbīgai un lemtspējīgai ar skaidru, tautai saprotamu mērķi.”
Partijas jau sākušas dalīt amatus
Divas Igaunijas valdošās koalīcijas partijas - Reformu partija un „Tēvzemes” un „Res Publica” – savienība, kurām radušās nesaskaņas ar sociāldemokrātiem, jau bija sākušas konsultācijas ar opozīcijā esošo Tautas savienību, kas varētu valdošajā koalīcijā nomainīt Sociāldemokrātisko partiju. Arī partija „Igaunijas zaļie” izteikusi gatavību atbalstīt Reformu partijas un „Res Publica” mazākuma valdību.
A. Ansips noraidījis iespēju izteikt piedāvājumu valdošajai koalīcijai pievienoties pašreizējai lielākai opozīcijas partijai - Centra partijai. Savukārt Centra partija ierosinājusi veidot nacionālās vienotības valdību no visu parlamentā esošo partiju pārstāvjiem, kurā premjera un finanšu ministra krēslu varētu ieņemt nepolitiski eksperti, bet pārējos amatos nokļūtu tikai cilvēki ar iepriekšēju ministra pieredzi. Šāda valdība strādātu, kamēr sāktos ekonomikas atveseļošanās un sāktu mazināties bezdarbs. Pagaidām centristu ierosinājumi citos politiskajos spēkos atsaucību nav guvuši.
"Šobrīd Igaunijai ir nepieciešama valdība, kura būtu spējīga pieņemt smagus un nepopulārus lēmumus, ko mums diktē pašreizējā situācija."
T.H. Ilvess
Igaunijas prezidents T.H. Ilvess uzskata, ka nav svarīgi, vai darbu turpinās pašreizējā koalīcija vai veidosies jauna politisko spēku apvienība, jo galvenais uzdevums ir novērst draudošo budžeta krīzi valstī.
Līdzšinējā Igaunijas valdība tika izveidota pēc 2007. gada martā notikušajām parlamenta vēlēšanām. Nākamajām kārtējām parlamenta vēlēšanām ir jānotiek 2011. gada martā.
Igaunijas parlamentā ir 101 deputāts. 31 deputāta vieta - Reformu partijai, 29 - Centra partijai, 19 – „Tēvzemes” un „Res Publica” savienībai, 10 - Sociāldemokrātiskajai partijai, 6 - Tautas savienībai un 6 – „Igaunijas zaļajiem”.
