„Katra Igaunijā ieguldītā ārzemju investīcija, kas ar eiro ienākšanu padara aizsargātāku mūsu ekonomisko vidi, ir arī papildu drošība Igaunijai. Mazas valsts drošība lielā mērā ir stabilitātes, tajā skaitā finanšu stabilitātes jautājums, ko mēs ne mirkli nedrīkstam aizmirst”, uzsvēra premjers. A.Ansips ir pārliecināts, ka arī turpmāk Igaunija nedrīkst atteikties no budžeta politikas, kas izriet no atbildības sajūtas un veselā saprāta, vēsta Igaunijas laikraksts „Äripäev”.
Ekonomiskās izaugsmes paātrināšanai tuvākajos gados premjers iesaka turpināt strukturālo reformu. „Nāksies turpināt izglītības, publisko pakalpojumu, nodokļu, vecuma pensiju un vēlēšanu sistēmas reformas. Visu šo reformu projekti ir iesniegti parlamentā (Riigikogu) vai ir izskatīšanā valdībā un palīdz radīt valsti, kura veiksmīgi sniedz publiskos pakalpojumus un mazāk tērē nodokļu maksātāju naudu,” piebilda premjers.
Neliela kavēšanās A.Ansipa valdībai būtu labvēlīga
Tartu Universitātes politoloģijas pasniedzējs Reins Tomla valsts elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos ir izteicies, ka Andrusa Ansipa valdībai savā ziņā būtu pat izdevīgi, ja eiro netiktu ieviests uzreiz ar 2011. gada sākumu. „Tagad ir ļoti grūti runāt par eiro ieviešanu, jo pāris mēnešus pēc tam Igaunijā ir parlamenta vēlēšanas. Ja mērķis būs izpildīts, ja noteikts vēstures posms gandrīz beidzies – ko tad darīt tālāk?” Reins Tomla uzdod retorisku jautājumu.
"Eiro ir ne tikai Igaunijas ekonomiskās vides kvalitātes zīme, bet arī modernākais ierocis valsts patstāvības un neatkarības aizsardzībai."
Pēc R.Tomlas prognozēm, eiro droši vien no mērķa pārvērtīsies par līdzekli – uz to ir cerēts jau agrāk un uz to arī tagad savā runā Tartu norādīja premjers.
„Bet, ja tomēr eiro ar 2011. gada sākumu netiks ieviests? Droši var teikt, ka tas radītu Reformu partijai raizes, jo izsauktu šaubas par valdības spēju virzīt ekonomiku vajadzīgajā virzienā,” sacīja R.Tomla, piebilstot, ka politologiem tas būtu gards kumoss. Pēc pasniedzēja domām, eiro ieviešanai tad būtu jāiesāk jauna vēlēšanu kampaņa. „No valdības viedokļa būtu labāk, ja eiro tiktu ieviests, piemēram, 2012. vai pat 2013. gadā. Tad varētu tikt pāri 2011. gada vēlēšanām un līdz nākamajām būtu vēl pietiekami daudz laika,” tā R.Tomla izklāsta savu pragmatisko domu gājienu.
Eiro gaidās procentu likmes mazinās
Kā informē aģentūra „Bloomberg”, starpība finanšu tirgū starp Igaunijas kronas un eiro procentu likmēm pēdējo 17 mēnešu laikā nokritusies līdz zemākajai robežai, un investori apgalvo, ka pāreja uz eiro Igaunijai esot ar roku aizsniedzama.
Triju mēnešu laikā kredītprocentu likmju starpība starp kredītiem eiro un kronās ir samazinājusies līdz 126 bāzes punktiem. Triju mēnešu laikā noguldījumu procentu likmes kronās ir kritušās līdz 1,6% salīdzinājumā ar 7,15% šajā pašā periodā 2008. gadā. Noguldījumiem eiro ir 0,5 procentu likme.
"Tagad ES amatpersonas Igaunijas atbilstību eiro kritērijiem apsver daudz nopietnāk kā jebkad agrāk."
„Ceram, ka starpība šā gada laikā mazināsies, tomēr pēc pašreizējām prognozēm starpība varētu izzust tikai 2011. gadā,” domā „Nordea” bankas ekonomiste Annika Lindblada. Tā kā Igaunijas krona ir saistīta ar eiro, finanšu tirgus procentu likmes ir galvenais indikators, kas parāda, cik augstu investori vērtē risku. Procentu likmju starpības samazināšanās liecina par to, ka eiro ieviešana Igaunijā no 2011. gada tiek uztverta arvien nopietnāk. Maijā savu vērtējumu Igaunijai dos Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka, bet galīgo slēdzienu - ES valstis jūnijā.
Igaunijai nav valsts parāda, kaut gan, neskatoties uz to, ir iespējams apdrošināties pret iespējamo valsts maksātnespēju. Riska līmenis 26. februārī bija novērtēts ar 137 bāzes punktiem, kas ir zemākais, salīdzinot ar 2008. gada jūniju.
„Tagad ES amatpersonas Igaunijas atbilstību eiro kritērijiem apsver daudz nopietnāk kā jebkad agrāk,” uzskata starptautiskās investīciju bankas „Barclays Capital” ekonomists Kristians Kellers. „No Grieķijas pūš pretvējš, tomēr eiro ieviešana Igaunijā 2011. gadā ir pietiekami reāla.”
