NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
09. aprīlī, 2010
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Ekonomika
1
1

Igaunijā ne viss tik rožaini, kā varētu šķist

Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Igaunijas lauksaimniecības ministrs Helirs Valdors Sēders: ES Kopējo lauksaimniecības politiku nepieciešams reformēt - saņemt atbalsta maksājumus un ar lauksaimniecisko ražošanu nenodarboties – tas Eiropas nodokļu maksātāju acīs kompromitē visu Eiropas Savienības atbalsta sistēmu lauksaimniecībai.

FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV

Igauņi sāk bažīties, vai eiro ieviešanas cena nebūs augstāka, nekā valsts rēķinājusies. Arī Eiropas Savienības Kopējā lauksaimniecības politika nav tāda, kādu pēdējā iestāšanās viļņa dalībvalstis gaidījušas, un, lai to reformētu, vēl būs jāizcīna pietiekami sīvs cīniņš. Bet reāls cīniņš Igaunijā jau pēdējos desmit gadus notiek, lai neļautu caur valsti izplūst psihotropās vielas saturošiem augiem.

Par pāreju uz eiro nāksies maksāt vairāk, nekā cerēts

„Eiro ieviešanas cena varētu kļūt augstāka, nekā mēs gribētu redzēt un sajust. Mums ir ļoti liels bezdarbs – ceturtais lielākais Eiropā. Mums nav bijuši līdzekļi, lai nodarbotos ar sociālām problēmām. Pārlūkojot „Eurostat” datus, esmu pārsteigta, cik maz citas Eiropas valstis ir saistītas ar bezdarba jautājumiem. Vairākumā valstu bezdarbs ir zem 10 procentiem, un jābrīnās, cik maz šī līkne ir izmainījusies. Tomēr ir jābūt kaut kādai valsts iestāžu uzraudzībai, lai cilvēki noturētos darba tirgū. Baidos, ka Igaunijā varētu tikt veidota to cilvēku biedrība, kuri jau ilgāk nekā gadu ir bez darba - tādu cilvēku ir pietiekami daudz, un droši vien viņi paliks bez darba vēl kādu gadu,” lēš laikraksta „Postimees” žurnāliste Heidita Kaio un atgādina, ka, līksmojot par drīzu eiro ieviešanu, igauņi piemirsuši daudzas sociālās problēmas, kas eiro saņemšanas cenu varētu darīt sāpīgāku.

Tomēr tā paša laikraksta sabiedriskās domas nodaļas vadītāja Nēme Korva H.Kaio domām īpaši nepiekrīt: „Tas ir tiesa, ka ilgstošo bezdarbnieku skaits ir palielinājies, tomēr domāju, ka eiro ieviešana šeit nav noteicošā. Galvenais iemesls tomēr ir ekonomiskā krīze pasaulē.”

ES Kopējo lauksaimniecības politiku nepieciešams reformēt

Kārtējā lauksaimniecības ministru sanāksmē Briselē tika risināts jautājums par Eiropas Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) attīstības virzieniem pēc 2013. gada. Pēc Igaunijas lauksaimniecības ministra Helira Valdora Sēdera domām, vienošanās panākšanai par lauksaimniecības nākotni ir noteicošā nozīme ES budžeta veidošanā nākamajam programmēšanas periodam, jo šajā programmas periodā līdz 40% no ES budžeta līdzekļiem tiek tērēts vienotās KLP finansēšanai.

"Saņemt atbalsta maksājumus un ar lauksaimniecisko ražošanu nenodarboties – tas kompromitē visu ES atbalsta sistēmu lauksaimniecībai."

Ministra vērtējumā, turpmākās desmitgades laikā tagadējās finansējuma atšķirības starp valstīm nāksies izlīdzināt vai novest līdz minimumam. „Igaunijas viedoklis šajā jautājumā ir šāds: ES Kopējo lauksaimniecības politiku nepieciešams reformēt, izmainot tagadējo maksājumu modeli, atsakoties no nevienlīdzīgu konkurenci veidojošiem atšķirīgiem atbalsta maksājuma līmeņiem un maksājumiem vispār, rodot objektīvu pamatu,” teic ministrs. „Pārskatāms būtu arī atbalsta maksājumu saņemšanas tiesiskais pamats. Patlaban finanšu atbalsts pieejams arī personām, kuras ar lauksaimniecisko ražošanu nenodarbojas. Saņemt atbalsta maksājumus un ar lauksaimniecisko ražošanu nenodarboties – tas Eiropas nodokļu maksātāju acīs kompromitē visu Eiropas Savienības atbalsta sistēmu lauksaimniecībai.”

Valstī ieplūst aizliegti augi

Pēdējā gada laikā bijuši vairāki gadījumi, kad muitas darbinieki aizturējuši no Lielbritānijas iebraukušu pilsoņu bagāžu - tajā atrasti augi, kas satur psihotropo vielu katinonu. Šādu augu ievešana Igaunijā bez īpašām atļaujām ir aizliegta, jo katinons iekļauts narkotisko un psihotropo vielu sarakstā. Arī Lielbritānijā katinons ir aizliegta viela, informē Igaunijas laikraksts „Maaleht”.

Saskaņā ar valsts prokurores Helgas Ādamso teikto, katinonu saturošu augu izmantošana narkotisko dzērienu gatavošanā Eiropā pēdējo desmit gadu laikā ir plaši izplatījusies: „Igaunijā šos augus galvenokārt ieved no Lielbritānijas ar mērķi tālāk nogādāt Somijā.”

"Eiro ieviešanas cena varētu kļūt augstāka, nekā mēs gribētu redzēt un sajust."

Muitas dienesta Izmeklēšanas nodaļas vadītājs Rene Kanniste pievērš uzmanību tam, ka daudzās valstīs psihotropo augu izvešana no valsts nav aizliegta, taču saskaņā ar Igaunijas likumiem par narkotiku izplatību ir paredzēts cietumsods no trim līdz pat piecpadsmit gadiem.

Pēdējais psihotropo augu ievešanas gadījums Igaunijā bija šā gada februāra sākumā, kad Tallinas Pasažieru ostā muitas kontroles laikā Herberta (47 gadi) čemodānos tika atrasti vairāk nekā 22 kg, bet Mihaila čemodānos - 17 kg katinonu saturošo augu. Abi vīrieši tika aizturēti par grupveida nelikumīgu preces ievešanu (bez speciālas atļaujas) un narkotisko vielu nelikumīgu izplatīšanu lielos vairumos personu grupā. Ar šādu bagāžu no Lielbritānijas iebraukušie ir aizturēti arī 2009. un 2008. gadā. Pēc ekspertu domām, vienas devas narkotiskā dzēriena gatavošanai vienam cilvēkam pietiek ar 10–50 gramiem psihotropā auga svaigo lapu.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI