Nevēloties būt apnicīgs, prezidents nepieminēja jau vairākkārt runāto par likumu pieņemšanu un citus deputātu ikdienas jautājumus, bet atgādināja pirms pusotra gada sacīto Igaunijas neatkarības dienā: „Es teicu, ka vērtēju valdības un parlamenta darbu pēc tā, vai Igaunijai paveiksies izpildīt eiro ieviešanai nepieciešamos Māstrihtas kritērijus un vai 2011. gada sākumā Igaunija kļūs par eirozonas dalībvalsti. Šīs robežas pārvarēšanai bija jāparāda citiem un sev, ka esam darījuši pietiekami un īstajā laikā. Es pateicos jums, dārgie parlamenta locekļi, ka šis mērķis ir sasniegts!”
Prezidents uzslavēja valdības izlēmīgumu un vienprātību budžeta deficīta noturēšanā un izdevumu pastāvīgā samazināšanā ekonomiskās lejupslīdes laikā, kā arī uzteica deputātus, īpaši opozīcijas partijā, par atbildības sajūtu. Tas aizsargājis valsti no liekas spriedzes un nevajadzīgiem iekšpolitiskiem strīdiem.
Budžeta samazināšana nav čempionāts
Pāreja uz eiro iezīmē pilnīgi jauna perioda sākšanos Igaunijas iekšpolitikā un ārpolitikā, un Igaunija beidzot atrodas tās īstajā vietā, uzsvēra T.H. Ilvess. „Igaunijas 20 gadus ilgais ceļš atpakaļ uz Eiropu ir vismaz formāli un institucionāli beidzies. Neviens mums vairs nesūtīs savas prasības un norādījumus, kā tikai Savienība, kurā esam iestājušies. Mēs pildīsim savas saistības un līgumus ar sabiedrotajiem un partneriem. Bet galvenais pašlaik - mums pašiem jānosaka savi mērķi nākotnei: vai mēs gribam būt sabiedriska valsts, par ko gribam kļūt un uz ko tiekties, kas mēs esam, un kādi ir mūsu ideāli. Un galvenais – vai jaunā attīstības fāze prasa izmaiņas mūsu domās un darbībā,” teica prezidents.
"Igaunija beidzot atrodas tās īstajā vietā."
Uz šiem jautājumiem sabiedrībai kopā ar partijām, kas jau uzsākušas pirmsvēlēšanu kampaņu, būs jāatrod konkrētas atbildes. Būs jāizprot, ka vienas valsts un tautas ilglaicīgu labu attīstību nenodrošina svaidīšanās starp straujām izaugsmēm un kritumiem.
„Dzīve nav jauniešu sporta sacensības. Budžeta samazināšanas čempiona tituls nav tas, kuru jebkura normāla valsts vēlētos iegūt,” ir pārliecināts T.H. Ilvess.
Jāaptur peļņaskāre un populisms
Parlamenta darba rezultātu neuzrāda par likumu kļuvusī vārdu summa. Par deputātu darba profesionalitāti liecina vēlme un spēja risināt vispārējos sabiedrībai nozīmīgos jautājumus, secināja prezidents. Otra nozīmīgākā parlamenta loma ir būt pārraudzītājam. Jo vairāk tuvojas 1. janvāris, jo lielākas kļūst bailes sabiedrībā iespējamās cenu celšanās dēļ. „Daļēji šīm bailēm ir arī pamats, jo mums nevajadzētu novērtēt par zemu zināmas tirgotāju daļas vēlmi paslēpt savu peļņaskāri aiz jaunajām naudas zīmēm. Īpaši nepieņemams ir tas, ka baiļu sindromu par iespējamo cenu celšanos sāk izplatīt pazīstami politiķi,” rūgti teica T.H. Ilvess.
Svarīgs ikkatra iedzīvotāja liktenis
Prezidents atgādināja, ka Igaunijas pamatlikums poētiski, bet skaidri saka: „Igaunijas valstij ir jābūt mūsu iekšējā un ārējā miera sargam un ķīlai tagadējai un nākamajām paaudzēm to veiksmēs un sasniegumos.” Tāpēc viņš aicina visus politiskos spēkus valstij jaunajā posmā veltīt sabiedrības attīstībai. „Pamatlikums uzliek pienākumu attīstīt Igauniju un veidot to tādu, lai šeit būtu igauņu valodas un kultūras pamata osta, droša un patīkama vieta, kur mēs visi vēlamies dzīvot,” mudināja Valsts prezidents. „Igaunijas tauta ir neliela, tāpēc mēs nevaram neviena cilvēka liktenim vienkārši atmest ar roku. Atjaunot mūsu iedzīvotāju skaitu ir viens no sarežģītākajiem uzdevumiem.”
"Atjaunot mūsu iedzīvotāju skaitu ir viens no sarežģītākajiem uzdevumiem."
Nedaudz mazāk kā pēc sešiem mēnešiem Igaunijas pilsoņi izvērtēs parlamenta darbu un izlems, ar kuriem no deputātiem „darba līgumu” tauta vēlēsies pagarināt uz turpmākajiem četriem gadiem. „Vēlēšanu tuvums neapstādina Igaunijas Republikas pamatlikuma darbību. Vēlēšanu tuvums nemazina jūsu atbildību par tagad pieņemtajiem lēmumiem,” atgādināja T.H. Ilvess, vēlot nu jau pieredzējušajiem deputātiem daudz radoša darba, atbildības sajūtu un veiksmi pēdējā darba cēlienā.
