TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
14. decembrī, 2021
Lasīšanai: 15 minūtes
RUBRIKA: Par tieslietu sistēmu
TĒMA: E-vide
8
8

Konstatēti būtiski trūkumi e-lietas ieviešanā

FOTO: Freepik

Lai arī grozījumi procesuālajos likumos, kuru mērķis ir nodrošināt e-lietas jeb elektronizētu tiesvedības procesu pakāpenisku ieviešanu civilprocesā, administratīvajā procesā un kriminālprocesā, ir stājušies spēkā, Augstākās tiesas plēnumā konstatēti būtiski trūkumi e-lietas ieviešanā. LV portāls atgādina, ka no 2021. gada 1. decembra, lai veicinātu dokumentu elektronisku apriti, paredzēta visu tiesā iesniegto dokumentu digitalizācija. Tieslietu ministrija vienlaikus norāda, ka sistēmu sadarbības kļūdas operatīvi tiek novērstas.

Tieslietu ministrijas (TM) sniegtā informācija liecina, ka no 2021. gada 1. decembra:

  • tiesām pakāpeniski jānodrošina lietu ieviešana elektroniskā vidē gan civilprocesā, gan administratīvajā procesā, gan kriminālprocesā;
  • jābūt nodrošinātai informācijas apmaiņai elektroniskajā vidē starp tiesām, prokuratūru, nolēmumu izpildes iestādēm, procesa dalībniekiem un citām ar tiesvedību saistītu iestāžu informācijas sistēmām.

Grozījumi procesuālajos likumos jau ir spēkā

2021. gada 1. decembrī stājās spēkā Grozījumi Civilprocesa likumā (turpmāk – grozījumi CPL) un Grozījumi Administratīvā procesa likumā (turpmāk – grozījumi APL), kas izstrādāti saistībā ar elektroniskās lietas (e-lietas) platformas izstrādi un e-lietas ieviešanu tiesās.

Kā norādīts grozījumu CPL anotācijā, likumā veikti gan tehniski, gan saturiski grozījumi, lai regulējumu padarītu tehnoloģiski neitrālu, elektronizētu procesus un kopumā veicinātu elektronisko dokumentu apriti civilprocesā. Paredzēts, ka e-lietas ietvaros pilnīgi visi lietas materiāli jāglabā elektroniski un lietas dalībniekiem tiem jābūt pieejamiem attālināti, saglabājot iespēju dokumentus iesniegt tiesā un saņemt arī papīra formātā.

Tāpat veikti grozījumi APL, lai regulējumu padarītu piemērojamu elektronizētam procesam, izskatot administratīvās lietas tiesā. Līdz šim dokumentu pieejamība elektroniski procesa dalībniekiem pamatā bija atkarīga no tā, ko elektroniskajā vidē ir ievietojušas administratīvās tiesas, teikts grozījumu APL anotācijā. Proti, tiesu nolēmumi tika digitalizēti, bet procesa dalībnieku sagatavotie dokumenti – tikai atsevišķos gadījumos. Grozījumi APL paredz, ka no 2021. gada 1. decembra pilnīgi visi lietai pievienojamie dokumenti (gan tiesas radītie, gan tie, kurus tiesā iesniedz procesa dalībnieki) jāpievieno un jāglabā elektroniskajā vidē, veidojot e-lietu. Kā skaidrots anotācijā, e-lietai pievienojamos dokumentus, kuri iesniegti papīra formātā, tiesām jāpārveido elektroniskā formātā, tādējādi nodrošinot, ka pilnīgi visi lietas materiāli glabājas elektroniskajā vidē.

Savukārt elektronizēta tiesvedības procesa ieviešanai kriminālprocesā nepieciešamie Kriminālprocesa likuma grozījumi stājās spēkā jau 2021. gada 2. novembrī. Arī tie izstrādāti saistībā ar e-lietas platformas izveidi un e-krimināllietas ieviešanu izmeklēšanas iestādēs, prokuratūrā un tiesās.

Plašāk par tēmu:

LV portāls atgādina, ka e-lieta ir viena no digitālās transformācijas iniciatīvām, kura vairākos posmos paredz pakāpenisku pāreju uz elektronisku izmeklēšanas, tiesvedības un nolēmumu izpildes procesu. Paredzēts, ka tiesu darba pāreja uz darbu pilnībā digitālā formātā notiks pakāpeniski, līdz 2023. gada 1. decembrim.

Augstākā tiesa sasauc ārkārtas plēnumu

Zināms, ka e-lietas platforma un e-lietas portāls savu darbību uzsāka 2021. gada 1. decembrī, un tiesām pakāpeniski jāievieš elektroniskās lietas civilprocesā, administratīvajā procesā un kriminālprocesā.

TM iepriekš norādījusi, ka, īstenojot e-lietas programmas pirmo posmu, izstrādājot e-lietas koplietošanas platformu un veicot informācijas sistēmu papildinājumus, ir sagatavota nepieciešamā tehniskā infrastruktūra, lai uzsāktu tiesu darbības digitalizācijas iniciatīvu, kā arī ir notikuši pamatbāzes e-lietas izveides darbi, proti, visās tiesās veikts datu tīkla audits, kā arī būtiska tehniskā nodrošinājuma papildināšana.

Neņemot vērā iepriekš minēto, Augstākā tiesa (AT) 2021. gada 9. decembrī aizvadīja ārkārtas plēnumu, kura sasaukšanas iemesls bija sasteigta un nepārdomāta pāreja uz lietu elektronisku izskatīšanu, nenodrošinot atbilstošu Tiesu informatīvās sistēmas (TIS) funkcionalitāti un tiesu tehnisko aprīkojumu, kas var aizskart personu tiesības uz taisnīgu tiesu.

Saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 49. panta pirmo daļu plēnums ir AT tiesnešu kopsapulce, kuru sasauc AT priekšsēdētājs. Viens no plēnuma kompetencē ietilpstošajiem uzdevumiem ir apspriest aktuālus tiesību normu interpretācijas jautājumus.

Jānodrošina tiesības uz taisnīgu tiesu

Kopumā AT atbalsta e-lietas ieviešanu, bet, ņemot vērā konstatētos trūkumus e-lietas darbības pirmajā nedēļā, uzskata, ka šobrīd, lai tiktu nodrošināta tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošana, nepieciešama visu lietas materiālu paralēla uzglabāšana arī papīra formātā.

Atbilstoši AT plēnuma lēmumā norādītajam tehniski uzlabojumi un mūsdienīgu tehnoloģiju plašāka izmantošana, kurā ir ņemta vērā tiesu darba specifika, sekmē tiesvedību ātrāku un kvalitatīvāku norisi. Turpretim neatbilstošu un nekvalitatīvu tehnisko risinājumu ieviešana var būtiski kavēt tiesvedību procesus un aizskart lietu dalībnieku tiesības uz taisnīgu tiesu, kā arī nodarīt kaitējumu tautsaimniecībai.

Tāpat plēnuma lēmumā teikts, ka tiesu primārā funkcija ir nodrošināt tiesības uz taisnīgu tiesu, šīm tiesībām ir jābūt nodrošinātām pastāvīgi, tām jābūt praktiskām un efektīvām, nevis teorētiskām un iluzorām, un tiesības uz taisnīgu tiesu var ierobežot ne vien tiesiski, bet arī faktiski šķēršļi.

Kādi trūkumi tika konstatēti

Saskaņā ar AT plēnuma lēmumā norādīto zemāk uzskaitīti vairāki trūkumi, kas konstatēti e-lietas ieviešanā:

  • pirms e-lietas ieviešanas sistēmiski praksē nav pienācīgi pārbaudīta jaunā TIS funkcionalitāte un reālā atbilstība tiesas spriešanas vajadzībām, kā arī nav pārbaudīta un nodrošināta sistēmas pienācīga veiktspēja;
  • tiesām nodrošinātās tehniskās iespējas neatbilst e-lietas ieviešanas normatīvajam regulējumam, par ko liecina, piemēram, šādi apstākļi:
    • tikai 43% tiesas zāļu ir tehniski aprīkotas darbam ar e-lietu;
    • TIS lietvedības modulim ir ierobežota funkcionalitāte, nepietiekama veiktspēja un biežas atteices;
    • tehniskas problēmas ar dokumentu pievienošanu TIS, kas īpaši steidzamu lēmumu pieņemšanas nepieciešamības gadījumā (piemēram, pagaidu aizsardzība, maksātnespēja) apdraud tiesības uz taisnīgu tiesu;
    • TIS tehniskā funkcionalitāte neatbilst normatīvajam regulējumam (piemēram, netiek nodrošināta saistību piespiedu izpildes brīdinājuma kārtībā dokumentu automatizētā pārbaude un nepieņemšana);
    • tiesām nodrošinātās tehniskās iespējas e-lietu izskatīšanai nav funkcionālas, kas būtiski apgrūtina lietu izskatīšanu, t. sk. sistēmā nav nodrošināta kvalitatīvi funkcionējoša dokumentu meklēšanas un šķirstīšanas funkcija, kā arī lietas lapu vienlaidus numerācija, kas nesamērīgi apgrūtina (paildzina) dokumentu atrašanu un caurlūkošanu vidēja un liela apjoma lietās;
  • nav nodrošināta tiesnešu un tiesu darbinieku iepriekšēja sagatavošana darbam ar e-lietu:
    • apjomīgie grozījumi CPL izsludināti tikai 5 darba dienas pirms e-lietas ieviešanas, savukārt grozījumi Tiesu lietvedības organizēšanas noteikumos izdarīti tikai 2 darba dienas pirms e-lietas ieviešanas;
    • nav pieņemts “jumta likums” jeb likumprojekts “E-lietas koplietošanas risinājumu platformas likums”, kurš definētu, kas ir e-lieta;
    • nav notikusi ne tiesnešu, ne tiesu darbinieku sistēmiska un kvalitatīva apmācība;
  • ne visiem lietas dalībniekiem ir iespēja piekļūt digitalizētajiem lietas materiāliem un ne visiem ir atbilstoša digitālā pratība, kas, īstenojot nepārdomātu e-lietas ieviešanu, var radīt viņu tiesību ierobežojumus.

Lietas paralēla vešana papīra formātā – optimālākais risinājums

“Efektīvas un pārredzamas tiesvedības interesēs gan no tiesas, gan no lietas dalībnieku viedokļa ir būtiski nodrošināt, lai visi lietas materiāli būtu pieejami to kopumā vienotā formātā un vienuviet, nevis daļēji pieejami TIS, bet daļēji pieejami papīra formātā (t. s. “hibrīdlieta”),” norādīts AT plēnuma lēmumā.

Saskaņā ar lēmumā teikto apstākļos, kad darbam ar lietas materiāliem elektroniskā formātā nav nodrošināta atbilstoša TIS funkcionalitāte un tiesu tehniskais aprīkojums, lietas materiālu apkopošana un lietas paralēla vešana papīra formātā uzskatāma par optimālāko un drošāko risinājumu gan tiesas darba, gan lietas dalībnieku interesēs tiesību uz taisnīgu tiesu kontekstā.

Tādējādi AT plēnumā nolemts, ka, neskarot procesuālajos likumos noteiktās prasības nodrošināt lietas materiālu digitalizēšanu un tiesas dokumentu elektronisku izgatavošanu, ja tam nav tehnisku šķēršļu:

  • līdz 2021. gada 1. decembrim ierosinātās lietas turpināmas pilnā apmērā vest arī papīra formātā, tostarp, iekļaujot lietas materiālos visu elektroniski iesniegto un tiesu elektroniski veidoto dokumentu atvasinājumus (kopijas) izdrukātā veidā;
  • līdz tiesas darbam digitalizētā vidē nepieciešamo tehnisko iespēju un atbilstošas sistēmas funkcionalitātes pilnīgai nodrošināšanai lietas, kuras ierosinātas, sākot ar 1. decembri, pilnā apmērā vedamas arī papīra formātā, tostarp, iekļaujot lietas materiālos visu elektroniski iesniegto un tiesu elektroniski veidoto dokumentu atvasinājumus (kopijas) izdrukātā veidā.

Tiesas aicinātas aktīvi iesaistīties e-lietas ieviešanā

Kā norādīts AT plēnuma lēmumā, jaunu tehnisko risinājumu ieviešana nav pašmērķis un nevar attaisnot lietu dalībnieku tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežošanu, kas var izpausties gan kā apgrūtināta iespēja piedalīties tiesvedību procesos, gan kā pašu tiesvedības procesu ievērojama palēnināšana, tiesām radot nesamērīgu administratīvo slogu, lai bez atbilstošas TIS funkcionalitātes un tiesu materiāltehniskā nodrošinājuma ievērotu procesuālo likumu prasības attiecībā uz lietu vešanu elektroniskā formātā.

Vienlaikus AT plēnums aicina tiesas aktīvi iesaistīties e-lietas ieviešanā, sniedzot TM informāciju par nepieciešamajiem risinājumiem tiesību uz taisnīgu tiesu praktiskai, efektīvai un kvalitatīvai nodrošināšanai digitalizētajā vidē. Savukārt TM tiek lūgts turpmāk neieviest līdz galam neizstrādātus un reālajā darbībā nepārbaudītus tehniskos risinājumus, kuri var apdraudēt tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanu, un ņemt vērā no tiesām saņemto informāciju.

Pirmās e-lietas veiksmīgi saņemtas

Pēc TM ieskatiem, AT plēnuma lēmums, kas atbalsta e-lietas ieviešanu, papildus nostiprinot iedzīvotāju tiesības uz taisnīgu tiesu un vienlaicīgi ļaujot projektā iesaistītajām 4 iestādēm (Tiesu administrācija, Latvijas Republikas prokuratūra, Ieslodzījuma vietu pārvalde un Valsts probācijas dienests) turpināt sadarbību ar IT speciālistiem, lai risinātu projekta ieviešanas tehniskos jautājumus un turpinātu lietotāju vidē ieviest izstrādātos jaunos risinājumus, ir apsveicams.

“Šobrīd ir izstrādāta un produkcijas vidē jeb lietošanā ir pieejama darbspējīga e-lietas koplietošanas platforma, kas ļauj nodot un saņemt elektroniskus dokumentus starp vairākām informācijas sistēmām,” skaidro TM. Kā piemēru ministrija min to, ka 7. decembrī Daugavpils tiesā ir veiksmīgi saņemta pirmā prokuratūras sūtītā elektroniskā krimināllieta ar 80 dokumentiem un materiāliem, savukārt 9. decembrī prokuratūra nosūtīja jau otro elektronisko krimināllietu Vidzemes rajona tiesai ar 35 dokumentiem un materiāliem.

Sistēmu sadarbības kļūdas operatīvi tiek novērstas

Saskaņā ar TM sniegto informāciju no jauna izstrādātie e-lietas risinājumi pakāpeniski tiek pārcelti no testa vides uz lietotāju vidi jaunajā koplietošanas platformā. Darbs pie risinājumu ieviešanas noritēs vēl trīs mēnešus. TM ieskatā risinājumi sekmīgi strādā, un sistēmu sadarbības kļūdas tiek operatīvi novērstas.

“E-lietu veidojošo informācijas sistēmu un e-lietas vienotās platformas darbība tiek nostabilizēta, savukārt Tiesu administrācijas, Tiesu namu aģentūras un e-lietas īstenošanā iesaistīto iestāžu kompetentie darbības procesu un IT eksperti strādā 24/7 režīmā, lai šajā neilgajā laikā atrisinātu visus jautājumus, kuri saistīti ar sistēmu darbību,” norāda TM.

Finanšu līdzekļu trūkums

Vienlaikus TM skaidro, ka e-lietas platformas darbību apgrūtina iesaistīto iestāžu vēsturiskā IT bagāža (jaunajā e-lietas platformā ir integrētas daudzas iestāžu līdzšinējo IT risinājumu komponentes, kuru veiktspēja laiku pa laikam pārslogojas). Proti, tās nomaiņai vai uzlabošanai e-lietas 1. posmā pietrūka līdzekļu.

“Projekta ieviešanas darba grupai ir zināmas visas prasības, kuras tiesneši vēlētos redzēt jaunajā e-lietas platformā, kā arī TIS darbībā, tomēr visu ierosinājumu izstrādei šajā posmā nepietika līdzekļu,” norāda TM. Arī tiesas sēžu zāļu aprīkošanai piešķirtie finanšu līdzekļi izrādījušies nepietiekami, ņemot vērā būtisko tehnikas sadārdzinājumu un piegāžu kavēšanos Covid-19 pandēmijas ietekmē.

Kā norāda TM, 2022. gada sākumā turpināsies tiesas sēžu zāļu aprīkošana un nodrošināšana ar nepieciešamo tehniku, tostarp skenēšanas iekārtām. Tāpat dažādās darba grupās turpināsies cieša sadarbība ar tiesnešiem, kuri tiks informēti par to, kādi risinājumi un kādos termiņos tiks pakāpeniski ieviesti. Tostarp TM sola, ka jau šī gada nogalē un nākamā gada janvārī tiesām tiks nodoti vēl 220 portatīvie datori.

“Darbs pie tehniskā nodrošinājuma ieviešanas atbilstoši materiāltehniskā nodrošinājuma plānam turpinās. Arvien vairāk tiesu darbinieki tiek nodrošināti ar portatīvajiem datoriem, savukārt tiesas – ar videokonferenču iekārtām –, lai maksimāli spētu garantēt tiesu darba nepārtrauktību dažādos apstākļos, t. sk., attālināti organizējot tiesas sēdes,” skaidro TM, papildus norādot, ka videokonferenču infrastruktūra un platforma jau tagad nodrošina iespēju pieslēgties tiesas sēdei no interneta pārlūka dažādās viedierīcēs.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU