TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Oskars Rekšņa
LV portāls
14. martā, 2022
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Tiesāšanās
TĒMA: Noziedzība
18
18

Izvērtēšanas ziņojums tiesībsargājošām institūcijām atklāj detaļas

Freepik

Izvērtēšanas ziņojumi, kurus sagatavo Valsts probācijas dienests (VPD), ir ļoti noderīgi prokuroru un tiesnešu darbā, jo palīdz izprast personas, kas pārkāpusi likumu, rīcības motīvus. Skaidrojumus, kāda loma ir izvērtējuma ziņojumam izmeklēšanas un tiesvedības procesā, sniedz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Zigmunds DUNDURS un Dienvidlatgales prokuratūras virsprokurore Kristīne REPŠA-KONDRATJEVA.

īsumā
  • Izvērtēšanas ziņojums ir probācijas klienta dažādu dzīves jomu raksturojums ar Valsts probācijas dienesta viedokli par piemērotāko sodu un nosakāmajiem pienākumiem uzraudzības ietvaros.
  • Izvērtēšanas ziņojumus kā instrumentu, kas tiesībsargājošām institūcijām – prokuratūrai, tiesai – palīdz saprast tiesājamās personas līdzšinējo dzīvesveidu, līdzdalību sabiedrībā un personīgās rakstura iezīmes, savā darbā izmanto gan prokurori, gan tiesneši.
  • Gadījumi, kuros izvērtēšanas ziņojumam ir jābūt obligāti, ir noteikti likumā.

Valsts probācijas dienesta likuma 15. pants noteic, ka Valsts probācijas dienests sniedz izvērtēšanas ziņojumu divos gadījumos:

  • pēc tiesas vai prokurora pieprasījuma par apsūdzēto kriminālprocesā;
  • pēc brīvības atņemšanas iestādes administrācijas pieprasījuma par notiesāto, kurš pretendē uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas.

Izvērtēšanas ziņojuma mērķis, ņemot vērā konkrētā cilvēka domāšanas veidu, uzvedību, attieksmi un noziedzīga nodarījuma izdarīšanu veicinošos sociālos apstākļus, ir sniegt vispusīgu, objektīvu informāciju, uz kuras pamata tiks izlemts jautājums, piemēram, par nosakāmo sodu vai nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas.

Izvērtēšanas ziņojuma sastādīšanas kārtību, tajā iekļaujamās informācijas apjomu un tā sniegšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 271 “Noteikumi par izvērtēšanas ziņojumā iekļaujamās informācijas apjomu un tā sastādīšanas un sniegšanas kārtību”.

Plašāk par to, kas ir izvērtēšanas ziņojums un kā tas top, lasiet publikācijas pirmajā daļā:

Izvērtēšanas ziņojums prokuratūras darbā

Dienvidlatgales prokuratūras virsprokurore Kristīne Repša-Kondratjeva uzsver, ka Valsts probācijas dienesta sagatavoto izvērtēšanas ziņojumu saturs un tajā ietvertais informācijas apjoms prokurora darbā ir ļoti vērtīgs. “Izvērtēšanas ziņojumi prokuroram ir noderīgi viedokļa sniegšanai par notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas. No ziņojuma mēs uzzinām personas raksturojumu, to, kā cilvēks sadarbojas ar brīvības atņemšanas iestādē strādājošiem darbiniekiem, kā veido attiecības ar kamerā esošajiem cilvēkiem, vai persona ir ieinteresēta laboties. VPD sniegtais izvērtēšanas ziņojums tiek izmantots prokurora atzinuma sagatavošanā,” skaidro K. Repša-Kondratjeva.

Savukārt, vērtējot tiesājamajam piemērojamo soda veidu, prokuroriem nozīmīgs ir VPD izvērtēšanas ziņojumā iekļautais par dažādu ar personu saistītu apstākļu (ģimeni, sociālajiem apstākļiem, izglītību, nodarbinātību, ienākumiem, interesēm, vaļasprieku, draugiem, emocionālo stabilitāti, alkohola vai toksisko vielu lietošanu, azartspēļu atkarību, u. tml.) saistību ar jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas iespējamību. Nav mazsvarīgs arī Valsts probācijas dienesta viedoklis par probācijas klientam nosakāmo sodu vai iespējamiem dienesta noteiktajiem pienākumiem uzraudzības ietvaros.

Tāpat izvērtēšanas ziņojumos atzinīgi ir vērtējama iekļautā informācija par īpaši akcentētām cietušā aizskarto tiesību vai interešu atjaunošanas iespējām, proti, “vai apsūdzētais ir atlīdzinājis nodarīto zaudējumu cietušajam (atvainojies, novērsis kaitējumu), vai notiesātais veicis jebkādas darbības, lai nodrošinātu piedzītās kompensācijas samaksu,” klāsta virsprokurore.

Prokurori atzinīgi vērtē arī nepilngadīgo personu izvērtēšanas ziņojumu nianses, jo “šī informācija prokuroram ir nozīmīga, izvēloties krimināltiesisko attiecību noregulējuma veidu – vai kriminālprocesu, kurā apsūdzēts nepilngadīgais, pabeigt, atbrīvojot personu no kriminālatbildības pēc Kriminālprocesa likuma 379. panta pirmās daļas, vai nosacīti atbrīvot no kriminālatbildības vai piemērot prokurora priekšrakstu par sodu.”

Kad tiek pieprasīts izvērtēšanas ziņojums

Kriminālprocesa likuma 14. pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu bez neattaisnotas novilcināšanas. Procesa virzītājs izvēlas konkrētiem apstākļiem atbilstošo vienkāršāko kriminālprocesa veidu, norāda virsprokurore Kristīne Repša-Kondratjeva.

“Prokurori ir ieinteresēti, lai izvērtēšanas ziņojums būtu katrā lietā,” atzīst K. Repša-Kondratjeva, tomēr ne katrai lietai šāda ziņojuma sagatavošana tiek veikta. Izvērtēšanas ziņojumi pirms tiesas tiek pieprasīti tādos gadījumos, ja tie var būtiski palīdzēt prokuroram izvēlēties kriminālprocesa pabeigšanas veidus, tai skaitā pat izbeigt lietu ar izlīgumu. Valsts probācijas dienestam izvērtēšanas ziņojumu lūdz sagatavot arī gadījumos, ja persona jau iepriekš nonākusi konfliktā ar likumu.

“Nereti ir situācijas, kad pirmšķietami puses nebūs gatavas samierināties un izlīgt, bet Valsts probācijas dienestam ar izvērtēšanas ziņojumu izdodas panākt, ka izlīgums tiek noslēgts, kas ir tikai apsveicami,” dienesta ieguldīto darbu atzinīgi vērtē virsprokurore.

Viņa atgādina, ka ir gadījumi, kad kriminālprocesu izbeigt uz izlīguma pamata nav iespējams, tomēr noslēgtais izlīgums ir mīkstinošs apstāklis, nosakot sodu.

“Izvērtēšanas ziņojums ļauj gūt plašāku priekšstatu par to, kāpēc noziegums ir izdarīts, kādi bijuši apstākļi, kāda ir persona, kura ir saucama pie atbildības. Izvērtēšanas ziņojums palīdz noteikt situācijai atbilstošu sodu,” paskaidro virsprokurore.

Piemēram, izvērtēšanas ziņojumi lieti noder gadījumos, kad pret personu ir lieta par huligāniskām darbībām un ir vērtējamas iespējamās vainīgās personas rakstura īpašības, ar ko persona kontaktējas, kā uzvedas. Ziņojums satur faktus, ja personai ir tendence būt agresīvai, uzbrūkošai.

Izvērtēšanas ziņojumi tiesnešu darbā

“Uzskatu, ka izvērtēšanas ziņojums ir ļoti vērtīgs informācijas avots, kas tiesnesim palīdz izprast apsūdzētās personas, viņu domāšanas veidu, uzskatus. Ziņojumā pieejamā informācija ir ļoti plaša un palīdz izprast apstākļus, kuri ir ietekmējuši personu dažādos dzīves posmos, un palīdz veidot iespējami objektīvu priekšstatu par personu, kura stājusies tiesas priekšā,” stāsta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Zigmunds Dundurs.

Tiesnesis norāda, ka ne visās lietās izvērtēšanas ziņojumi ir nepieciešami. Likumā ir noteikti gadījumi, kad izvērtēšanas ziņojumam ir jābūt obligāti, piemēram, par nepilngadīgajiem, par personām, kuras tiesas priekšā stājušas par dzimumnoziegumiem. Tādējādi VPD ar izvērtēšanas ziņojumu sagatavošanu netiek pārlieku noslogots.

Z.Dundurs akcentē, ka, skatot krimināllietu, bieži vien apsūdzētos tiesas sēdē redz pirmo un vienīgo reizi dzīvē. “Persona par sevi tiesas laikā mēdz stāstīt pozitīvo, reti kurš ir paškritisks. Lielākoties apsūdzētie apgalvo, ka nožēlo izdarīto, mēģina pasniegt sevi no labākās puses. Tādā situācijā izvērtēšanas ziņojums sniedz objektīvu ainu, jo Valsts probācijas dienests, sagatavojot ziņojumu, ir neatkarīgs.”

Tiesnesis norāda, ka izvērtēšanas ziņojumā paustais, tostarp par iespējamo soda mēru/veidu, palīdz tiesnesim izlemt par personai piemērojamā soda noteikšanu, vienlaikus paturot prātā arī citus mērķus, piemēram, atturēt apsūdzēto no jaunu noziegumu izdarīšanas un resocializēt.

Paštēls un izvērtēšanas ziņojuma informācija – divi pretpoli

“Cilvēkiem ir vēlme radīt par sevi labu priekšstatu, un tiesā tas ir īpaši pamanāmi. Neviens tiesājamais sevi nekritizē. Piemēram, šāda situācija: persona bija apsūdzēta par zādzību, tiesas sēdes laikā viņš stāstīja, ka vienmēr ir apzinīgi strādājis, grib strādāt arī turpmāk, ka noziegums bijis tikai izņēmums viņa dzīvē. Savukārt izvērtēšanas ziņojumā sniegtā informācija norādīja, ka trīsdesmitgadnieka darba pieredze bija minimāla – divās darbavietās nostrādāti vien daži mēneši. Tādējādi izvērtēšanas ziņojums apgāza tiesājamā argumentus par nodarbinātību,” kā piemēru, kā izvērtēšanas ziņojums atklāj detaļas, min tiesnesis Dundurs, norādot, ka VPD atšķirībā no tiesas ir iespējas piekļūt un iegūt informāciju no dažādiem avotiem, jo tiesa pati pierādījumus un informāciju par apsūdzēto nevāc.

Tiesnesis izvērtēšanas ziņojumu raksturo kā instrumentu, kas tiesībsargājošām institūcijām – prokuratūrai, tiesai – palīdz saprast tiesājamās personas līdzšinējo dzīvesveidu, līdzdalību sabiedrībā un personīgās rakstura iezīmes; ziņojumā par cilvēku tiek atspoguļots teju viss – gan pozitīva, gan negatīva informācija.

Valsts probācijas dienesta ieteiktais soda mērs – cik vērā ņemams?

Probācijas dienests izvērtēšanas ziņojumos bieži vien norāda virzienu, kā persona būtu sodāma un labojama. Piemēram, runājot par personām, kuras prokurors atbrīvo nosacīti no kriminālatbildības, virsprokurore Repša-Kondratjeva norāda, ka prokurori ir informēti par VPD programmām, to ilgumu.

“Mēs esam ieinteresēti, lai personas, kas tiek atbrīvotas nosacīti par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kad prokurors, ņemot vērā izdarītā noziedzīga nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, personu raksturojošos datus un citus apstākļus, iegūst pārliecību, ka apsūdzētie turpmāk neizdarīs jaunus noziedzīgus nodarījumus, un tiek izbeigts kriminālprocess. Tāpat mēs vēlamies, lai šīm personām pārbaudes laikā tiek piemērotas VPD programmas, kurās piedaloties tiek iegūta jauna pieredze un zināšanas,” akcentē K. Repša-Kondratjeva.

Virsprokurore atzīst, ka savā praksē ir ņēmusi vērā VPD ieteiktos soda veidus, kā arī norāda, ka to dara arī citi prokurori, vienlaikus atgādinot, ka šis jautājums ir katra prokurora pārziņā.

Arī tiesnesis Z. Dundurs norāda, ka dienesta ieteiktie soda mēri tiek ņemti vērā: “Man ir pieejams objektīvs, plašs izvērtējums par personu, uz ko varu balstīt savu spriedumu, par to, kāds sods ir piemērojams.”

Vēlamie uzlabojumi

“Uzskatu, ka likums būtu papildināms ar normu, kas noteiktu, ka izvērtēšanas ziņojumu var pieprasīt ne tikai prokurors, tiesa, cietuma administrācija, bet arī izmeklētājs par aizdomās turēto personu, ja saņemta uzraugošā prokurora piekrišana,” rosina K. Repša-Kondratjeva.

Viņa skaidro: tādējādi būtu iespējams panākt, ka visa nepieciešamā informācija ir iegūta, līdz lieta nonāk pie prokurora. “Prokurors ir ieinteresēts lietu pabeigt prokuratūrā, ja šāds krimināltiesisko attiecību noregulējums atbilst likumam. Proti, pabeigt to ar priekšrakstu par sodu vai nosacīti atbrīvojot personu no kriminālatbildības. Vairumā gadījumu tas ir izdarāms uzreiz pēc apsūdzības uzrādīšanas 10 dienu laikā. Tomēr tik īsā laikā praktiski nav iespējams saņemt izvērtēšanas ziņojumu, kurš būtu noderīgs, gan izvēloties krimināltiesisko attiecību noregulējuma veidu, gan piemērojamo soda veidu.”

Paužot personīgo viedokli, K. Repša-Kondratjeva norāda, ka nebūtu peļams arī “vienkāršots izvērtēšanas ziņojums”, kurš sagatavojams īsākā laika posmā, un tajā būtu iekļauts mazāks informācijas apjoms. Piemēram, ziņojums varētu saturēt tikai tādu informāciju, kuru pieprasa prokurors. Iepriekš minētais neattiecas uz gadījumiem, kad lieta tiek nodota izskatīšanai tiesai, tad pilnā izvērtēšanas ziņojuma sagatavošanas termiņi ir atbilstoši.

“Informācijas apjoms, kas pašlaik ir iekļauts izvērtēšanas ziņojumā, manuprāt, ir optimāls. Mazāks informācijas apjoms, piemēram, ja tajā būtu iekļauta tikai no procesa virzītāja puses pieprasītā informācija, būtu selektīvs,” norāda tiesnesis Z. Dundurs. Viņš argumentē, ka soda spriešanā būtisks ir apsūdzētā personības izvērtējums, ko nodrošina ziņojumā pieejamā informācija.

Labs saturs
18
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU