TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
12. februārī, 2021
Lasīšanai: 21 minūte
5
5

Pieaug Satversmes tiesā iesniegto lietu skaits. Nedēļa tieslietās

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

LV portāla infografika

Prezentēts pārskats par Satversmes tiesas darbu 2020. gadā. Noslēgusies Ekonomisko lietu tiesas tiesneša amata kandidātu atlase. Veikti grozījumi Tiesībsarga likumā, paredzot, ka persona nevar ieņemt amatu vairāk par diviem termiņiem pēc kārtas. Tiesai no jauna jāvērtē Latvijas Nacionālās operas un baleta strīds ar ziņu portālu “Tvnet” par publicētu viedokļrakstu.

4. februārī tika prezentēts “Pārskats par Satversmes tiesas darbu 2020. gadā”. Pārskatā atspoguļots Satversmes tiesas veikums no 2019. gada 9. decembra līdz 2020. gada 8. decembrim. Pārskata robežšķirtne ir 9. decembris – Satversmes tiesas izveidošanas gadskārta.

“Ja ieskatās plašsaziņas līdzekļu vēstījumā, tad var šķist, ka Satversmes tiesa pērn ir izskatījusi tikai četras vai piecas lietas atkarībā no konkrētā plašsaziņas līdzekļa intereses: par valodas lietošanu privātajās augstskolās, finansējuma piešķiršanu augstskolām, viendzimuma pāru veidotām ģimenēm un pabalstiem trūcīgajiem.

Patiesībā Satversmes tiesa ir strādājusi tik ražīgi kā vēl nekad [skat. infografiku], ne uz brīdi, pat ārkārtējā situācijā, nepārtraucot tiesvedības procesu un līdz gada beigām izskatot 30 lietas. Lai gan šajā lietu klāstā bija arī ar valsts pārvaldi un varas dalīšanu saistītas lietas, tomēr lielākā daļa bija pamattiesību jautājumi,” pārskata ievadā norāda Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova.

Pārskatā publicētā informācija liecina, ka Satversmes tiesā no 2019. gada 9. decembra līdz 2020. gada 8. decembrim saņemti 728 iesniegumi. No tiem 470 atzīti par acīmredzami nepiekritīgiem, vai uz tiem atbildēts Informācijas atklātības likuma noteiktajā kārtībā, bet 258 reģistrēti kā pieteikumi par lietas ierosināšanu un nodoti izskatīšanai Satversmes tiesas kolēģijās.

Satversmes tiesa pērn ierosināja 70 lietas. No minētajām lietām 25 ierosinātas pēc konstitucionālās sūdzības, 22 lietas – pēc tiesas pieteikuma, 17 lietas – pēc pašvaldības domes pieteikuma, 4 lietas – pēc tiesībsarga pieteikuma, savukārt 2 lietas – pēc ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātu pieteikuma.

LV portāla infografika

Satversmes tiesa pārskata posmā izskatīja 30 lietas. Spriedumi pieņemti 26 lietās, bet tiesvedība izbeigta 4 lietās. Sakarā ar jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai, lai pieņemtu prejudiciālu nolēmumau, tiesvedība apturēta 4 lietās. Spriedumos izvērtēta 39 tiesību normu (aktu) satversmība.

Pārskata posmā ir mainījies Satversmes tiesas sastāvs. Ineta Ziemele, kura 2020. gada 6. maijā tika atkārtoti ievēlēta par Satversmes tiesas priekšsēdētāju, 2. oktobrī atstāja Satversmes tiesas tiesneša amatu, lai sāktu pildīt Eiropas Savienības Tiesas tiesneša amata pienākumus. Par Satversmes tiesas priekšsēdētāju 2020. gada 14. oktobrī tika ievēlēta Sanita Osipova, bet Aldis Laviņš 2020. gada 28. oktobrī tika ievēlēts par Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieku. Līdz pārskata posma beigām Satversmes tiesa darbojās sešu tiesnešu sastāvā.

Ierosināta lieta par IIN piemērošanas normām saimnieciskās darbības veicējiem

Satversmes tiesas 2. kolēģija 9. februārī ierosināja lietu “Par likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 3.1 daļas un 11.1 panta 6.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”.

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 3.1 daļa noteic, ka ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi tiek piemēroti apmērā, kas nepārsniedz 80% no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem.

Savukārt šā likuma 11.1 panta 6.1 daļa paredz: ja maksātājam pēc šajā pantā noteikto korekciju veikšanas ar nodokli apliekamais ienākums ir mazāks par 20% no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, tad nodokli aprēķina no summas, kas nav mazāka par 20% no saimnieciskās darbības ieņēmumiem.

Lieta ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma. “Tiesībsargs jau vairāku gadu garumā vērtē dažādu uzņēmēju sūdzības par saimnieciskās darbības ietvaros gūtā apliekamā ienākuma noteikšanas kārtību,” informēja Tiesībsarga birojs.

Līdz 2018. gada 1. janvārim, t. i., līdz nodokļu reformai, likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredzēja principu, ka saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāji, IIN jāmaksā no ienākuma jeb peļņas, kas veidojās kā visu ieņēmumu un likumā noteikto – atļauto – ar saimniecisko darbību saistīto izdevumu starpība.

Ar 2018. gada 1. janvāri šī kārtība ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 3.1 daļas un 6.1 daļas noteikumiem tika mainīta, proti, iepriekš, ja saimnieciskās darbības veicējiem izmaksas bija vienādas ar gūtajiem ieņēmumiem (ienākumi 0) vai lielākas par gūtajiem ieņēmumiem, tad IIN nebija jāmaksā. Šobrīd likums saimnieciskās darbības veicējiem, kas noteiktu apstākļu dēļ nespēj strādāt ar peļņu, uzliek pienākumu maksāt IIN arī tad, ja peļņas nav.

Atlasīti tiesneša amata kandidāti Ekonomisko lietu tiesai. Laiks apmācībai

Noslēgusies Ekonomisko lietu tiesas tiesneša amata kandidātu atlase, un izraudzīti 10 kandidāti no 95, kas bija pieteikušies izsludinātajā konkursā. To vidū ir arī oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” žurnāla “Jurista Vārds” tieslietu redaktore Vija Kalniņa.

Tiesnešu atlase pirmo reizi notika saskaņā ar jaunu – no iepriekšējās principiāli atšķirīgu – tiesnešu atlases kārtību piecās kārtās. Pēc iecelšanas tiesneša amatā Ekonomisko lietu tiesas jaunie tiesneši tiks iesaistīti mācību procesā, kas palīdzēs sagatavoties praktiskajam darbam tiesā, kura uzsāks darbu 2021. gada 1. martā.

Pildot galveno uzdevumu saskaņā ar atlases kārtību un vērtējot pretendentu prasmes, komisija arī noskaidroja, kuru prasmju izkopšanā nākamajiem tiesnešiem pirmām kārtām būs nepieciešama apmācība. Komisija ir sniegusi ieteikumus par veidu, kādā vislabāk nodrošināt jaunajiem tiesnešiem atbalstošu darba vidi, kā plānot individuāli piemērotas mācības ne tikai sākumposmā, bet arī turpmākās karjeras gaitā, kā noteikt jomas, kurās varēs palīdzēt mentori – pieredzējuši tiesneši.

Par Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieci ieceļ Valentīnu Lohovu

Tieslietu padome tiesnesi Valentīnu Lohovu uz pieciem gadiem iecēlusi Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieces un Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājas amatā. Tiesnese bija vienīgā kandidāte uz šo amatu izsludinātajā konkursā. Valentīna Lohova ir Latgales apgabaltiesas tiesnese kopš 1998. gada.

ESAO (OECD) rekomendācijas privātuma paaugstināšanai digitālajā vidē

10. februārī Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) nāca klajā ar pārskata ziņojumu par digitālo transformāciju “Digitalizācija Latvijā”, kurā analizēta Latvijas digitālās ekonomikas attīstība un digitalizācijas politika un sniegtas rekomendācijas. Ziņojumā aplūkoti trīs iespējamie nākotnes scenāriji, ņemot vērā ekonomikas un sabiedrības digitalizācijas tendences visā pasaulē. Ziņojumā analizēta sakaru tīklu un digitālo pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, kā arī ar tiem saistītā politika un regulējums. 

Izvērtējuma pārskatā uzmanība pievērsta arī valsts nodrošināto e-pakalpojumu attīstībai, tostarp tiesu sistēmā, lai veicinātu iedzīvotāju uzticību, pievēršot pastiprinātu uzmanību intelektuālā īpašuma, privātuma un personas datu aizsardzības jautājumiem digitālajā telpā, kas ir arī Tieslietu ministrijas un Datu valsts inspekcijas pārziņā.

Ziņojuma prezentācijā piedalījās arī Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, kurš informēja ārvalstu kolēģus par plānotajiem pasākumiem tieslietu jomā, lai izpildītu OECD rekomendācijas par privātuma paaugstināšanu Latvijas digitālajā telpā.

“OECD veiktajā pētījumā par Latvijas digitālo transformāciju tieslietu nozarei tika rekomendēts paaugstināt privātumu digitālajā telpā. Mēs atzinīgi vērtējam OECD izteiktās rekomendācijas attiecībā uz tieslietu jomu, vienlaikus uzsveram, ka esam jau aktīvi uzsākuši minēto rekomendāciju izpildi, stiprinot Datu valsts inspekcijas kapacitāti ar mērķi konstatēt privātuma politikas pārkāpumus digitālajā vidē. Turklāt Datu valsts inspekcija ir iesniegusi dalības pieteikumu Globālajā privātuma aizsardzības tīklā, lai veicinātu sadarbību gan ar Eiropas Savienības valstīm, gan arī ar trešās pasaules valstīm,” informēja R. Kronbergs.

Sanāksmē Tieslietu ministrijas pārstāvis informēja arī par E-lietas projekta attīstību.  

Administratīvā apgabaltiesa atstāj spēkā PTAC lēmumu par negodīgu komercpraksi

11. februārī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) informēja par Administratīvā apgabaltiesas spriedumu atstāt spēkā PTAC lēmumu par SIA “Cityparks Latvija” negodīgu komercpraksi un attiecīga soda piemērošanu.

Par ko ir strīds? Reaģējot uz patērētāju iebildumiem un sūdzībām par SIA  “Cityparks Latvija” rīcību, kas saistīta ar nesamērīgu un neproporcionālu līgumsodu piemērošanu par autostāvvietas pakalpojumu izmantošanu, 2018. gada 28. decembrī PTAC pieņēma lēmumu, ar kuru atzina  SIA “Cityparks Latvija” īstenoto komercpraksi par negodīgu, vienlaikus uzliekot soda naudu 50 000 EUR apmērā. SIA “Cityparks Latvija” lēmumu pārsūdzēja, taču Administratīvā apgabaltiesa to ir atstājusi spēkā, informē PTAC.

Tiesa atzīst, ka SIA “Cityparks Latvija” līgumsoda piemērošana neatbilst godīgai darījuma praksei un uzņēmuma piemērotais līgumsods par līgumsaistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi ir acīmredzami nesamērīgs jeb neproporcionāli liels salīdzinājumā ar līgumsaistību neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu.

Tiesas ieskatā autostāvvietu lietošanas noteikumos būtu jānorāda precīzāka līgumsoda piemērošanas kārtība, jo šobrīd noteikumos ietvertās norādes par līgumsodu nav pietiekami skaidras un nepārprotamas. Noteikumi paredz līgumsoda apmēru “līdz” kādai noteiktai summai, bet patērētājiem var nebūt skaidrs, kuros gadījumos ir piemērojams maksimālais līgumsods (piemēram, 35 eiro), kuros gadījumos tas netiek piemērots vispār un kuros gadījumos tas tiek piemērots, piemēram, 30% vai 50 % apmērā no maksimālās summas. Norādot precīzāku līgumsoda piemērošanas kārtību noteikumos, būtu iespējams izvairīties no lielā patērētāju sūdzību skaita un situācijām, kad patērētāji ir spiesti pierādīt līgumsoda nesamērīgumu.

AUGSTĀKAJĀ TIESĀ

Tiesai no jauna jāvērtē operas un “Tvnet” strīds par publicētu viedokļrakstu

Senāta Civillietu departaments 9. februārī atcēla (lieta Nr. C30292615, SKC-68/2021) Rīgas apgabaltiesas 2019. gada 23. decembra spriedumu, ar kuru daļēji apmierināta prasītājas – VSIA “Latvijas Nacionālā opera un balets” (LNOB) – prasība pret SIA “Tvnet” saistībā ar “Tvnet” publicēto viedokļrakstu par operas telpu izīrēšanu privāta Krievijas mākslinieka pasākuma rīkošanai 2014. gada 29. jūlijā.

Senāts nodeva lietu jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.

Par ko ir strīds? 2014. gada 7. novembrī VSIA “Latvijas Nacionālā opera un balets” (pirms nosaukuma maiņas – “Latvijas Nacionālā opera”), Zigmars Liepiņš, Inese Eglīte un Daina Markova Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā cēla prasību pret SIA “Tvnet”, lai saņemtu atvainošanos un piedzītu morālā kaitējuma atlīdzību par goda un cieņas aizskaršanu.

Prasības pieteikumā bija norādīts, ka “Tvnet” 2014. gada 4. augustā interneta portālā tvnet.lv publicēja rakstu ar nosaukumu “Kā Latvijas Nacionālā opera kļuva par Putina galma publisko namu”, kurā žurnālists, kas raksta ar pseidonīmu Olivers Everts, nepieļaujami rupji un aizskaroši vērsies pret Latvijas Nacionālās opera vadību par operas telpu izīrēšanu privāta Krievijas mākslinieka pasākuma rīkošanai 2014. gada 29. jūlijā.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016. gada 10. marta spriedumu prasība tika pilnībā apmierināta. Izskatot lietu apelācijas kārtībā, Rīgas apgabaltiesa 2017. gada 24. janvārī prasību apmierināja daļēji. Izskatot lietu atkārtoti, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2019. gada 23. decembrī prasību apmierināja daļēji un nosprieda uzlikt pienākumu atbildētājai publicēt atvainošanos par prasītāju goda un cieņas aizskaršanu interneta portāla tvnet.lv sadaļā “TVNET komentārs” un piedzīt no atbildētājas LNOB labā kompensāciju par goda un cieņas aizskaršanu 3000 eiro.

Senāts atzina – lai arī apgabaltiesa spriedumā atsaukusies gan uz Civillikuma 2352.1 pantu, gan uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantu, kuru interpretācija un piemērošanas kritēriji kontekstā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā izteiktajām atziņām plaši izklāstīti Senāta 2019. gada 10. jūlija spriedumā, izskatot lietu atkārtoti, apgabaltiesa minētās atziņas analizējusi un ņēmusi vērā vien daļēji, par ko liecina spriedumā izdarītie savstarpēji pretrunīgie, kā arī nemotivētie secinājumi.

Senāts norāda: novērtējot, vai ir pārkāptas pieļaujamās kritikas robežas, tiesai bija jānoskaidro, ar kādu mērķi atsevišķi vārdi vai vārdkopas rakstā ir lietoti, ko tiesa nav darījusi. Spriedumā nav veltīta uzmanība strīdus publikācijas žanram un rakstā lietotajiem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem (hiperbolām, metaforām utt.), ar kuriem izteikts ass nosodījums un kritika par konkrētajos faktiskajos apstākļos notikušo Latvijas mākslas un kultūras simbola – operas nama lielās zāles – iznomāšanu par samaksu Krievijas Federācijas pilsonim privāta pasākuma – dzimšanas dienas svinību – rīkošanai.

Vērtē tiesības uz atlīdzinājumu, ja aizturēšanas ilgums pārsniedz likumā noteikto laiku

Senāta Administratīvo lietu departaments 8. februārī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumus divās lietās, kurās noraidīti prasījumi atlīdzināt nemantisko kaitējumu, kas pieteicējiem nodarīti ar Valsts policijas darbībām administratīvā pārkāpuma lietās, aizturot pieteicējus ilgāk, nekā paredzēts likumā.

Abās izskatāmajās lietās pieteicēji atzīti par vainīgiem administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīti ar brīdinājumu par savām darbībām mītiņa laikā 2017. gada 16. martā. Abos gadījumos personas tika aizturētas un aizturēšanas ilgums nedaudz pārsniedza likumā noteikto – vienā lietā 5 minūtes, otrā – 6 minūtes. Pieteicēji vērsās Valsts policijā, lūdzot atlīdzināt nemantisko kaitējumu par aizturēšanu un liegšanu izteikt viedokli piketā. Valsts policija atteica atlīdzināt kaitējumu, pamatojoties uz to, ka administratīvā pārkāpuma lietā nav pieņemts lēmums, kas būtu atzīts par prettiesisku.

Pieteicēji vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par morālā un personiskā kaitējuma atlīdzināšanu.

Senāts atzīst, ka arī piecu minūšu nepamatota brīvības ierobežošana pati par sevi ir uzskatāma par tiesību aizskārumu. Senāts norāda, ka apgabaltiesa nepamatoti nav vērtējusi Zaudējumu atlīdzināšanas likumā noteikto. Vienlaikus Senāts atzīst par pareizu apgabaltiesas secinājumu, ka atbilstoši Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 11. panta otrajai daļai privātpersonai ir pienākums norādīt un pamatot nemantiskā kaitējuma atlīdzinājuma apmēru. Konkrētajās lietās pieteicēji to nav pamatojuši, un arī tiesa pēc savas iniciatīvas nav saskatījusi nelabvēlīgas sekas, kas būtu iestājušās pieteicējiem piecu minūšu ilgas nepamatotas aizturēšanas dēļ.

Senāts norāda – ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, iespējams, arī izskatāmajās lietās pārkāpuma konstatēšana pati par sevi varētu būt pietiekami taisnīga atlīdzība. Taču tas, vai tā tiešām ir, ir jānovērtē, izskatot lietu pēc būtības.

LIKUMDOŠANA

Spēkā stājušies grozījumi Tiesībsarga likumā

8. februārī spēkā stājās grozījumi Tiesībsarga likumā. Ar tiem likumā nostiprināti priekšnoteikumi tiesībsarga amata kandidātam, kas ļautu izvēlēties pēc iespējas profesionālākus kandidātus. Ar grozījumiem papildinātas kandidāta izglītības prasības, nosakot, ka personai, kas kandidē uz tiesībsarga amatu, jābūt ieguvušai vismaz maģistra grādu vai tam pielīdzināmu grādu. Prasības papildinātas arī attiecībā uz valodas zināšanām un praktisko darba pieredzi.

Tāpat grozīts tiesībsarga pilnvaru termiņš, precizējot, ka viena un tā pati persona nevar būt tiesībsargs vairāk par diviem termiņiem pēc kārtas. Šobrīd tiesībsarga pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un tiesībsargu amatā var apstiprināt atkārtoti. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka vairāku pilnvaru termiņu ierobežojums pēc kārtas ir būtisks, lai novērstu stagnāciju, sekmētu institūcijas attīstību un radītu priekšnoteikumus tam, ka nozīmīgajam amatam pēc samērīga laika tiek izraudzīts jauns profesionālis.

Ar grozījumiem svītrota tiesībsarga administratīvā imunitāte, kas noteica, ka tiesībsargu var sodīt tikai ar Saeimas piekrišanu. Vienlaikus tiesībsargam joprojām ir kriminālprocesuālā imunitāte atbilstoši Kriminālprocesa likuma 120. pantam, kurā noteikts, ka kriminālprocesu pret tiesībsargu drīkst uzsākt tikai ģenerālprokurors. Tiesībsargu var saukt pie kriminālatbildības vai apcietināt tikai ar Saeimas piekrišanu. Lēmumu par tiesībsarga apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis. Ja tiesībsargs ir notverts smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā ir jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un ģenerālprokurors.

Juridiskā komisija galīgajam lasījumam virza grozījumus Advokatūras likumā

Lai risinātu vairākus advokatūras sistēmā konstatētos problēmjautājumus, tostarp definētu zvērinātu advokātu biroja tiesisko statusu, kā arī precizētu zvērinātu advokātu kvalifikācijas un izglītības prasības, Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 10. februārī, galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus Latvijas Republikas Advokatūras likumā. Iepriekš likuma grozījumi izskatīti arī Tiesu politikas apakškomisijā.

Likumprojekta anotācijā tā autori atzīmē, ka šobrīd advokātu biroja tiesiskais statuss regulēts ļoti vispārīgi un pastāv atšķirīga likuma interpretācija jautājumā par advokātu biroju pielīdzināšanu juridiskajai personai, kā arī atzīšanu par tiesību subjektu. Ņemot vērā minēto, rodas neskaidrības ar nodokļu administrēšanu, atbildības piemērošanu un citiem jautājumiem, teikts likumprojekta anotācijā.

Grozījumi par uzturlīdzekļu parādu ārpustiesas piedziņu

Saeima turpina darbu pie Tieslietu ministrijas izstrādātajiem grozījumiem Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas 9. februārī tika skatīti Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

Plānotās izmaiņas likumā paredz īstenot pilotprojektu – uzturlīdzekļu parādu nodošanu ārpustiesas piedziņai.

Ar likumprojektu tiek plānots arī noteikt papildu jaunu ierobežojumu uzturlīdzekļu parādniekiem – aizliegumu spēlēt azartspēļu un izložu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās azartspēles un interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties interaktīvajās izlozēs.

Iecerēts, ka grozījumi stāsies spēkā 2021. gada 1. aprīlī. Lai izmaiņas stātos spēkā, tās vēl trīs lasījumos jāskata Saeimā.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI