Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Pērn Augstākā tiesa (AT) ir izskatījusi vairāk lietu nekā saņēma, līdz ar to tiesā ir samazinājies neizskatīto lietu skaits. Tomēr arī saņemto lietu skaits 2021. gadā ir mazāks nekā 2020. gadā. Arī turpmāk lietu skaits, kuras izskatītu Senāts, varētu sarukt. Tas ir saistīts gan ar tiesas sistēmas darba uzlabošanos, gan ar zemāku instanču tiesnešu kvalifikācijas paaugstināšanu.
Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs 21. janvārī AT plēnumā par Senāta darbu izteicās atzinīgi, vērtējot gan statistiku, gan Senāta stratēģijas izpildi.
Pērn ir samazinājies Senātā iesniegto lietu skaits; 2021. gadā kopumā izskatītas 2460, bet 2020. gadā – 2639 lietas. “Protams, ir vēlme secināt, ka apgabaltiesu spriedumi ir kļuvuši kvalitatīvāki, tādēļ tos mazāk pārsūdz. Vai tas tā ir, pētīsim,” norāda A. Strupišs.
AT izskata vairāk lietu, nekā tās ienāk, respektīvi, tiek izskatītas tās lietas, kuras ir sakrājušās no iepriekšējiem gadiem. 2021. gadā AT bija saņēmusi 2460 lietu, bet izskatīja 2543 lietas.
No iepriekšējā gada beigās kopumā neizskatītajām 1252 lietām visvairāk jeb 592 lietas ir AT Administratīvo lietu departamentā. Savukārt Civillietu departamentā tās ir 425, bet Krimināllietu departamentā – 235 lietas.
Taču, salīdzinot ar 2020. gadu, pērn ir samazinājies izskatīto lietu skaits; 2021. gadā ir izskatītas 2543, bet 2020. gadā – 2945 lietas. A. Strupišs šo tendenci pamatoja ar vairākiem faktoriem – gan ar augsto juridiskā atbalsta personāla mainību, gan ar darba efektivitātes samazināšanos attālinātā darba dēļ.
Kā pozitīvu tendenci A. Strupišs minēja lietu izskatīšanas termiņus, kuri samazinās. Tiesa, starp departamentiem tie ir atšķirīgi. Piemēram, Administratīvajā departamentā lietas tiek izskatītas vidēji 316 dienās. Savukārt Civillietu departamentā un Krimināllietu departamentā vidējais lietu iztiesāšanas laiks ir krietni īsāks – 144 un 129 dienas.
“Trīs, četri mēneši ir optimāls lietas izskatīšanas laiks. Ja nostabilizēsies neizskatīto lietu atlikuma un atbalsta personāla jautājums, tad visiem departamentiem lietu izskatīšanas vidējais laiks varētu kļūt daudzmaz vienāds,” preses konferencē atzina AT priekšsēdētājs.
“Ir patīkami redzēt, ka ir normalizējies lietu skaits uz senatoru, – tas samazinās. Ir bijuši gadi, kad senatoram bija jāizskata 90—100 lietu gadā. Kasācijas instancei tāds lietu skaits bija krietni par daudz. Tagad tas tuvojas normālai kasācijas instances noslodzei,” plēnumā norādīja AT priekšsēdētājs.
Statistika liecina, ka Administratīvo lietu departamentā pērn uz vienu tiesnesi tika izskatītas 65 lietas, Civillietu departamentā – 78, bet Krimināllietu departamentā – 71 lieta.
A. Strupišs minēja, ka tuvāko divu, trīs gadu laikā šāds lietu skaits uz vienu senatoru (kā Administratīvo lietu departamentā) būtu jāizskata arī abos pārējos departamentos.
“Lietu daudzuma samazināšanās uz vienu senatoru – tas ir panākams, uzlabojot visas tiesas sistēmas darbu, pašiem aktīvi iesaistoties zemāku instanču tiesnešu apmācībā,” plēnumā teica A. Strupišs.
Vērtējot AT stratēģijas izpildi, priekšsēdētājs akcentēja, ka samērā liels darbs ir ieguldīts kasācijas tiesas nolēmumu kvalitātes uzlabošanā. Pērn akcents tika likts arī uz AT senatoru piedalīšanos zemāku instanču tiesnešu apmācībā, tādējādi paaugstinot kopējo tiesas sistēmas kvalitāti.
Ģenerālprokurors Juris Stukāns savā uzrunā AT plēnumā aicināja padomāt par trim aspektiem, kuri izriet no kopīga virsmērķa, – taisnīguma un tiesiskuma nodrošināšanas.
“Tikai tiesneši var nodrošināt, lai tiesību normas būtu saprotamas un viennozīmīgas. AT, izskatot kādu konkrēto lietu un pamatu nolēmumu atcelšanai, sagatavotu noteiktu dokumentu ar informāciju par tiesību normas satura precizēšanu, padarot to skaidru un nepārprotami piemērojamu. Ja panāksim normu skaidrību, tas uzlabos visu instanču tiesu darba kvalitāti un samazinās kasācijas sūdzību skaitu,” teica J. Stukāns.
Ģenerālprokurors arī aicināja vairāk uzmanības vērst blakus lēmuma institūtam. Kriminālprocesa likumā rakstīts: “Ja tiesa konstatē tiesību normu pārkāpumus, tad tiesa norāda cēloņus un veicinošos apstākļus, lai amatpersonas un institūcijas tos novērstu.” “Ja AT tiesneši norādītu, kādi cēloņi un apstākļi, kas veicina pārkāpumus, ir jānovērš, tas būtu papildu arguments, aizstāvot noteiktas prasības, prioritātes, kad ir nepieciešams paskaidrot, kāpēc nevar nodrošināt tādu kvalitāti, kādu pieprasa sabiedrība,” norādīja J. Stukāns.
Viens no svarīgākajiem tiesu darba aspektiem ir lietu izskatīšanas ilgums. “Diemžēl nevaru piekrist, ka AT visos gadījumos šobrīd nodrošina lietu izskatīšanas savlaicīgumu. Tad, kad runā par brīvības atņemšanu, par būtisku cilvēktiesību ierobežošanu, nevaram būt gandarīti,” vērtēja ģenerālprokurors. Viņš aicināja meklēt iespējas, kas nodrošinātu lietu savlaicīgu un kvalitatīvu izskatīšanu.
AT tiesnešiem ir jāiesaistās zemāku instanču tiesu kvalifikācijas pilnveidošanā, tādējādi uzlabojot visas tiesu sistēmas darbu, plēnumā uzsvēra ģenerālprokurors.
Senāta Civillietu departaments 2021. gadā ir sasniedzis vienu no mazākajiem lietu atlikumiem gada beigās, nosacīti iegūstot līdzsvaru starp saņemtajām un izskatītajām lietām, lepojās Civillietu departamenta priekšsēdētājs Normunds Salenieks. Kopumā pērn tika saņemtas 1092 lietas, bet izskatītas – 1088. Iepriekšējā gada nogalē neizskatītas bija palikušas 425 lietas.
Ja salīdzina lietu atlikumu (2085 lietas) pirms septiņiem gadiem, tad samazinājums ir par 1660 lietām, proti, lietu atlikums ir sarucis gandrīz četras reizes.
Civillietu departamentā lietu izskatīšanas vidējais ilgums 2019. gadā bija 237 dienas. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu (144 dienas), samazinājums ir par trim mēnešiem jeb gandrīz 40%.
Attiecībā uz pieņemtajiem nolēmumiem N. Salenieks akcentēja pērn realizēto vienas pilotlietas projektu sadarbībā ar vienu rajona tiesu: “Saņemot kasācijas sūdzību Senātā, tā tika izskatīta paplašinātā sastāvā četru mēnešu laikā. Lai arī Senāta statistikā tā norādīta kā viena lieta, šīs lietas izskatīšana atslogoja visas instanču tiesas no desmitiem līdzīgu tiesu nākotnē – pēc šī sprieduma sagatavošanas daudzās līdzīgas lietās tika atsauktas gan prasības, gan apelācijas sūdzības.”
Runājot par šīgada darba prioritātēm, departamenta priekšsēdētājs norādīja, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš Civillietu departamenta darbības iekšējo procedūru pilnveidošanai, pilotlietas iedzīvināšanai, vienveidīgu lietu identificēšanai jau Senātā.
Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja Anita Poļakova atzina, ka departamenta rādītāji pērn ir kritušies. Iepriekšējā gada pēdējos divos mēnešos ir saņemtas 118 lietas, kas ir viens no iemesliem neizskatīto lietu palielinājumam.
“Savukārt attiecībā uz lietu vidējo izskatīšanas termiņu (129 dienām) tas ir palielinājies, un ir skaidrs, ka jāveic darbības, kas nepalielinātu lietu izskatīšanas termiņu,” norādīja A. Poļakova. “Viens no iemesliem neizskatīto lietu daudzumam un ilgākam lietu izskatīšanas termiņam ir tas, ka konsekventi turpinājām pieeju, kas īstermiņā palēnina tempu, bet ilgtermiņā ļaus to palielināt, samazinot lietu skaitu, kas ir skatāmas kasācijas kārtībā. Proti, Krimināllietu departaments ir turpinājis strādāt, uzsvaru liekot padziļinātai to jautājumu izpētei un atzinumu sniegšanai lietās par tiesību jautājumiem, kas ir raksturīgi vai nu kādai noziedzīgo nodarījumu grupai, vai lietām vairumā.”
Ir pabeigta jautājumu regulēšana un judikatūra, pieliekot punktu ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītā nemateriālā zaudējuma atlīdzināšanas kārtībai kriminālprocesā. Pēc gala lēmuma šajā jautājumā, kas bija pieņemts iepriekšējā gada sākumā, beidzās zemāku instanču tiesu jautājumi par šo normu piemērošanu, kā arī ir mazāk sūdzību, bet, ja tādas ienāk, tad, balstoties judikatūrā, tās pārsvarā tiek noslēgtas ar atteikumu.
Pērn departaments ir pievērsies judikatūras izpētei un veidošanai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir saistīti ar izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, kā arī atbildību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu (NIL) legalizāciju.
Šajā izpētē tika analizēti visi pēdējo desmit gadu laikā Senātā pieņemtie lēmumi, izveidojot apkopojumu. Tas palīdzēja noteikt jautājumus, kuri ir jāprecizē, kuriem ir jādod saprotamākas atziņas, un arī tos, par kuriem nekas nav pateikts. Daudz strīdīgu lietu ir bijušas par izvairīšanos no nodokļiem un NIL legalizēšanas iespējamo vai neiespējamo kopību kā noziedzīgu nodarījumu. Krimināllietu departaments šogad grib sakārtot judikatūru par šiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
Seši no astoņiem Krimināllietu departamenta tiesnešiem 2021. gadā ļoti daudz laika veltīja tiesnešu apmācībām, kopumā sagatavojot deviņas mācību tēmas.
Administratīvo lietu departamentā pērn jūtami samazinājās neizskatīto lietu atlikums – ir izskatītas par 145 lietām vairāk, nekās tās bija ienākušas. “Mēģināsim turpināt mazināt šo atlikumu,” teica departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa.
Vidējais lietu izskatīšanas termiņš departamentā ir augsts – 316 dienas. Kā vienu no cēloņiem V. Krūmiņa nosauca atbalstošā personāla maiņu, kas parāda, cik svarīgs tiesas darbā ir pieredzējis atbalstošais juridiskais personāls.
Administratīvo lietu departaments diezgan bieži uzdod jautājumus Eiropas Savienības (ES) Tiesai. Pašlaik ir apturēta tiesvedība 57 lietās, lai saņemtu ES Tiesas atzinumu.
Trešais iemesls, kāpēc vidējais lietu izskatīšanas termiņš ir tik ilgs, – 2016. un 2018. gadā tika palielināts rajona un apgabaltiesas tiesnešu skaits, nepaaugstinot departamenta tiesnešu skaitu. Tas nozīmē, ka rajona tiesas un apgabaltiesas spēj izskatīt vairāk lietu, bet Administratīvo lietu departamenta tiesneši tik daudz lietu nevarēja izskatīt.
Lietu skaitu vairojuši arī grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas noteica, ka Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumi no rajona tiesas uzreiz tiek pārsūdzēti kasācijas instancē. Pēc šiem grozījumiem pieauga lietu skaits Administratīvo lietu departamentā.
Administratīvo lietu departaments 2021. gadā trīs lietās ir pieņēmis blakus lēmumus. “Ja redzam problēmu kādā situācijā, kas ilgstoši netiek risināta, pieņemam blakus lēmumu un uz to vēršam attiecīgās ministrijas uzmanību,” norāda departamenta priekšsēdētāja.
Visi trīs blakus lēmumi ir adresēti Tieslietu ministrijai (TM). Vienā gadījumā ministrijas uzmanība ir vērsta uz regulējumu par slēgtas lietas materiālu pieejamību. Otrs blakus lēmums bija pieņemts, lai vērstu TM uzmanību uz nepieciešamību pilnveidot Komerclikuma tiesisko regulējumu, bet trešais – uz nepieciešamību pilnveidot tiesisko regulējumu jautājumā par efektīva tiesības aizsardzības mehānisma izveidi prettiesiskas rīcības konstatēšanai administratīvā pārkāpuma lietā.
Vērtējot to, par kuriem valsts pārvaldes lēmumiem vai izdotajiem administratīvajiem aktiem visvairāk sūdzas, V. Krūmiņa atklāja, ka tradicionāli vislielākā neapmierinātība ir par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Finanšu, un Tieslietu ministrijas pieņemtajiem lēmumiem. Bieži tiek pārsūdzēti arī pašvaldību lēmumi. Līderpozīcijā ir Rīga, sūdzas arī par Jūrmalas pašvaldību.
Analizējot, kas iesniedz kasācijas sūdzības – privātpersona vai iestāde –, Administratīvo lietu departamentā secināts, ka sešas reizes vairāk to dara privātpersonas.
Administratīvo lietu departamenta svarīgākās prioritātes – intensīvi jāstrādā un jādomā, kā šogad izskatīt tiesvedībā esošās vecās lietas, jo ir lietas, kas ir palikušas kopš 2019. gada, kā arī samazināt vidējo lietas izskatīšanas termiņu.
V. Krūmiņa minēja, ka departamentu uztrauc e-lietas (elektronizētu tiesvedības procesu pakāpeniska ieviešana civilprocesā, administratīvajā procesā un kriminālprocesā; šeit – red. piez.) ieviešana: “Noteikti atbalstām e-lietas ieviešanu, bet tas, kā pašlaik virzās šis projekts, raisa uztraukumu ne tikai par tiesu darbinieku un tiesnešu iespējām efektīvi izmantot e-lietas priekšrocības, bet arī par to, kā elektronizēto tiesvedības procesu spēj lietot lietu pieteicēji.”
Plašāk par tēmu:
Patlaban AT kopumā strādā 116 darbinieki un 36 tiesneši. Vidējais strādājošo vecums ir 40 gadi, bet AT tiesnešu vidējais vecums – 54 gadi. 70% no visiem AT tiesnešiem ir sievietes, bet visā Latvijā kopumā tikai 18% tiesnešu ir vīrieši.
AT Administrācijas vadītāja Sandra Lapiņa plēnumā minēja, ka pērn AT kadru mainība bijusi 15% (2020. gadā – 5%), galvenokārt tādēļ, ka darbinieces devās bērna kopšanas atvaļinājumā. Savukārt pieci tiesneša palīgi kļuva par tiesnešiem.
2021. gadā AT budžets bija 6,7 miljoni, bet 2022. gadā – 7,4 miljoni eiro.
Iepriekšējais gads bija izšķiroši svarīgs tieslietu reformu virzībā – noslēgts tieslietu audits, sākta tā ieteikumu ieviešana, ir palielināta Noziedzības novēršanas padomes loma, darbu ir uzsākusi specializētā Ekonomisko lietu tiesa, plēnumā teica tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Lai reformētu tiesnešu un prokuroru kvalifikācijas sistēmu, ir uzsākts darbs pie vienota profesionālās kvalifikācijas centra tiesnešiem, izmeklētājiem, prokuroriem, tiesu darbiniekiem, izmeklētājiem starpdisciplināros jautājumos izveides. Iespējams, šo mācību centru varētu saukt par Tieslietu akadēmiju.
Tieslietu ministrijas šīgada prioritātes ir stiprināt Ekonomisko lietu tiesu, uzlabot kriminālprocesuālo regulējumu, cīņu pret finanšu un ekonomiskajiem noziegumiem un e-lietas ieviešanu.
