Centra savienības deputāte Marika Tūsa premjeram atgādināja, ka Reformu partija, kļūstot par varas partiju, ir apsolījusi nodokļus samazināt. „Vēl vasarā tika paaugstināts kurināmā akcīzes nodoklis, nemaz nerunājot par apgrozījuma1 nodokli. Triju gadu laikā jūs esat nodokļus tikai paaugstinājuši. Tas ir noticis jau no 2007. gada, kad pasaulē situācija bija pilnīgi stabila. Kāpēc tad jūs esat cilvēkus mānījuši ar tukšiem solījumiem?” jautā deputāte.
„Ienākuma nodoklis no 26% ir samazināts uz 21 procentu. Jā, netiešie maksājumi ir paaugstināti, bet kopējais nodokļu sloga palielinājums neizriet no to paaugstināšanas šobrīd, bet gan no iepriekšējā laika, kad nodarbinātības līmenis bija ļoti augsts,” teica premjerministrs. „Esmu pilnīgi pārliecināts par to, ka izkļūšanai no krīzes mums turpmāk nodokļi ir jāsamazina, un vispirms – sociālais nodoklis. Patlaban šis nodoklis Igaunijā ir pārāk augsts. Uz pārlieku augstajiem ar darbaspēka izmantošanu saistītajiem nodokļiem mums ir norādījušas arī vairākas starptautiskās institūcijas. Tas mums jāņem vērā.”
Pensiju iemaksas fonds neļauj brīvi baudīt vecumdienas
Ir palikušas tikai dažas dienas lēmuma pieņemšanai par to, vai nākamajā gadā Igaunija pāries uz brīvprātīgām iemaksām pensiju fondā. Līdz šim šāda lēmuma pieņemšanu un ieviešanu atbalstījuši mazāk par 50 procentiem nākotnes pensionāru.
Valstī lielākās pensiju kapitāla pārvaldītājas – „Swedbank” – investīciju fonda vadītājs Agness Makss cenšas atspēkot izplatījušos viedokli par pensiju sistēmas sabrukumu, ja brīvprātīgo iemaksu veicēju skaits kļūs mazāks par pusi. „Vairums iedzīvotāju ar savu attieksmi pret brīvprātīgo iemaksu izbeigšanu it kā grib pateikt, ka netic veiktajiem pasākumiem pensiju līmeņu ieviešanā. Kad pensiju sistēma tika iesaldēta, analītiķi prognozēja vēl mazāku iemaksu turpinātāju skaitu, jo – ja naudas trūkst maizei, nevar arī turpināt iemaksas. Otrs iemesls, kāpēc cilvēki nevēlas turpināt brīvprātīgās iemaksas, ir nedrošība par savu nākotni. Iemaksas viņi cer atsākt tad, kad uzlabosies ekonomiskā situācija. Pirms galīgā lēmuma pieņemšanas ir labi jāpadomā,” situāciju komentē „Swedbank” investīciju fonda vadītājs.
"Patlaban sociālais nodoklis Igaunijā ir pārāk augsts."
Andruss Ansips
Bankas – pensiju fondu pārvaldītājas – cenšas radīt iespaidu, ka ar patlaban veiktajām iemaksām cilvēks vecumdienās varēs brīvāk baudīt dzīvi nekā aktīvā darba laikā. Bet, ja cilvēkam tagad nav naudas, lai aizbrauktu uz siltajām zemēm un baudītu aukstu kokteili, tad ir naivi cerēt, ka, aizejot pensijā, šī iespēja pēkšņi pavērsies. Jo svarīgākais tomēr ir, lai no šodienas mazumiņa varētu kaut nedaudz iekrāt, tādējādi uzlabojot situāciju vecumdienās.
„Pieņemsim, ka 40 darba gadu laikā mēs katru mēnesi no algas 6 procentus iemaksājam pensiju fondā. Ja pensiju fondā iemaksātais procents pieaugtu tādā pašā tempā kā alga, tad 20 gadu laikā ikmēneša ienākumam būt jāveido jau 12% no saņemtās darba algas. Visādā ziņā apgalvojumi, ka otrajā pensiju līmenī varētu savākt tādu naudas summu, kas pensionāram nodrošinātu tādu pašu dzīves kvalitāti kā strādājot, nav reāli,” komentē Tallinas augstskolas profesors Lauri Lepiks. Viņa skatījumā, vidējās algas saņēmējam valsts pensija kopā ar veiktajām iemaksām pensiju fondā nākotnē nodrošinās tādu pensijas lielumu, kas līdzvērtīgs 45% no strādāšanas laikā saņemtās algas. Aizejot pelnītā atpūtā, tas nozīmēs cilvēka dzīves līmeņa krasu pazemināšanos.
„SEB bankas” pensiju nodaļas vadītājs Indreks Holsts uzskata: „Pensija galvenokārt ir atkarīga no naudas daudzuma, ko var iekrāt, darot to pastāvīgi un katru dienu. Tikai tad atlicinātajai summai var pievienot arī nopelnītos procentus, kas, kaut ir gana nozīmīgi, tomēr ir ļoti atkarīgi no pamatsummas un uzkrājuma perioda ilguma.”
Visā šajā procesā vissāpīgākais temats ir atdeve. „Diemžēl arī lielākie pensiju fondi dažkārt uzrādījuši vidējus un pat vājus rezultātus. Tiesa, ir arī fondi ar ļoti labiem rezultātiem un stabilu atdevi. Vislabākie rādītāji ir fondiem ar vislielākajiem ieņēmumiem,” secina Finanšu ministrijas galvenais speciālists Tenu Lillelaids.
SEB samazina biroju skaitu
„SEB banka” gada beigās un nākamā gada sākumā visā Igaunijas teritorijā nolēmusi slēgt astoņus birojus un atvērt jaunu centrālo biroju Tartu. Sakarā ar šīm pārmaiņām darbu zaudēs 20 darbinieki.
"Valsts pensija kopā ar veiktajām iemaksām pensiju fondā nākotnē nodrošinās tādu pensijas lielumu, kas līdzvērtīgs 45% no strādāšanas laikā saņemtās algas. Aizejot pelnītā atpūtā, tas nozīmēs cilvēka dzīves līmeņa krasu pazemināšanos."
„Pašlaik arvien lielāks skaits bankas klientu izmanto interneta norēķinus, kā rezultātā banku filiāļu darbinieki aizvien vairāk nodarbojas ar padomu un ieteikumu sniegšanu. Tādējādi pakalpojumu sniegšana koncentrējas lielākajos un modernākajos bankas birojos, kuros ir pieejama plaša pakalpojumu izvēle privātajiem un arī biznesa klientiem. Papildus 58 bankas filiālēm, SEB visā Igaunijā ir arī 361 pasta birojs, kur klienti var saņemt pasta pakalpojumus. Mazajās pilsētās ikdienas pasta pakalpojumu sniegšanu nākotnē pārņems „Pasta banka”, bet padomdevēja funkcijas pildīs reģionu centros izvietotie centrālie bankas biroji,” skaidro „SEB bankas” tehnoloģiju nozares vadītājs un bankas vadības loceklis Riho Unts.
Izmaiņas bankas filiāļu tīklā skars 40 darbiniekus, no kuriem puse darbu turpinās citās bankas filiālēs. SEB uzstādīto bankomātu tīklā svarīgas izmaiņas tuvākajā laikā plānotas netiek.
__________________
[1] Apgrozījuma nodoklis – kaut līdzīgs PVN, tomēr nav tas pats. Apgrozījuma nodokli piemēro par pārdotajām precēm un pakalpojumiem gala patērētājiem, likme parasti ir 5–12 procenti. Galvenā atšķirība: apgrozījuma nodokli juridiskās personas neatskaita kā priekšnodokli. Trūkums – valstij grūtāk kontrolēt uzņēmumu savstarpējos darījumus, jo nepastāv deklarāciju iesniegšana (Red. piez.).