NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
13. augustā, 2009
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Finanses
2
2

Latvijas un Igaunijas ideju apvienošanai - labi rezultāti

Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Pārrobežu sadarbības programma kaimiņvalstu iedzīvotājiem ļauj vairāk uzzināt citam par citu, kā arī labāk saprast citas kultūras.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Igaunijas un Latvijas partneri ar lielu uzņēmību kopīgi attīsta pierobežas reģionu. Pirms divām nedēļām, noslēdzoties Igaunijas un Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektu konkursa kārtējam posmam, Igaunijas un Latvijas pārrobežu sadarbības programmas Apvienotajā tehniskajā sekretariātā tika saņemti 43 projektu iesniegumi par 23,75 miljoniem latu.

Sadarbība ar kaimiņiem vienotam mērķim

Igaunijas un Latvijas programma, ko finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un līdzfinansē programmas dalībvalstis, atbalsta pārrobežu sadarbību ilgtspējīgai attīstībai un ekonomiskās konkurētspējas uzlabošanai pierobežas reģionā (jeb programmas teritorijā). Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir nacionālā atbildīgā iestāde par teritoriālās sadarbības programmu ieviešanu Latvijā.

RAPLM Teritoriālās sadarbības nodaļas vadītāja Anna Djakova skaidro: „Igaunijas un Latvijas pārrobežas sadarbības programmas mērķis ir sadarbībā ar kaimiņiem efektīvā veidā attīstīt pierobežas reģiona potenciālu un ikdienā mazināt robežas negatīvo ietekmi, veicināt pierobežas iedzīvotāju un pašvaldību sadarbību, kā arī pierobežas reģionu izaugsmi, konkurētspēju un izlīdzināt attīstību. Ar šo projektu palīdzību gribam uzlabot iedzīvotāju labklājību pierobežā, attīstīt infrastruktūru un pakalpojumus, piesaistīt investīcijas, ar kaimiņvalstu partneriem kopīgi risināt problēmas, kuru atsevišķa risināšana būtu mazefektīva vai ekonomiski nepamatota. Turklāt pārrobežu sadarbības programma nodrošinās kaimiņvalstu pilsoņiem lielākas iespējas sadarboties un uzzināt vairāk par citiem cilvēkiem, kā arī labāk saprast citas kultūras. Pārrobežu sadarbības programmas starp Igauniju un Latviju uzdevums nav tikai sniegt praktisko labumu, bet arī veicināt mūsu vērtību pārņemšanu otrpus robežas.”

Ceturtajā projektu iesniegumu kārtā projektu pieteikumus varēja iesniegt visās programmas prioritātēs. Programmas 1. prioritātē „Lielāka programmas teritorijas saliedētība” tika iesniegti projekti par kopējo summu 16,82 miljoni eiro (Ls 11,73 miljoni), programmas 2. prioritātē „Programmas teritorijas augstāka konkurētspēja” tika iesniegti projekti par 14,94 miljoniem eiro (Ls 10,6 miljoni), savukārt programmas 3. prioritātē „Aktīvas, ilgtspējīgas un integrētas kopienas” tika iesniegti projekti par 2,02 miljoniem eiro (Ls 1,42 miljoni).

Bez partnera nav projekta

Igaunijas un Latvijas programma atbalsta pārrobežu sadarbības projektus starp Igaunijas un Latvijas partneriem, piedaloties kādam no abu valstu robežai pietuvinātiem reģioniem: Kurzemei, Vidzemei, Rīgai un Pierīgai Latvijā un Hījumā, Jegevas, Lānes, Pelvas, Pērnavas, Sāremā, Tartu, Valgas, Viljandi un Veru apgabaliem Igaunijā. Uz atbalstu var pretendēt tikai tie projekti, kuros iesaistīti abu valstu partneri, vismaz pa vienam no katras valsts. Savukārt par projekta partneriem var būt valsts iestādes, plānošanas reģioni, pašvaldības un to izveidotās iestādes, sabiedriskā labuma organizācijas un privātie uzņēmumi.

"Igaunijas un Latvijas pārrobežu sadarbības programmas Apvienotajā tehniskajā sekretariātā saņemti 43 projektu iesniegumi par 23,75 miljoniem latu."

„Kad iesniedz projektu, partneriem jau jābūt izveidotam sadarbības tīklam un apzinātam, kurš būs projekta vadošais partneris,” par dalības iespējām informē A. Djakova. „Projekts tiek sagatavots, ieviests un finansēts kopā ar partneriem. Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums veido 85% no projekta kopējā budžeta, 15% līdzfinansējums jānodrošina abu valstu partneriem no saviem līdzekļiem.” Pēc projekta apstiprināšanas programmas uzraudzības komitejā, Latvijas partneri, kas ir pašvaldības un to izveidotās iestādes un nevalstiskās organizācijas, var pieteikties uz valsts budžeta 5% dotāciju, un tad tiem atliek līdzfinansēt tikai 10 procentus. Privātajiem uzņēmējiem šajā programmā ERAF finansējums projektos ir 50%, kas ir ievērojams atbalsts privātajam sektoram reģionālās attīstības ideju īstenošanai.

No ceturtajā kārtā iesniegtajiem pieteikumiem 27 projektos vadošie partneri ir no Latvijas un 16 projektos – no Igaunijas. Kopumā iesniegtajos projektos no Latvijas ir iesaistījušies 94 projektu partneri un 87 projektu partneri no Igaunijas. Lēmumi par finansējuma piešķiršanu projektiem tiks pieņemti programmas uzraudzības komitejas sēdē novembra sākumā.

Sadarbība atpūtai un tūrisma veicināšanai

A. Djakova stāsta: „Projektu idejas ir ļoti interesantas un skar dažādas jomas: uzņēmējdarbību, IT, vidi, tūrismu, izglītību, veselību, sociālo aprūpi un infrastruktūras attīstību, ja ir kopīgs objekts pierobežā vai tālāk no robežas, ko izmantos abas valstis. Viens no tādiem projektiem ir “One vacation – two countries” („Viens atvaļinājums – divas valstis”)projekts Ziemeļkurzemes un Sāremā salas pievilcības un konkurētspējas celšanai, izmantojot piekrastes dabas dotās priekšrocības un uzlabojot tūrisma iespējas un piedāvājumu. Projektu īstenos Rojas pagasta padome, kas ir vadošais partneris sadarbībā ar Kuresāres un Ventspils pilsētas pašvaldību un Talsu rajona Tūrisma informācijas centru, un tā mērķis ir iegūt zilā karoga sertifikātu Rojas, Ventspils un Kuresāres piekrastei, nodrošinot kopēju Ziemeļkurzemes un Sāremā salas reģiona atpazīstamību un pievilcību plašākā tūrisma tirgū. Projekts paredz ne tikai sakopt pludmali, bet arī to labiekārtot, uzstādot tualetes, dušas un ģērbšanās kabīnes.

"Ar projektu palīdzību var uzlabot iedzīvotāju labklājību pierobežā, kopīgi ar kaimiņvalstu partneriem risināt problēmas, kuru atsevišķa risināšana būtu mazefektīva vai ekonomiski nepamatota."

“Apceļo Dienvidigauniju ar velosipēdu” (ViSoEst by Bike) – vērienīgs projekts, kas dos iespējas cilvēkiem vienā reizē ar velosipēdu apceļot Vidzemi un Dienvidigauniju. Projekta vadošais partneris ir Vidzemes tūrisma asociācija, kas sadarbojas ar Valkas, Cēsu, Madonas, Gulbenes, Alūksnes, Siguldas, Mālpils un Ogres pašvaldību, Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūru un Dienvidigaunijas Tūrisma fondu, kas pārstāv gandrīz 40 vietējās iestādes un organizācijas. Projekta mērķis ir popularizēt Dienvidigaunijas un Ziemeļvidzemes reģionu un paaugstināt tā konkurētspēju Eiropas tūrisma tirgū, paplašinot tūrisma pakalpojumu klāstu. Projekta ietvaros būs izveidoti kopēji Vidzemi un Dienvidigauniju savienojoši riteņbraucēju celiņi, kā arī uzlaboti un atjaunoti dažādi jau esošie riteņbraucēju maršruti.

Sasniedzamība un pievilcība

Vērienīgs ir projekts „Karksi-Nuija ceļa rekonstrukcija”, kas paredz pierobežas ceļa posmā Karksi-Nuija–Rūjiena atjaunošanu, tādējādi uzlabojot pierobežas apdzīvoto vietu sasniedzamību. Projektu kā galvenais partneris ieviesīs Igaunijas Rietumu ceļu administrācija un no Latvijas puses – „Latvijas valsts ceļi”, tajā tiek ieguldīti ap 6 miljoniem eiro.

Mums ir arī mazi projekti, kas saistīti ar vietēja mēroga kopīgu aktivitāšu veicināšanu (pieredzes apmaiņas un kultūras sadarbības programmas, kaimiņvalsts valodas apguve, kopīgas nometnes, sporta aktivitātes); populāra ir sadarbība starp skolām, universitātēm, jauniešu organizācijām. Valka un Valga ir izcils piemērs, jo viņiem netrūkst ideju regulārai pārrobežu sadarbībai.”

Interesants ir projekts „Valgas–Valkas pievilcības paaugstināšana”, kuru ievieš dvīņu pilsētas Valka un Valga, rodot lielāku pakalpojumu klāstu pilsētu iedzīvotājiem, apmeklētājiem un uzņēmējiem, kā arī vietējām Latvijas un Igaunijas kopienām. Uzlabotas publiskās vietas gar Pedeles upi, un dažādu kultūras objektu un atpūtas vietu sakopšana būs šī projekta galvenās aktivitātes.

Laiks jauniem projektiem

RAPLM Teritoriālās sadarbības nodaļas vadītāja A. Djakova stāsta: „Šī Igaunijas un Latvijas pārrobežu sadarbības programma tika sākta 2008. gadā. Jau četras reizes programmas uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir abu valstu pārstāvji, ir pieņēmusi lēmumu par projektu apstiprināšanu. Pašlaik programmā apstiprināti gandrīz 20 projekti. No 1. decembra līdz 2010. gada 19. februārim programmas ietvaros tiks izsludināts atklātais projektu konkurss.” Tomēr šis konkurss varētu būt ar papildu nosacījumiem projektiem, norāda A. Djakova. „Līdz šim bija nepārtrauktais konkurss, kad projektus varēja iesniegt visa gada garumā. Lai veicinātu lielāku konkurenci un stimulētu projektu ideju attīstību un līdz ar to - projektu iesniegumu kvalitāti, no šā gada 1. decembra būs izsludināts atklāts projektu konkurss, kas ilgs divarpus mēnešus.

"Septembrī sāksies cits konkurss Centrālā Baltijas jūras reģiona programmā, kas atbalsta pārrobežu sadarbību starp Latvijas, Igaunijas, Zviedrijas un Somijas partneriem."

Septembrī sāksies cits konkurss Centrālā Baltijas jūras reģiona programmā, kas arī atbalsta pārrobežu sadarbību starp Latvijas, Igaunijas, Zviedrijas un Somijas partneriem. Šī programma mums ir jauns izaicinājums, jo vēl jāiemācās, kā sadarboties ar Skandināvijas valstīm, atrast kopīgas intereses. Šis ir tuvākais konkurss, kas sāksies septembra vidū un pieteikumu iesniegšanai tiks dots viens mēnesis.” Nākamā projektu pieņemšanas kārta Igaunijas un Latvijas programmā sāksies šā gada 1. decembrī un ilgs līdz nākamā gada 19. februārim. Vairāk par programmu, tās atbalstītajām aktivitātēm un citiem projektiem mājaslapā www.estlat.eu.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU