TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Līga Pauliņa
LV portāls
25. aprīlī, 2018
Lasīšanai: 12 minūtes
13
13

Starptautiskā komisija: tiesu sistēmas attīstība ir uz pareizā ceļa

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā valsts nodevu apmērs ir lielāks, un tas var radīt šaubas par pieejamību tiesai. Būtu paredzamas alternatīvas procedūras, lai samazinātu valsts nodevas apmēru vai atbrīvotu no tās.

FOTO: Freepik

Šā gada 23. aprīlī Tieslietu padomes sēdē tika prezentēts novērtējums par Latvijas tiesu sistēmu, kuru sagatavojusi Eiropas Padomes Komisija tiesu efektivitātei (European Commission for the Effieciency of Justice, CEPEJ) Eiropas Sociālā fonda projekta "Justīcija attīstībai" ietvaros.

īsumā
  • Tieslietu sistēmas darbs Latvijā tiek nepārtraukti pilnveidots.
  • Divas neatkarīgas amatpersonas – AT priekšsēdētājs un Tieslietu padomes priekšsēdētājs – stiprinātu tieslietu sistēmas ietekmi.
  • Tieslietu padomei ir koordinējošā loma tiesu budžeta pieprasījumu apkopošanā, vērtēšanā un prioritāšu noteikšanā.
  • Adekvāts atalgojums tiesnešiem ir pirmais arguments diskusijā par tiesnešu neatkarību.
  • Jaunākie grozījumi likumā "Par tiesu varu" ir iespēja uzlabot tiesu sistēmas pašpārvaldi.
  • Tiesneša specializācija bez rotācijas var negatīvi ietekmēt viņa objektivitāti.
  • Aizliegumam ieņemt tiesneša amatu jābūt samērīgam un vērtējamam. Tiesu darbinieku atalgojums ir ļoti zems, tādēļ jāmeklē citas iespējas motivēt jaunos juristus strādāt par tiesneša palīgu.
  • Vajadzība investēt tiesu sistēmā nav neatliekama, taču vēlama.

CEPEJ Latvijas tiesu sistēmas novērtējuma ziņojums tika izstrādāts laikā no 2017. gada februāra līdz 2018. gada februārim atbilstoši Tieslietu padomes apstiprinātajam ietvaram un CEPEJ izstrādātajai metodoloģijai.

Ziņojums visaptveroši analizē Latvijas tiesu sistēmas darba efektivitāti un kvalitāti, kas jau iepriekš ir pētīta un atspoguļota gan Valsts kontroles ziņojumā "Vai tiesu iekārtas attīstības pasākumi ir veicinājuši tiesu darbības efektivitāti?", gan vairākos Valsts prezidenta izveidotās Tiesiskās vides pilnveides komisijas ziņojumos, tostarp ziņojumā "Par tieslietu padomes darba pilnveidošanu". Projekta koordinators Leonīds Antohi (Leonid Antohi) prezentācijas ievadā norādīja, ka ziņojuma mērķis ir uzsvērt Latvijas tieslietu sistēmas stiprās puses un norādīt uz pilnveidošanas iespējām. Tādēļ ziņojumā neesot slavinošu tekstu, bet gan kritiskas piezīmes, kas balstītas Eiropas Padomes (EP) standartos, EP institūciju viedokļos, Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūrā, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantā u. c.

Tiesu sistēmas darbs

Šveices Apelācijas tiesas tiesnesis Pjērs Kornu (Pierre Cornu), runājot par tiesu sistēmu un tiesu administrāciju, norādīja, ka Latvijā tieslietu sistēma kopumā funkcionē diezgan labi. Galvenās problēmas, kas saistītas ar tiesu neatkarību un Latvijas sabiedrības lielajām cerībām attiecībā uz tiesu varu, ir dzinējspēks, lai turpinātu uzlabot tiesu sistēmas organizāciju un darbību. Būtu jāapsver likumdošanas, institucionālie, organizatoriskie un citi pasākumi, lai turpinātu uzlabot tiesu neatkarību un objektivitāti, padarītu tiesas efektīvākas un nodrošinātu labāku vispārējo tiesas pieejamību.

Tieslietu padome

Gatavojot ziņojumu, komisija esot novērojusi centienus nepārtraukti uzlabot tieslietu sistēmas kvalitāti, tostarp pilnveidojot Tieslietu padomes darbu. Šos centienus komisija vērtēja ļoti augstu, taču aicināja pārskatīt Tieslietu padomes sastāvu. Komisijas ieskatā, Tieslietu padomē jābūt lielākam skaitam tiesnešu (šobrīd no 15 locekļiem 8 ir tiesneši), tāpat pārskatāms amatpersonu saraksts, kas tieslietu padomē darbojas ex officio (jeb pēc amata, piemēram, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, Satversmes tiesas priekšsēdētājs). Tieslietu padomē darbojas arī likumdevējvaras (Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs) un izpildvaras (tieslietu ministrs) pārstāvji, bet saskaņā ar EP rekomendācijām Tieslietu padomes locekļiem nevajadzētu būt aktīviem politikā.

Tika norādīts, ka draudus Tieslietu padomes objektivitātei radot arī ģenerālprokurora iesaistīšanās tiesnešu disciplinārlietu izskatīšanā, taču ģenerālprokurors šo argumentu atspēkoja, norādot, ka prokuratūras pārstāvji jau ilgus gadus disciplinārlietu izskatīšanā nepiedalās, un aicinot grozīt likumu, kas regulē disciplinārlietu izskatīšanas kārtību.

Latvijā Tieslietu padomes priekšsēdētājs ir arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs, to paredz likums. Šāda konstrukcija nav unikāla, taču komisija aicināja izvērtēt citu modeli, kurā šie amati netiek apvienoti. Tas stiprinātu tieslietu sistēmas kapacitāti un ietekmi.

Tiesiskās neatkarības finansiālais nodrošinājums

Komisija vairākkārt norādīja uz pārējo varas atzaru pārlieko ietiekšanos tiesu varā, īpaši izceļot tiesu varas budžeta pieprasīšanas un apstiprināšanas procesu. Šobrīd diskusijas ar Tieslietu padomi notiek tikai pirms budžeta iesniegšanas Saeimā, uzklausot Tieslietu padomes un neatkarīgo institūciju viedokli. Saeimā diskusijās par budžetu iesaistās Tieslietu ministrija un Finanšu ministrija. Komisijas ieskatā, tas ietekmē tiesu iestāžu neatkarību. Tādēļ komisija aicināja apsvērt iespēju diskusijās ar Saeimas Budžeta un finanšu komisiju uzklausīt Tieslietu padomes viedokli, jo tieši tai ir koordinējošā loma tiesu budžeta pieprasījumu apkopošanā, vērtēšanā un prioritāšu noteikšanā.

Tiesnešu atalgojums

Komisija norādīja, ka, lai arī pieprasījums vienmēr pārsniedz budžeta iespējas (lielākajā daļā valstu), Latvijā ir spilgti izteikta tendence, ka starp trīs valsts varas atzariem tiesu vara ir "nabadzīgais bērns". Adekvāts atalgojums tiesnešiem ir pirmais arguments diskusijā par tiesnešu neatkarību. Tiesneša atalgojumam jābūt samērīgam ar viņa profesiju un pienākumiem, un tam jābūt pietiekamam, lai pasargātu tiesnesi no stimuliem, kuru mērķis ir ietekmēt tiesneša lēmumus.

Tiesnešu atlase un novērtēšana

Tiesnešu kandidātu atlase un novērtēšana, kā arī tiesnešu novērtēšana ir tiesu pašpārvaldes jautājumi. Lai tos pienācīgi pārvaldītu, Tieslietu padomei un citām iesaistītajām struktūrām vajadzētu būt piemērotiem resursiem un administratīvajam atbalstam. Šobrīd, pēc komisijas domām, tiesnešu kandidātu atlases un novērtēšanas procedūra ir ļoti smagnēja. Procedūru var mainīt jaunākie grozījumi likumā "Par tiesu varu", kas paplašina arī Tieslietu padomes kompetenci rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtības noteikšanā. Komisija aicināja Tieslietu padomi izmantot šo iespēju, lai uzlabotu tiesu sistēmas pašpārvaldi, kas šobrīd neatbilst EP rekomendācijām.

Tieslietu ministrijas loma

Ja tieslietu ministrs veic starpnieka lomu starp Tieslietu padomi vai citām tiesu pašpārvaldes struktūrām, no vienas puses, un Saeimu vai valsts iestādēm, no otras puses, šī loma ir rūpīgi jāpārvērtē. Ja ministram nav rīcības brīvības (un daudzos saistītos jautājumos tai nevajadzētu būt), viņa iesaistīšanās var radīt pārpratumus un aizdomas par iejaukšanos tiesu varas neatkarībā.

Komisijas ieskatā, ideālais variants ir pašpārvaldoša tieslietu sistēma.

Jurisdikcijas līmeņi. Tiesu un tiesnešu specializācija

Latvijas reformētā trīs līmeņu tiesu sistēma piedāvā nepieciešamos pamattiesību aizsardzības standartus, nodrošinot tiesības iesniegt pārsūdzības un apelācijas par tiesību jautājumiem.

Tiesu kartes reforma ir pozitīvs solis ceļā uz labāku darba slodzes un resursu sadalījumu visā valsts tiesu sistēmā. Pastāvošā tiesiskās kartes reforma un jo īpaši vidēja lieluma tiesu izveide ļautu padziļināt tiesnešu specializāciju.

Tiesnešu specializācija ir atbalstāma. Taču, norīkojot tiesnešus attiecīgai specializācijai, jārūpējas par tiesnešu neatkarības saglabāšanu. Tā kā šobrīd nepastāv rotējoša vai mainīga kārtība, būtu jāveic pasākumi, lai novērstu to, ka tiesneša pastāvīgs darbs specializētā tiesā negatīvi ietekmē viņa objektivitāti. Bieži specializācija notiek ļoti sensitīvās tiesību jomās, kurās specializējas ne vien tiesneši, bet arī advokāti. Tas var radīt familiaritāti, tiesas zālē sastopoties vieniem un tiem pašiem cilvēkiem.

Tiesnešu karjeras jautājumi

Tiesneša karjeras posmi – atlase, iecelšana un pārcelšana – ir ļoti nozīmīgi tiesu sistēmas neatkarības nodrošināšanā. Ministru kabineta noteikumos Nr. 204 "Tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtība" noteiktā tiesnešu iecelšanas un atlases procedūra, komisijas ieskatā, ir pārāk sarežģīta un laikietilpīga. Ir daudz iesaistīto personu, tostarp izpildvaras pārstāvju. Komisija aicināja sistēmu pamatīgi pārskatīt, vētot atlases komisijas sastāvu un funkcijas, kā arī stiprinot tiesnešu kvalifikācijas komisijas lomu.

Komisija aicina pārskatīt arī sākotnējo termiņu (šobrīd – trīs gadi), uz kādu tiek iecelti rajona (pilsētas) tiesu tiesneši, pirms tiek apstiprināti amatā uz neierobežotu laiku, norādot, ka tiesneša darbs uz laiku var apdraudēt tā neatkarību, kā arī tikt politizēts.

Kā pārāk skarbu komisija vērtēja absolūtu aizliegumu ieņemt tiesneša amatu personām, kas ir sodītas par jebkādu kriminālpārkāpumu, vai personām, pret kurām sākta kriminālvajāšana. Šajā regulējumā būtu ieviešams samērīgums, lēmuma pieņemšanu atstājot tiesnešu pašpārvaldes institūcijas ziņā.

Tiesnešu apmācība

Komisija atzinīgi novērtēja Latvijas Tiesnešu mācību centra (LTMC) darbu, jo piedāvātā apmācība ir daudzveidīga un aktuāla. Pozitīvi vērtējama arī Tieslietu padomes iesaiste mācību satura pārraudzībā.

LTMC budžetā valsts finansējums šobrīd ir 25%, pārējie līdzekļi centram jāpiesaista pašam, organizējot maksas apmācības u. tml. Komisijas ieskatā, valsts finansējums LTMC būtu palielināms.

Tiesu darbinieki

Komisija izteica atzinību par to, ka tiesu darbinieku darbs ir labi organizēts, notiek apmācība LTMC, darbiniekiem ir lielas profesionālās pilnveides iespējas. Taču, neskatoties uz to, amata pievilcība ir ļoti zema. Tikai 18% uzskata to par labu darbavietu. Pamatproblēma ir zemais atalgojums, taču pastāv arī citas iespējas motivēt jaunos juristus strādāt par tiesneša palīgu, piemēram, atbalsts studijās, atviegloti noteikumi pēc noteikta laika kļūt par tiesnesi u. c.

Budžets

Aplūkojot statistikas pārskatus, piemēram, cik daudz ES valstu valdības tērē tiesām (eiro uz iedzīvotāju) vai cik % no iekšzemes kopprodukta veido tiesu budžets, secinājums ir viens – vajadzība investēt tiesu sistēmā nav neatliekama, taču vēlama.

Komisija aicināja pārvērtēt arī budžeta iespējas, paraugoties, kā tas tiek izlietots, kā piemēru minot zemes reģistra (zemesgrāmatu) piederību tiesu sistēmai.

Vispārējā rekomendācija ir tāda, ka Tieslietu ministrijai un Tieslietu padomei ir jāizstrādā uz rezultātiem orientēta budžeta veidošanas procedūra. Tāda pastāv Somijā, Nīderlandē, Francijā un Igaunijā un ir sevi attaisnojusi.

Efektīvāka naudas izmantošana tiesu sistēmas iekšienē padara procesu caurskatāmāku un dod labākus argumentus sarunās par budžeta veidošanu.

Pirmās instances tiesu nodevas

Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā valsts nodevu apmērs ir lielāks, un tas var radīt šaubas par pieejamību tiesai. Būtu paredzamas alternatīvas procedūras, lai samazinātu valsts nodevas apmēru vai atbrīvotu no tās.

Turklāt mehānisms, kas Latvijā tiek izmantots valsts nodevu aprēķināšanai, ir pārāk sarežģīts, cilvēki bieži pieļauj neprecizitātes, veicot kļūdainus maksājumus, kas jāapstrādā, jāizskata, jāatgriež. Tas viss rada papildu slodzi tiesu sistēmā. Komisija aicina domāt par aprēķina vienkāršošanu.

Komisija detalizēti vērtēja arī tiesu administrēšanu un tiesu efektivitāti, kā arī tiesu darba kvalitāti. Norādot uz atsevišķām lietām, kam būtu jāpievērš uzmanība, Latvijas tiesu darbs tiek vērtēts atzinīgi.

CEPEJ izstrādātais ziņojums ir daļa no tieslietu sistēmas novērtējuma, kas tiek veikts Tiesu administrācijas realizētā projekta "Justīcija attīstībai" ietvaros. Latvijas tiesu sistēmu izvērtē arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

Labs saturs
13
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU