Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele, skaidrojot Satversmes tiesas spriedumu žurnālistiem, norādīja, ka, runājot par piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām, būtiski ir tas, ko šoreiz Satversmes tiesa arī vēlējās uzsvērt spriedumā, – ka šis ir tiesisko attiecību institūts, kurš Latvijā ir izveidojies vēsturiski, kurš ir izņēmums no Civillikumā nostiprinātā vienotā un nedalāmā īpašuma principa.
Apstrīdot divos likumos pērn ar grozījumiem pieņemtās normas, kas no 2018. gada samazina zemes piespiedu nomas maksimāli iespējamo apmēru, Satversmes tiesā vērsās vairāki zemes īpašnieki, uz kuru zemes atrodas daudzdzīvokļu mājas. Satversmes tiesa apmierināja pieteikuma iesniedzēju prasību un atzina par neatbilstošām Satversmei likumu normas, ar kurām noteikti jauni, mazāki, nomas maksas “griesti”. Likumos noteiktie pašreiz spēkā esošie procentu maksājumi vēl būs spēkā gadu. Saeimai jāizstrādā jauns regulējums – taisnīgs un tāds, kurā līdzsvarotas abu pušu intereses.
Piespiedu dalītā īpašuma tiesiskās attiecības Latvijas tiesiskajā sistēmā pastāv jau ilgstoši – vairāk nekā 25 gadus. Šāds regulējums ir radīts zemes reformas un valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas gaitā, kad īpašuma tiesības uz zemi atjaunoja tās bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, taču uz šīs zemes pirms Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas bija uzceltas daudzdzīvokļu mājas.
Pieteikuma iesniedzēji – vairākas fiziskās personas, zemes īpašnieki – lūdza Satversmes tiesu atzīt 2017. gada 1. jūnija likuma "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" un 22. jūnija likuma "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" normas par neatbilstošām Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam.
Šajos likumos ar grozījumiem tika noteikts: ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizēta dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma:
Satversmes tiesa iepriekšējos gados jau ir izskatījusi lietas par zemes piespiedu nomas maksājumu domstarpību situācijām. Pamatojoties uz tiesas lēmumiem, likumos savulaik tika noteikts maksimālais nomas ierobežojums. Līdz pagājušā gada beigām bija spēkā normas, ka maksimālais nomas maksas apmērs ir 6%, ja abas īpašnieku puses nevar panākt vienošanos.
Neraugoties uz Satversmes tiesas iepriekš lemto, pagājušogad jūnijā Saeima atbalstīja jaunas izmaiņas piespiedu nomas maksas apmērā, nosakot mazākus maksimālos procentus ar pakāpenisku samazinājumu trijos gados.
Pieteikuma iesniedzēji, šos likumu grozījumus apstrīdot, ir norādījuši, ka viņu īpašumā ir zemes gabali vai domājamās daļas no zemes gabaliem, uz kuriem atrodas citām personām piederošas daudzdzīvokļu mājas. Starp pieteikuma iesniedzējiem un minēto māju īpašniekiem pastāvot piespiedu nomas tiesiskās attiecības. Pieteikumā apgalvots, ka apstrīdētās normas ievērojami samazinās zemes īpašnieku ienākumus no viņiem piederošā īpašuma un šāds īpašuma tiesību ierobežojums neesot samērīgs.
Grozījumi neatbilst Satversmei un nebūs spēkā no 2019. gada 1. maija
Satversmes tiesa nav guvusi apstiprinājumu tam, ka Saeima būtu pienācīgi izvērtējusi pamattiesību ierobežojuma ietekmi uz zemes īpašnieku stāvokli un pamatojusi to, ka iecerētais risinājums atbilst Satversmes tiesas judikatūrai, secinājusi tiesa.
Pirms apstrīdēto normu pieņemšanas likumdevēja rīcībā nav bijis pienācīgas analīzes un pamatojuma par šajās normās ietvertā zemes īpašnieku īpašuma tiesību ierobežojuma satversmību kontekstā ar Satversmes tiesas judikatūru piespiedu nomas jautājumos. Tādējādi apstrīdētās normas nav uzskatāmas par pieņemtām pienācīgā kārtībā.
Satversmes tiesa nosprieda atzīt apstrīdētās normas par neatbilstošām Satversmes 105. pantam un spēkā neesošām no 2019. gada 1. maija.
Saeimai jāizstrādā jauns regulējums
Apstrīdēto likuma normu spēka zaudēšanas termiņš 2019. gada 1. maijā noteikts, lai likumdevējam dotu laiku atrast citu risinājumu piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem.
Likumdevējam, ievērojot Satversmes tiesas judikatūru piespiedu nomas jautājumos, ir jārod tāds konkrētās situācijas risinājums, kura izstrādes gaitā būtu pienācīgi izvērtēti iespējamie personu pamattiesību ierobežojumi un ar kuru tiktu taisnīgi līdzsvarotas zemes īpašnieku un daudzdzīvokļu māju īpašnieku tiesības. Minētā risinājuma izstrādāšanai nepieciešams saprātīgs laika posms, norāda tiesa.
Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele, skaidrojot Satversmes tiesas spriedumu žurnālistiem, norādīja, ka, runājot par piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām, būtiski ir tas, ko šoreiz Satversmes tiesa arī vēlējās uzsvērt spriedumā, – ka šis ir tiesisko attiecību institūts, kurš Latvijā ir izveidojies vēsturiski, kurš ir izņēmums no Civillikumā nostiprinātā vienotā un nedalāmā īpašuma principa.
Piespiedu nomas attiecību jautājums ilgstoši ir bijis valsts darba kārtībā. Un ir vairāki Satversmes tiesas spriedumi. Satversmes tiesa ļoti nopietni vērtējusi, kā likumdevējs ir nonācis līdz šoreiz apstrīdētajam risinājumam. Tiesa secinājusi, ka situācijā, kad problēmas ir tik ilgstoši zināmas, likumdevējam bija nepieciešams īpaši rūpīgi paskatīties, ko ar šo jautājumu darīt.
Satversmes tiesa nav noteikusi jelkādus maksimālā nomas maksas apmēra procentus.
"Šis spriedums pasaka to, ka šādā gadījumā, kas ir savā ziņā unikāls, jo ir vairāki spriedumi, likumdevējam ir īpaša atbildība. Un, arī ņemot vērā šī jautājuma sociālo spriedzi, likumdevējam ir jāuzņemas sava atbildība par jautājuma atrisināšanu," norādīja I. Ziemele.
Satversmes tiesas priekšsēdētāja īpaši uzsvēra, ka likumdošanas procesam valstī ir jāveido iedzīvotāju uzticība likumdevējam, kā tam vajadzētu būt tiesiskā demokrātiskā valstī.
Konstatēto neatbilstību Satversmei I. Ziemele raksturoja kā procesuāla rakstura jautājumu, jo, ja likumdevējs izvēlas ierobežot pamattiesības, viņam ir arī jānodrošina, lai tie, kuru tiesības ierobežo, jā, lai arī tas nepatīk, var saprast, kāpēc tas darīts.
Skaidrojot motīvus, kāpēc tiesa noteica, ka apstrīdētās normas vēl būs spēkā līdz 2019. gada 1. maijam, I. Ziemele norādīja, ka Satversmes tiesas funkcija ir arī neradīt papildu spriedzi sabiedrībā. Un, ņemot vērā, kāda veida diskusijas likumdevējam ir bijušas, kāda veida iestrādes ir pieejamas, arī tiesas sēdē parādījās interesantas domu rosinošas idejas, Satversmes tiesa lēma, ka no taisnīguma principa viedokļa likumdevējam ir jādod laiks, lai sakārtotu šo izņēmumu [tiesiskās attiecības dalītā īpašuma situācijā] no Civillikuma principiem.
"Tas ir likumdevēja rīcības brīvības jautājums, kā piespiedu nomas tiesiskās attiecības tiks sakārtotas – vai ar noteiktiem procentiem, vai citā veidā. Taču līdz šim visi faktori, priekšlikumi, kādi ir pieejami šī jautājuma atrisināšanai, nav pat savākti un apkopoti. Tie, kas piedalījās visās četrās tiesas sēdēs, arī ieguva sev jaunas atziņas, kā varētu virzīties problēmas risināšanā. Bet tam jau nav jānotiek tiesas sēdē! Jo tas nav tiesas, bet likumdevēja jautājums," uzsvēra I. Ziemele.
