SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
12. oktobrī, 2018
Lasīšanai: 10 minūtes
6
6

Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu vēl apspriedīs plašākā lokā

Arī jaunais likumprojekts, kas paredz izbeigt piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās pastāvēšanu, dodot dzīvokļu īpašniekiem iespēju atpirkt nomāto zemi, pagaidām nav ticis vismaz līdz otrajam lasījumam. Divu īpašnieku grupu – dzīvokļu un zemes – intereses likumdevējiem pagaidām neizdodas ietvert visiem pieņemamā regulējumā.

FOTO: Ieva Čīka, LETA

Pēc ilgstošām diskusijām par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojektu, ko Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vairākās sēdēs centās sagatavot otrajam lasījumam, tomēr nav spēts pārvarēt konceptuālās pretrunas, uz ko deputātiem norādīja Saeimas juristi. Likumprojekta izskatīšana ir pārtraukta, lai to nodotu apspriešanai plašākā ieinteresēto pušu lokā, lai beidzot tiktu galā ar desmitiem gadu senu problēmu.

īsumā
  • Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pārtrauc skatīt Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojektu, lai par to diskutētu plašākā auditorijā, pieaicinot visas ieinteresētās puses un ekspertus.
  • Likumprojekts paredz: daudzdzīvokļu mājas lēmums par izpirkuma tiesības izmantošanas procesa uzsākšanu ir pieņemts, ja par to nobalsojis vairākums dzīvokļu īpašnieku. Arī tiem, kas nav gribējuši zemi izpirkt, tas būtu jādara. Tas ir viens no likumprojektā atrastajiem zemūdens akmeņiem.
  • Aizskārumu dzīvokļu īpašniekiem neradītu tikai dzīvokļu īpašnieku simtprocentīgs balsojums, taču daudzdzīvokļu mājās tāds ir mazticams.

Piespiedu dalītā īpašuma problēmas risināšanai pirms pāris gadiem izstrādātais pirmais likumprojekts savulaik Saeimā tika noraidīts. Tā vietā tika sagatavots jauns – Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojekts, ko Saeima pieņēma pirmajā lasījumā 19. aprīlī. Ar priekšlikumiem otrajam lasījumam un citu normu precizēšanu un saskaņošanu strādāja darba grupa deputāta Viktora Valaiņa vadībā.

Paralēli Saeima ir skatījusi iedzīvotāju iniciatīvu par dalītā īpašuma izbeigšanu. Un risinājumu piespiedu dalītā īpašuma un zemes nomas problēmām lūgts meklēt valdībai, vēstulē premjeram Mārim Kučinskim aicinot valdību vērtēt iespēju valstij kā starpniekam iestāties starp daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem un zemes zem šīm mājām īpašniekiem. Jāatgādina, ka papildu spriedzi uztur arī Satversmes tiesas šā gada aprīļa lēmums, ar kuru no nākamā gada 1. maija tiek atcelti Saeimas ar likumiem no šā gada noteiktie pakāpeniski samazināmie procenti zemes nomas maksai.

Sākot rudens sesiju, deputāti vēl runāja par iespēju šajā sasaukumā pieņemt likumprojektu vismaz otrajā lasījumā.

Ko paredz likumprojekts

Šī likuma mērķis ir nodrošināt iespēju izbeigt piespiedu dalīto īpašumu un izveidot vienotu nekustamo īpašumu, tas ir, – lai daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem piederētu arī šai mājai piesaistītā funkcionāli nepieciešamā zeme, līdz ar to nevajadzētu par to maksāt nomu zemes īpašniekiem.

Likumprojekts nosaka kārtību, kādā izbeidzams piespiedu dalītais īpašums, kurā atrodas piespiedu dalītā īpašuma ēka un piespiedu dalītā īpašuma zemesgabals, tajā skaitā nosakot piespiedu dalītā īpašuma ēkas dzīvokļu īpašniekiem izpirkuma tiesību uz zemi. Tas ļautu dzīvokļu īpašniekiem iegūt īpašumā izpērkamo zemi.

Būtiski, ka ir paredzēts – izpirkuma tiesības izmantošanai nav nepieciešama piespiedu dalītā īpašuma zemesgabala īpašnieka piekrišana.

Lai uzsāktu izpirkuma tiesības izmantošanas procesu, par to jālemj piespiedu dalītā īpašuma ēkas dzīvokļu īpašniekiem. Likumprojekts paredz, ka lēmums par izpirkuma tiesības izmantošanas procesa uzsākšanu ir pieņemts, ja par to nobalsojuši dzīvokļu īpašnieki, kam pieder vairāk nekā puse no visiem piespiedu dalītā īpašuma ēkā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, tātad – balsojumam jābūt 50+1.

Procesā piedalās zvērināts tiesu izpildītājs, kura funkcijas būtu ievest lietu par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, koordinēt darbības, kas saistās ar kopības lēmuma īstenošanu procesā, katra dzīvokļa īpašnieka lēmuma fiksēšanu pirms īpašnieku sapulces. Maksa par zemi būtu ieskaitāma tiesu izpildītāja depozīta kontā.

Likumprojektā paredzēts, ka zemi varēs izpirkt par tās kadastrālo vērtību. Un to nāktos maksāt katra dzīvokļa īpašniekam, ja viņa māja (vairākums) būtu nobalsojusi par zemes izpirkšanu.

Mainīts likuma nosaukums

Par dažiem priekšlikumiem strīdu nav bijis, piemēram, komisija otrajam lasījumam ir atbalstījusi darba grupas rosināto jauno likuma nosaukumu, proti, tas būtu Privatizētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apvienošanas procedūras likums. Izpirkums (tiesība, cena) varētu tikt aizstāts ar terminu – atpirkums.

Nelabais atrasts detaļās un ne tikai

Šķēršļi, kuriem komisija netika pāri, ir būtiskāki par terminoloģiju. Darba grupas un Tieslietu ministrijas piedāvātajam regulējumam un procedūras jautājumiem iebilst Saeimas Juridiskais birojs, kā arī dzīvokļu īpašnieku pārstāvji.

Viens no konceptuālajiem jautājumiem ir – vai ir iespējams ar likumu piespiest dzīvokļa īpašnieku atpirkt zemi, ja viņš to nevēlas, taču viņa kaimiņi ar balsojumu (50+1) ir nolēmuši, ka zeme no tās īpašnieka jāatpērk. No likumprojekta izriet, ka arī tam dzīvokļa īpašniekam, kurš nevēlas pirkt zemi, piemēram, viņam nav naudas, lai izpirktu savu domājamo daļu, tas būs jādara.

Vienīgā rezultatīvā iespēja, kas neradītu aizskārumu, būtu simtprocentīgs balsojums. Taču tādu panākt daudzdzīvokļu mājās ir neiespējami, to no prakses apzinās visas puses.

Daudzajās spriešanās ir atkārtots, ka šis likumprojekts neparedz dzīvokļu ieķīlāšanu arī situācijā, ja kāds nesamaksā savu daļu. Taču nav arī pateikts, kas notiks ar šo neizpirkto zemes domājamo daļu un dzīvokļa īpašnieka attiecīgo saistību. Viens no diskusijās izskanējušiem pieņēmumiem, ka tas būs līdzīgi kā ar mājas kopības lēmumu, piemēram, par mājas (kopīpašuma) siltināšanu, kurā finansējuma nodrošināšanai kā starpnieks iesaistās namu apsaimniekotājs (pārvaldnieks).

Dzīvokļu īpašnieku pārstāvji pastāv uz to, ka būtu jāļauj atpirkuma tiesību īstenot arī katram dzīvokļa īpašniekam atsevišķi. Tas savukārt uz riņķi ved atpakaļ līdzšinējā dalītā īpašuma situācijā, kāda jau pastāv, tikai īpašnieku sastāvs kļūtu raibāks – daļa dzīvokļu īpašnieku būtu zemi izpirkusi, daļa ne.

Diskutabli ir arī procedūras jautājumi. Piemēram, ļaut katram dzīvokļa īpašniekam bez nekāda pilnvarojuma būt iniciatoram, lai visa māja īstenotu zemes atpirkšanu.

Ļoti daudz strīdu ir bijis pat par paziņojuma saturu par atpērkamo zemi un tās cenu. Darba grupa un Tieslietu ministrija ierosina paziņojumu ar Valsts zemes dienesta aprēķiniem (pamatojoties uz kadastra datiem) par konkrētās mājas katram dzīvoklim izpērkamajām domājamām daļām sūtīt visiem mājas dzīvokļu īpašniekiem. Savukārt Juridiskais birojs nesaskata juridisko slodzi šādai informācijai, ar kuru viens dzīvokļa īpašnieks saņem visu mājas dzīvokļu īpašumu datus, jo kāpēc nepietiktu ar to, ka katrs viens dzīvokļa īpašnieks saņem paziņojumu ar informāciju, kas attiecas tikai uz viņu, – cik domājamo zemes daļu viņa dzīvoklim ir aprēķināts un cik par tām ir jāsamaksā.

Savukārt Tieslietu ministrija norāda, ka daudzdzīvokļu māja ir kopīpašums, tāpēc lēmuma pieņemšanai katram īpašniekam jāsaņem arī informācija par kopējo ainu visā īpašumā.

Komisija ietur pauzi

Tā kā arī kārtējā komisijas sēdē šo trešdien, 10. oktobrī, no otrajam lasījumam ierosinātajiem 49 priekšlikumiem daudzi vēl joprojām nebija izskatīti, turklāt acīmredzami iezīmējās pretstāve par likumprojektā ietverto konceptuālo pieeju, deputāts Viktors Valainis ierosināja pārtraukt priekšlikumu izskatīšanu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija rosina organizēt plašu iesaistīto un ieinteresēto pušu (zemes īpašnieku, dzīvokļu īpašnieku, pārvaldnieku) konferenci, lai vēlreiz diskutētu par likumprojektā paredzēto, pārrunātu arī Satversmes tiesas lēmumus un izvēlētos risinājuma virzienu.

V. Valainis LV portālam izteicās, ka nepieciešama plašāka apspriešana kopā ar ekspertiem, lai “panāktu atbildes uz galvenajiem jautājumiem – cena, balsojums, finansējums”. Tāpēc nolemts, ka likumprojekta sagatavošanā nepieciešams pārtraukums. Viņaprāt, nav pieļaujama situācija, kāda var izveidoties, ja būs turīgie dzīvokļu īpašnieki, kas izpirks zemi atbilstoši sava dzīvokļa daļai, bet mazturīgie, un tādu ir lielākā daļa, nonāks vēl traģiskākā situācijā nekā pašreiz.

Likumprojektu paskaidrojošajā informācijā norādīts, ka Latvijā piespiedu dalītajā īpašumā ir 3677 daudzdzīvokļu mājas, ko veido 110 970 dzīvokļi. Šīs mājas ir uz 7354 citām personām piederošas zemes. Visvairāk šādu īpašumu ir Rīgā.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU