TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Laizāne
LV portāls
06. novembrī, 2020
Lasīšanai: 27 minūtes
2
2

Latviju aicina izvirzīt pretendentu EST ģenerāladvokāta vakancei. Atskats uz nedēļas notikumiem tieslietu nozarē

FOTO: Freepik

Latvija pirmo reizi virzīs pretendentu uz Eiropas Savienības Tiesas (EST) ģenerāladvokāta vakanci. Satversmes tiesā lems par normām, kuras nosaka vecuma pensijas minimālo apmēru. Sadarbībā ar ASV uzsāk Latvijas tiesībsargājošo iestāžu zināšanu pilnveidi finanšu un ekonomisko noziegumu jomā. Par šiem un citiem notikumiem – LV portāla atskatā uz nedēļas notikumiem tieslietu nozarē.

īsumā
  • Izvirzot Latvijas pretendentu ģenerāladvokāta amatam EST, Latvijai ir jāizvēlas viens atbilstošākais kandidāts no tādu personu vidus, kuru neatkarība nav apšaubāma.
  • Ģenerāladvokātu pienākums ir sniegt Eiropas Savienības Tiesai objektīvus un neatkarīgus secinājumus par izskatāmo lietu.
  • Senāts vēlreiz apstiprina – reputācija ir jautājums, kas var tikt vērtēts visā dienesta gaitā. Prettiesiska un neētiska amatpersonas rīcība grauj reputāciju, kas ir pamats atlaišanai no amata.
  • Satversmes tiesā – vēsturiska tiesas sēde, kurā tiek skatīta lieta par līdzšinējās vecuma pensijas minimālo apmēru un tā neatbilstību Satversmei.
  • Satversmes tiesa lēmusi atzīt Civilprocesa likuma 37. panta otro daļu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.
  • Diskutē par īpašas amatpersonas vai atbildīgās institūcijas nepieciešamību, kura sekotu līdzi Satversmes tiesas spriedumu izpildei pēc būtības, uzlabojot to ieviešanas efektivitāti.
  • Eiropas Cilvēktiesību tiesa 5. novembrī pasludināja trīs tiesnešu Komitejas sastāvā pieņemto galīgo lēmumu lietā Sergets pret Latviju, atzīstot iesniegto sūdzību par nepieņemamu tālākai izskatīšanai pēc būtības un izbeidzot tiesvedību šajā lietā. 
  • Sadarbībā ar ASV uzsāk tiesībsargājošo iestāžu zināšanu pilnveidi finanšu un ekonomisko noziegumu jomā.

Atlasīs pretendentus uz Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāta vakanci

Latvija pirmo reizi virzīs pretendentu uz Eiropas Savienības Tiesas (EST) ģenerāladvokāta vakanci. Latvija ir saņēmusi EST priekšsēdētāja aicinājumu izvirzīt Latvijas kandidātu uz vakanto ģenerāladvokāta amatu.

Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs norāda, ka, izvirzot Latvijas pretendentu ģenerāladvokāta amatam EST, Latvijai ir jāizvēlas viens atbilstošākais kandidāts no tādu personu vidus, kuru neatkarība nav apšaubāma un kuras atbilst prasībām, kas izvirzītas tiesnešu augstākajiem amatiem savā valstī, vai arī kuras ir juristi ar atzītu kompetenci.

“Ģenerāladvokāta amata pretendentiem ļoti labi jāpārvalda angļu un franču valoda, kā arī jāizprot Eiropas Savienības tiesības, institucionālā uzbūve un Eiropas Savienības Vispārējās tiesas darbs. Ģenerāladvokāta secinājumi ieņem būtisku lomu EST lēmuma pieņemšanas procesā. Esam aicinājuši Tieslietu padomes patstāvīgos locekļus nominēt pretendentus. Kopš esam Eiropas Savienības dalībvalsts, Latvijai pirmo reizi ir jāizvirza kandidāts šim augstajam amatam,” uzsver R. Kronbergs.

Atlasi pēc pretendentu nominēšanas veiks tieslietu ministra izveidotā nominācijas komisija, kuras sastāvā būs pārstāvji no Ārlietu ministrijas, Saeimas, Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras, Satversmes tiesas un Tieslietu ministrijas. Latvijas kandidātu ģenerāladvokāta amatam apstiprinās valdība, par tā piemērotību lems Līguma par Eiropas Savienību darbību 255. panta komiteja, bet iecels dalībvalstu valdības. R. Kronbergs atzīmē, ka amatu Latvijas ieceltajam pārstāvim būs jāpilda sešus gadus, sākot no 2021. gada 7. oktobra.  

Ģenerāladvokātu pienākums ir sniegt Eiropas Savienības Tiesai objektīvus un neatkarīgus secinājumus par izskatāmo lietu. Lai paātrinātu atsevišķu lietu izskatīšanu, ģenerāladvokāta secinājumi tiek sniegti tikai tajās lietās, kurās tiek apspriesti jauni vai īpaši aktuāli tiesību jautājumi.

Vācijai, Francijai, Itālijai, Spānijai un Polijai ir pastāvīgi ģenerāladvokāti, bet pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm atlikušajiem sešiem ģenerāladvokāta amatiem rotācijas kārtībā jāizvirza savi kandidāti.

Senāta atziņas

Prokuroram jābūt ar nevainojamu reputāciju visā amata pildīšanas laikā

Senāta Administratīvo lietu departaments atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par ģenerālprokurora pavēles atcelšanu, atlaižot pieteicēju no prokurora amata. Senāts piekrīt Administratīvās apgabaltiesas secinājumam, ka pārsūdzētajā pavēlē norādītie apstākļi un izdarītie secinājumi kopsakarā ar pārējiem pierādījumiem lietā apstiprina nevainojamas reputācijas trūkumu. Senāts arī piekrīt apgabaltiesas spriedumā paustajam, ka prokurora reputācijai jābūt nevainojamai ne tikai brīdī, kad viņš kandidē uz amatu, bet arī visā amata pienākumu pildīšanas laikā.

Ar ģenerālprokurora pavēli pieteicēja tika atlaista no prokurora amata sakarā ar nevainojamas reputācijas trūkumu. Pieteicēja iesniedza pieteikumu tiesā par minētās pavēles atcelšanu.

Izskatot pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, Senāts vērtēja, vai apgabaltiesa ir pareizi piemērojusi Prokuratūras likuma normas, kas nosaka kārtību, kādā no amata var atlaist prokuroru nevainojamas reputācijas trūkuma dēļ.

Senāts vēlreiz apstiprināja jau tiesu praksē nostiprināto atziņu, ka reputācija ir jautājums, kas var tikt vērtēts ne tikai tad, kad amatpersona tiek iecelta amatā, bet arī visā dienesta gaitā, un prettiesiska, neētiska amatpersonas rīcība grauj reputāciju, kas ir pamats atlaišanai no amata.

Līdz ar to Senāts atzina, ka pieteicēja kļūdaini izprot Prokuratūras likumu, uzskatot, ka prokuroru var atlaist no amata vienīgi disciplinārlietas izskatīšanas dēļ, bet reputācija ir vērtējama vienīgi tādā situācijā, ja tiek konstatēti apstākļi, kas nebija zināmi, pieņemot pretendentu darbā, un nav savienojami ar prokurora amatu.

Senāts arī nepiekrita pieteicējas norādītajam, ka pārsūdzētā pavēle ir atceļama, jo ir izbeigta disciplinārlieta noilguma dēļ, līdz ar to disciplināro sodu nevar piemērot, savukārt atsevišķa administratīvā lieta par pieteicējas atlaišanu nevainojamas reputācijas trūkuma dēļ nav bijusi ierosināta.

Senāts konstatēja – par to, ka iestādē bija uzsākts administratīvais process, liecina administratīvais akts, kuru iestāde izdevusi, izmantojot disciplinārlietas izskatīšanas procesā iegūtos pierādījumus. Senāts nekonstatēja apstākļus, kas liktu apšaubīt pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību uz lietu. Senāta spriedums nav pārsūdzams.

Vērtē soda naudas uzlikšanu par nodokļa parādu, ja nav šaubu par ienākumu neizmaksāšanu

Senāta Administratīvo lietu departaments lietā par Valsts ieņēmumu dienesta aprēķinātu nodokļu parādu un soda naudu trīskāršā apmērā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā par pieteicējai noteikto iedzīvotāju ienākuma nodokļa soda naudu, obligātajām iemaksām un soda naudu gadījumos, kad nav uzrādīta visa informācija par darbinieku nostrādāto darba laiku un samaksu, nav pilnā apmērā aprēķināta piemaksa par nostrādātajām stundām svētku dienās un, atbrīvojot darbiniekus, nav aprēķināta un izmaksāta atlīdzība par neizmantoto atvaļinājumu.

Senāts atzina, ka apgabaltiesa nav pareizi iztulkojusi piemērojamās tiesību normas, kas neaptver gadījumus, kad nepastāv šaubas par ienākuma neizmaksāšanu, proti, gadījumos, kad darba devējs izmaksu nav veicis un tāpēc nav aprēķinājis iedzīvotāju ienākuma nodokli un veicis sociālās iemaksas. Lieta atceltajā daļā nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.

Senāts spriedumā norāda, ka likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 31.2 panta 1.1 daļas un likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 16.1 panta 1.1 daļas normas ir piemērojamas gadījumiem, kad pastāv saprātīgas šaubas par faktiski izmaksātu un apliekamu, bet nedeklarētu ienākumu, bet tās neaptver gadījumus, kad nepastāv šaubas par ienākuma neizmaksāšanu.

Tāpēc apgabaltiesai no jauna jāvērtē Valsts ieņēmumu dienesta tiesības aprēķināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa soda naudu trīskāršā nodokļa apmērā, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un soda naudu trīskāršā obligāto iemaksu apmērā, ja darba devējs nav aprēķinājis un izmaksājis darbiniekam daļu no darba samaksas un nav konstatēta negodprātīga darba devēja rīcība, slēpjot patiesi izmaksāto ienākumu.

Valsts ieņēmumu dienests pieteicējai – SIA “Fontaine.Ent.” – veica pievienotās vērtības nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu auditu. Pārbaudē tika konstatēti vairāki pārkāpumi, proti, ka nav aprēķinātas visas darba stundas darbiniekiem, piemaksas par darbu svētku dienās un atlīdzības par neizmantotajiem atvaļinājumiem. Valsts ieņēmumu dienests pieteicējai papildu nomaksai budžetā aprēķināja iedzīvotāju ienākuma nodokli 973,78 eiro, tā soda naudu 5091,89 eiro un nokavējuma naudu 81,88 eiro, Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 4208,22 eiro, to soda naudu 8080,50 eiro un nokavējuma naudu 439,88 eiro.

Administratīvā apgabaltiesa noraidīja pieteicējas pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu.

Satversmes tiesā

Vērtēs normas, kuras nosaka vecuma pensijas minimālo apmēru

4. novembrī tika uzsākta un 5. novembrī turpināta vēsturiska tiesas sēde lietā Nr. 2020-07-03:

atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 109. pantam”.

Satversmes 109. pantā ir noteikts: “Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.”

Lietā tiek lemts par līdzšinējās vecuma pensijas minimālo apmēru un tā neatbilstību Satversmei. Saskaņā ar Pārskatīto Eiropas sociālo hartu minimālajam vecuma pensijas apmēram Latvijā būtu jābūt vismaz 341 eiro mēnesī, bet šobrīd tas ir tikai 80 eiro.

Par minimālās vecuma pensijas apmēra neatbilstību Satversmei tiesībsargs Juris Jansons ar pieteikumu Satversmes tiesā vērsās 2020. gada 21. aprīlī. Šis bija viens no pieciem pieteikumiem, ko tiesībsargs iesniedza Satversmes tiesā par tiesību normu, kas ietekmē sabiedrības nabadzību un sociālo atstumtību.

Tiesas sēde turpināsies otrdien, 10. novembrī, plkst. 10.00.

Tajā Satversmes tiesa turpinās uzdot jautājumus lietā pieaicinātās personas – Latvijas Pensionāru federācijas – pārstāvjiem. Plānots uzklausīt tiesas debates un replikas.

Tiesas sēdes norisei var sekot līdzi Satversmes tiesas “YouTube” kanālā.

 

Pasludina spriedumu par normu, kas ierobežo tiesības uz valsts nodevas atmaksu, ja tiesvedība ieilgst

Satversmes tiesa 2. novembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2020-14-01 “Par Civilprocesa likuma 37. panta otrās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam”.

Lieta ierosināta pēc Jurija Kapišņikova, Ināras Kapišņikovas un Eduarda Kapišņikova  (pieteikuma iesniedzēji) pieteikuma. Augstākā tiesa izbeidza tiesvedību civillietā, konstatējot, ka uz pieteikuma iesniedzēju prasības pamata ierosinātās lietas izskatīšana nav pakļauta tiesai. Pieteikuma iesniedzēji iesniedza tiesā pieteikumu ar lūgumu atmaksāt par tiesvedību civilprocesā samaksāto valsts nodevu. Tiesa pieteikumu noraidīja, jo esot nokavēts apstrīdētajā normā noteiktais termiņš, kādā iesniedzams pieteikums par valsts nodevas atmaksu.

Pieteikuma iesniedzēji vērsās Satversmes tiesā un norādīja, ka apstrīdētā norma nostāda viņus sliktākā situācijā nekā personas, attiecībā uz kurām tiesa pirms triju gadu termiņa beigām ir izbeigusi tiesvedību. Pieteikuma iesniedzēji nevarot ietekmēt tiesvedības ilgumu civillietā. Tāpēc šādai atšķirīgai attieksmei neesot leģitīma mērķa un tā neesot samērīga. Liedzot pieteikuma iesniedzējiem iespēju atgūt samaksāto valsts nodevu, tiekot aizskartas arī viņu īpašuma tiesības. Līdz ar to apstrīdētā norma neatbilstot Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam un 105. pantā ietvertajām tiesībām uz īpašumu.

Saeima bija lūgusi izbeigt tiesvedību lietā, norādot, ka pieteikuma iesniedzēju pamattiesību aizskārumu radījusi nevis apstrīdētā norma, bet gan nepareiza tās piemērošana. Satversmes tiesa secināja, ka likumdevējs ar apstrīdēto normu ir noteicis galīgu termiņu, kādā izmantojamas tiesības uz valsts nodevas atmaksu. Tādējādi pieteikuma iesniedzēju pamattiesību aizskārums izriet no apstrīdētās normas.

Satversmes tiesa atgādināja, ka tiesiskās vienlīdzības princips liedz valsts institūcijām izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Šis princips arī pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas atšķirīgos apstākļos. Tikai tad, ja tiek konstatēts, ka pastāv objektīvs un saprātīgs pamats, tiesiskās vienlīdzības princips pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas vienādos apstākļos, vai vienādu attieksmi pret personām, kas atrodas atšķirīgos apstākļos.

Satversmes tiesa secināja, ka likumdevējs apstrīdētajā normā ir paredzējis pieteikuma par valsts nodevas atmaksu iesniegšanas termiņa notecējumu. Taču termiņa notecējuma jēgai un taisnīguma principam pretēja ir tāda situācija, ka noteiktai personu grupai šis termiņš izbeidzas jau pirms tam, kad varētu rasties iespēja attiecīgās tiesības izmantot. Tādējādi norma, kas noteiktai personu grupai tiesību izmantošanas termiņu padara atkarīgu no tādiem apstākļiem, kurus šīs personas faktiski nevar ietekmēt, ir uzskatāma par patvaļīgu, jo tā nav saistīta ar apstākļiem, kuri šīs personas būtiski atšķir no citiem šīs normas subjektiem. Šāda norma ir pretēja arī taisnīguma un tiesiskās drošības principiem. Tādējādi Satversmes tiesa nekonstatēja objektīvu un saprātīgu pamatu ar apstrīdēto normu noteiktajai vienādajai attieksmei pret atšķirīgos apstākļos esošām personām. Līdz ar to Satversmes tiesa atzina apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.

Satversmes tiesa uzsvēra, ka likumdevējam ir rīcības brīvība izvēlēties piemērotāko risinājumu valsts nodevas atmaksas termiņa un tā notecējuma aprēķināšanai, ciktāl šis risinājums atbilst tiesiskās vienlīdzības principam. Tas nozīmē, ka likumdevējam ir jāparedz visām personām, ievērojot to būtiski atšķirīgos apstākļus, nevis formāli vienādas, bet pēc būtības vienlīdzīgas tiesības uz valsts nodevas atmaksu.

Konstatējot apstrīdētās normas neatbilstību kaut vienam Satversmes pantam, tā atzīstama par prettiesisku un spēkā neesošu. Tā kā apstrīdētā norma tika atzīta par neatbilstošu Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, Satversmes tiesa norādīja, ka nav nepieciešams papildus vērtēt tās atbilstību arī Satversmes 105. pantam.

Apstrīdētā norma attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem tika atzīta par spēkā neesošu no viņu pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. Par aizskāruma rašanās brīdi ir uzskatāma diena, kad pirmās instances tiesa, pamatojoties uz apstrīdēto normu, nolēma atteikt pieteikuma iesniedzējiem valsts nodevas atmaksu.

Attiecībā uz citām personām apstrīdētā norma zaudē spēku no šā sprieduma publicēšanas dienas. Satversmes tiesa norādīja, ka līdz brīdim, kad stāsies spēkā regulējums, ar kuru likumdevējs būs paredzējis tiesiskās vienlīdzības principam atbilstošu valsts nodevas atmaksas termiņu, tiesību piemērotājam ir jāņem vērā šajā spriedumā izteiktās atziņas. Ievērojot tiesiskās drošības principu un līdz šim pastāvējušo tiesisko kārtību, tiesību piemērotājam ir jāraugās, lai visām personām termiņa notecējums būtu vienlīdzīgs pēc būtības. Tas nozīmē, ka tiesības iesniegt pieteikumu par valsts nodevas atmaksu var tikt ierobežotas ar triju gadu termiņu, taču šis termiņš ir skaitāms no dienas, kad radies valsts nodevas atmaksas tiesiskais pamats, nevis no dienas, kad nodeva iemaksāta valsts budžetā.

Papildus Satversmes tiesa norādīja, ka tiesības prasīt civilprocesā samaksātās valsts nodevas atmaksu likumdevējs ir tiesīgs ierobežot ar termiņu, bet tādā gadījumā likumdevējam ir jāievēro samērīguma un tiesiskās vienlīdzības principi un par atskaites punktu termiņa aprēķināšanai jāpieņem brīdis, no kura persona var izmantot savas tiesības.

Satversmes tiesa nosprieda:

  • atzīt Civilprocesa likuma 37. panta otro daļu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam;
  • attiecībā uz Juriju Kapišņikovu, Ināru Kapišņikovu un Eduardu Kapišņikovu atzīt Civilprocesa likuma 37. panta otro daļu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam no viņu pamattiesību aizskāruma rašanās dienas.

Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā publicēšanas dienā.

Diskutē par veidu, kā efektīvi ieviest Satversmes tiesas spriedumus

3. novembrī Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāju Sanitu Osipovu, lai pārrunātu nozares aktualitātes un jaunievēlētās priekšsēdētājas redzējumu par ST turpmāko darbu.

Nozīmīgs sarunas temats bija Satversmes tiesas stiprināšana, proti, tika runāts par nepieciešamību pēc īpašas amatpersonas vai atbildīgās institūcijas, kura sekotu līdzi Satversmes tiesas spriedumu izpildei pēc būtības, uzlabojot to ieviešanas efektivitāti. Valsts prezidents rosināja šo S. Osipovas priekšlikumu pārrunāt nākamajā konstitucionālo orgānu – Valsts prezidenta, Saeimas, Ministru prezidenta, Satversmes tiesas un Augstākās tiesas – kopējā sēdē.

Tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Satversmes tiesas priekšsēdētāja aizskāra tematu par tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, par ko jādomā valstiskā līmenī. S. Osipova norādīja – tiesiskā valstī nav pieļaujams, ka uz sabiedrības rēķina tiek šķērdēti tiesas resursi. Valsts prezidents jau vairākkārt publiski paudis, ka viena no tiesiskuma problēmām ir ļaunprātīga tiesību izmantošana, kad cilvēki atsaucas uz savām tiesībām ļaunā nolūkā. “Tiesiskās darbības ir jāveic godprātīgi, nevis ļaunprātīgi. Uz ļaunprātīgu rīcību tiesību sistēmai ir jāreaģē,” uzsvēra E. Levits.

Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja arī pārrunāja jautājumus par Tieslietu padomes stiprināšanu un diskutēja par Sodu izpildes likuma problēmām. S. Osipova uzsvēra, ka nepieciešams jauns Sodu izpildes likums, kura mērķis būtu vērsts uz resocializāciju. Pašreizējais likums neatbilst Eiropas Cilvēktiesību konvencijas garam. Sarunā tika aizskarti arī jautājumi par aktualitātēm pabalstu un nodokļu sistēmās.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa izbeidz tiesvedību lietā “Sergets pret Latviju”

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 2020. gada 5. novembrī pasludināja trīs tiesnešu komitejas sastāvā pieņemto galīgo lēmumu lietā “Sergets pret Latviju”, atzīstot iesniegto sūdzību par nepieņemamu tālākai izskatīšanai pēc būtības un izbeidzot tiesvedību šajā lietā.

Fakti lietā “Sergets pret Latviju”

  • 2011. gada 12. maijā Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki veica pārbaudi juridiskās personas komerctelpās. Pārbaudē tika apskatīti seši datori, kas atradās juridiskās personas birojā, to skaitā arī iesniedzēja klēpjdators, kuru viņš izmantoja darba vajadzībām. Valsts policijas amatpersona apskatīja datorā instalētās programmatūras sarakstu, konstatējot vairākas datorprogrammas, par kurām iesniedzējs nevarēja uzrādīt pirkuma dokumentus. Uz iegūto pierādījumu pamata Valsts policija uzsāka kriminālprocesu par autortiesību un blakustiesību pārkāpumu. 2011. gada 12. oktobrī kriminālprocess daļā pret iesniedzēju tika izbeigts, jo viņa darbībās netika konstatēts noziedzīgā nodarījuma sastāvs, taču par konstatēto tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols.
  • 2011. gada 3. novembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa atzina iesniedzēju par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, uzliekot viņam naudas sodu. Šo spriedumu iesniedzējs pārsūdzēja apelācijas kārtībā.
  • 2012. gada 7. februārī Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija noraidīja iesniegto apelācijas sūdzību, atstājot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas spriedumu negrozītu.

Prasība un Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmums

Savā 2012. gada 28. jūnija iesniegumā ECT iesniedzējs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (konvencija) 8. pantu (tiesības uz korespondences neaizskaramību), sūdzējās, ka Valsts policijas darbinieki, veicot pārbaudi juridiskās personas komerctelpās, kur bija arī iesniedzēja darbavieta, bija apskatījuši un izņēmuši arī iesniedzēja klēpjdatoru.

Analizējot iesniedzēja sūdzību par konvencijas 8. panta pieņemamību, ECT vispirms izvērtēja sūdzību par klēpjdatora izņemšanu. Atsaucoties uz valdības sniegto informāciju, tiesa atzīmēja: lai gan Valsts policijas veiktās pārbaudes laikā tika izņemti vairāki juridiskajai personai piederošie datori, paša iesniedzēja klēpjdators izņemts netika. Tāpēc šo sūdzību Tiesa noraidīja kā nepieņemamu izskatīšanai ratione personae, proti, iejaukšanās iesniedzēja tiesībās uz korespondences neaizskaramību nebija notikusi.

Savukārt, pievēršoties iesniedzēja sūdzībai par viņa personiskā klēpjdatora apskati, tiesa izvērtēja valdības izvirzīto argumentu, ka šajā gadījumā iejaukšanās nebija sasniegusi minimālo aizskāruma līmeni. Piemērojot šo pieņemamības kritēriju, tiesa vērtē konkrētās iejaukšanās aizskāruma līmeni, cilvēktiesību situāciju konkrētajā valstī, kā arī to, vai nacionālajai tiesai ir bijusi iespēja izskatīt šo sūdzību.

Tiesa vispirms norādīja, ka aizskāruma līmenis katrā lietā ir nosakāms individuāli, ņemot vērā gan iesniedzēja subjektīvo attieksmi pret situāciju, gan arī lietas objektīvos apstākļus. Piemērojot šos principus iesniedzēja gadījumam, tiesa secināja, ka iespējamā iejaukšanās iesniedzēja tiesībās uz korespondences neaizskaramību nebija pārsniegusi minimālo aizskāruma līmeni. Proti, viņš pats piedalījās klēpjdatora apskatē un redzēja, ka policijas darbinieks pārbaudīja tikai klēpjdatorā uzstādītās programmatūras sarakstu. Iesniedzējs arī nebija sūdzējies, ka apskatē būtu tikusi pārbaudīta cita uz datora esošā personiskā informācija un faili. Apskates laiks nepārsniedza pusstundu, un iesniedzēja klēpjdators netika izņemts.

Turpinājumā tiesa atzīmēja, ka Latvijā nepastāv sistēmiskas problēmas attiecībā uz tiesībsargājošo iestāžu kompetenci veikt pārbaudes dažādu likumpārkāpumu profilaksei. Visbeidzot tiesa norādīja, ka nacionālās tiesas, izskatot administratīvā pārkāpuma lietvedību pret iesniedzēju, bija izvērtējušas arī viņa sūdzības par policijas darbinieku rīcības tiesiskumu, konstatējot, ka policijas darbinieki bija rīkojušies atbilstoši likuma “Par policiju” un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normām. Ņemot vērā šos apsvērumus, tiesa atzina iesniedzēja sūdzību par nepieņemamu izskatīšanai, jo iejaukšanās nebija sasniegusi minimālo aizskāruma līmeni.

Tiesas komitejas lēmums ir galīgs un nepārsūdzams.

Pilns 2020. gada 5.novembra Tiesas lēmuma teksts angļu valodā ir pieejams Tiesas tiešsaistes vietnē. Lai atrastu lēmumu, tiesas datubāzes izvērstās meklēšanas sadaļā (“Advanced search”) jāievada iesnieguma numurs (41744/12).

Sadarbībā ar ASV uzsāk tiesībsargājošo iestāžu zināšanu pilnveidi finanšu un ekonomisko noziegumu jomā

5. novembrī neklātienē norisinājās Latvijas un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) valdības parakstītā sadarbības līguma īstenošanas un uzsākšanas sanāksme. Šī līguma ietvaros apmācīs Latvijas tiesībsargājošo iestāžu darbiniekus un tiesnešus finanšu, ekonomisko noziegumu, koruptīvo un naudas atmazgāšanas shēmu atklāšanā, informē Tieslietu ministrija.

Līguma atklāšanas ietvaros ASV vēstniecības Latvijā rezidējošais juridiskais padomnieks Amīts Kabravala (Ameet Kabrawala) iepazīstināja ar projekta mērķiem un plānotajām aktivitātēm apmācību ietvaros.

Līguma atklāšanā piedalījās arī pārstāvji no Iekšlietu ministrijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Finanšu izlūkošanas dienesta, Ģenerālprokuratūras un Valsts policijas.

ASV vēstnieks Latvijā Džons Kārvails (John Carwile) sanāksmē uzsvēra: “Cīņa ar naudas atmazgāšanu, korupciju un starptautisko noziedzību ir svarīga abām mūsu valstīm, jo šie noziegumi rada draudus mūsu ekonomikām, stabilitātei un kopējai drošībai. Cīņa ar korupciju un finanšu noziegumiem, stiprinot tieslietu sistēmu, palīdzēs veicināt tirdzniecību mūsu valstu starpā, kā arī investīciju pieaugumu. ASV atbalsta Latvijas pretkorupcijas un AML reformu dienaskārtību un ir gatava strādāt kopā, lai iznīdētu korupciju, sauktu pie atbildības naudas atmazgātājus un nodrošinātu tiesiskumu caurspīdīgā, godīgā un savlaicīgā veidā.”

Uzsverot ASV sniegto ieguldījumu Latvijas tiesībsargājošo iestāžu darbinieku zināšanu pilnveidē, tieslietu ministrs Jānis Bordāns atzīmē: “Latvija ir radījusi visus nepieciešamos priekšnoteikumus, lai ASV sniegtais atbalsts mērķtiecīgi sniegtu vislabākos rezultātus. Jau 2021. gadā darbu uzsāks Ekonomisko lietu tiesa. Esam būtiski stiprinājuši un paplašinājuši Noziedzības novēršanas padomes sastāvu un funkcijas, tādējādi to veidojot kā centrālo tiesiskuma nodrošināšanas platformu un īstenojot kvalitatīvu sadarbību starp izpildvaru un tiesu varu korupcijas un ekonomisko noziegumu apkarošanā. Turklāt tiesībsargājošo iestāžu kapacitātes paaugstināšana ļaus samazināt pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas laiku sarežģītu ekonomisko un finanšu noziegumu lietās. Esmu pateicīgs ASV par sniegto atbalstu mūsu zināšanu pilnveidē.’”

UZZIŅAI

2019. gada 4. septembrī Latvijas Republikas valdība ar ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Jāņa Bordāna pārstāvniecību parakstīja ar ASV vēstniecības Latvijā pagaidu pilnvaroto lietvedi Polu Polītisu (Paul Poletes) grozījumus līgumā par abu valdību sadarbību tiesībaizsardzības jomā, kas paredz īstenot tiesnešu, izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras un citu iestāžu speciālistu apmācības, kā arī semināru un juridisko analīzes veikšanu, lai noteiktu kriminālprocesa efektivizēšanas un tiesiskuma stiprināšanas iespējas.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU