Igaunijas valsts izpildvara neplāno nākamgad samazināt pensijas un vecāku pabalstus un, pateicoties ES fondu līdzekļiem, vēlas par vienu miljardu kronu (44,9 miljoniem latu) palielināt izdevumus izglītībai. Tā kā ES finanšu atbalsta apmērs kaimiņvalstij nākamajā gadā pieaugs par 15% - līdz 14,5 miljardiem kronu (650 miljoniem latu) –, šos līdzekļus iecerēts ieguldīt ekonomikas stimulēšanā - nodarbinātības paaugstināšanā un investīcijām izglītībā un vidē. Valdība arī nolēmusi no 2010. gada janvāra par 10% palielināt akcīzes nodokli alkoholam, bet no 2011. gada janvāra - akcīzes nodokli tabakai.
Premjerministra Andrusa Ansipa politiskais paziņojums Rīgikogu
Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamais parlament!
Ir pagājis nedaudz vairāk kā gads kopš vispasaules ekonomiskās krīzes sākuma. Kā pasaules varenie, tā arī mazākie ir izjutuši finanšu sistēmas satricinājumus. Šī turbulence ir piespiedusi Igaunijas valdību un parlamentu šajā gadā izveidot divus negatīvus budžetus. Bija nepieciešami steidzīgi un, jāatzīst, arī sāpīgi lēmumi. Esam spējuši valdības sektora līdzsvaru šajā gadā saglabāt ar 19 miljardiem kronu (0,85 miljardiem latu). Nozīmīga bijusi ātra reaģēšana, un Igaunija to ir spējusi.
Ja vairāki analītiķi pirms gada teica, ka nekā prognozēt nav iespējams, jo redzamība ir nulle, tad šodien redzamība sāk skaidroties. Cerības un vērtējumi ir kļuvuši optimistiskāki. Tagad sāk izplatīties viedoklis, ka „kājas ir sasniegušas dibenu”. Ar tādu pašu nopietnību tieši pirms desmit gadiem no šīs parlamenta tribīnes izstrādāto valsts budžetu aprakstīja toreizējais premjerministrs Marts Lārs. Tad tam sekoja 10 procentu liela ekonomikas izaugsme. Tagadējie partneri – apvienība „Tēvzeme un Res Publica” (Isamaa ja Res Publica Liit) un Reformu partija – bija koalīcijā arī toreiz. Kā toreiz, tā arī tagadējās krīzes laikā valdība budžeta politiku nav izvēlējusies, sevi vājinot, bet gan tikai sekojusi stingrai budžeta politikai. Stingra budžeta politika šajā krīzes laikā mums ir ļoti palīdzējusi.
"Lai saglabātu Igaunijas ekonomikas konkurētspēju arī ilgākā perspektīvā, valdība ir palielinājusi izdevumus izglītībai."
Daudzu Eiropas valstu šā gada budžeta deficīts ir lielāks nekā Igaunijas valdības sektora kopējais parādu slogs, kas ir mazākais visā Eiropas Savienībā. Tāpat tas būs arī 2010. gadā, jo valdības sektora rezerves fonds pārsniedz 20 miljardus kronu (0,90 miljardus latu). Tekošā konta deficīts ir aizvietots ar pārpalikumu. Igaunija ir viena no Eiropas Savienības mazajām valstīm, kuras valdība nav uzskatījusi par vajadzīgu šajā vispasaules finanšu krīzes laikā banku sektora glābšanai izmantot nodokļu maksātāju naudu. Tās ir mūsu priekšrocības, kas ļauj cerēt, ka mēs no ekonomiskās krīzes iziesim stiprāki.
Pirms kāda mirkļa valdība iesniedza parlamentam 2010. gada valsta budžeta projektu, kas iekļaujas Māstrihtas kritēriju prasībās. Tas nozīmē, ka mēs turpināsim stingru budžeta politiku arī apstākļos, kad to spēj tikai nedaudzi. Pietiek ar vienas rokas pirkstiem, lai uzskaitītu Eiropas Savienības valstis, kuras spēj budžeta deficītu noturēt 3 procentu robežās. Igaunija ir viena no šīm nedaudzajām.
Budžeta izdevumu līmenis 2010. gadā - 89,6 miljardi kronu (4,02 miljardi latu) - ir līdzvērtīgs šā gada izdevumu apjomam. Budžeta ieņēmumu apmērs ir 84 miljardi kronu (3,77 miljardi latu). Tas nozīmē, ka Igaunija spēj izpildīt visus nepieciešamos kritērijus pārejai uz eiro un ieviest apgrozībā to no 2011. gada janvāra.
Visvērtīgākais resurss ir veselais saprāts. Lai saglabātu Igaunijas ekonomikas konkurētspēju arī ilgākā perspektīvā, valdība 2010. gadam ir palielinājusi izdevumus izglītībai. Pieaug arī investīcijas zinātnē, attīstībā un inovācijā. Izdevumi izglītībai paredzēti 11 miljardi kronu (0,49 miljardi latu), tātad palielināti par 1 miljardu kronu (0,04 miljardiem latu). Valdība ne mirkli nav šaubījusies par izglītības izdevumu palielināšanas pareizību. Tā ir labākā iespējamā investīcija. Tieši krīzes laikā tiek radīti jauni inovatīvi ražojumi, kas nesīs veiksmi pilnīgi jaunā līmenī.
"Nākamā gada budžeta projektā investīciju apjoms ir palielināts par 14 procentiem."
Pretstatā izplatītajām baumām pensijas 2010. gadā netiks samazinātas, bet - arī netiks palielinātas. Jau 2005. gadā vidējā vecuma pensija Igaunijā bija 2302 kronas (103 lati). No 2009. gada aprīļa tā ir palielinājusies līdz 4723 kronām (212 latiem). Cienījamie deputāti! Es neredzu iemesla pensiju samazināšanai ne pašlaik, ne arī nākotnē.
Vēl pirms četriem gadiem Igaunijā iedzīvotāju mirstība bija par trim tūkstošiem lielāka nekā dzimstība. Atbalsta vecākiem un dažādu citu pasākumu ieviešana panākusi, ka 2009. gadā iedzīvotāju pieaugums bijis pozitīvs. Uz pozitīvu demogrāfiju mēs ceram arī 2010. gadā un ilgākā nākotnē, tāpēc atbalstu vecākiem neesam samazinājuši. Mūsu jaunajām ģimenēm ir jābūt drošām un jājūt valsts atbalsts, un tad mums dzims arvien vairāk bērnu.
Lai atdzīvinātu ekonomiku, kā šajā, tā arī nākamajā gadā mums iespējami lielākā apmērā ir jāievieš investīciju projekti. Nākamā gada budžeta projektā investīciju apjoms ir palielināts par 14 procentiem. Valsts sektorā kopā ceram investēt 13,3 miljardus kronu (0,60 miljardus latu). Investīciju īpatsvars valsts sektorā nākamgad atkal būs lielākais Eiropas Savienībā.
Arī kultūras nozarē 2010. gadā ieplūdīs apjomīgs Eiropas Savienības finanšu atbalsts, kas ļaus iedzīvināt vairākus valstij nozīmīgus lielus projektus, piemēram, Igaunijas Tautas muzeja ēkas celtniecības uzsākšanu, Jūras muzeja un Brīvdabas muzeja ekspozīciju un apmeklētāju zonas atjaunošanu.
"Jaunajām ģimenēm ir jābūt drošām un jājūt valsts atbalsts - tad dzims arvien vairāk bērnu."
Aizsardzības izdevumi gan naudas ziņā samazināsies, tomēr attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) paliks nemainīgi, veidojot 1,86 procentus no IKP. Valsts drošībai jābūt prioritārai vienmēr, kā labajos, tā arī sliktajos laikos. Mūsu starptautiskie partneri to redz un prot novērtēt.
Valsts savus izdevumus ir nopietni pārskatījusi. Vairākumā Eiropas Savienības valstu IKP apmērs pasaules ekonomiskās krīzes laikā ir nokrities līdz 2005.–2006. gada līmenim. Gandrīz tādā pašā līmenī ir nokritusies arī mūsu ražošana. Ar nākamā gada valsts budžetu esam spējuši valsts iestāžu izdevumus pielīdzināt 2007. gada izdevumiem, bet jau ar 2008. gadu tie tika samazināti par 2,6 miljardiem kronu (0,12 miljardiem latu).
Sākot ar 2010. gada 1. janvāri tiks palielināts akcīzes nodoklis alkoholam par 10 procentiem, bet tabakas izstrādājumiem par 10 procentiem tas tiks palielināts no 2011. gada 1. janvāra. Cita veida nodokļu palielinājumus 2010. gada budžeta projekts neparedz.
Cienījamais parlament!
Es pateicos visiem valsts budžeta projekta veidotājiem, ierēdņiem un ministriem. Šajā gadā esam bijuši nepārtrauktā valsts budžeta veidošanas procesā. Ticu, ka nākamajā gadā mums vairs nevajadzēs veidot papildu budžetu. Bet, ja kaut kas mainīsies, mums jābūt gataviem uz to reaģēt.
"Nav iemesla pensiju samazināšanai ne pašlaik, ne arī nākotnē."
Ticu, ka valdība ir nodevusi parlamentam budžetu izejai no krīzes. Ceru, ka parlaments izskatīs to labā sadarbībā, konstruktīvi un ar valstsvīru atbildību. Pieņemot pareizos lēmumus, spēsim no krīzes izkļūt ātrāk un vēl spēcīgāki. Konservatīva budžeta politika ir tam radījusi labus priekšnoteikumus.
Lūdzu jūsu atbalstu valdības iesniegtajam budžeta projektam. Paldies!*
* Sagatavots pēc laikraksta „Eesti Ekspress” materiāliem.
