Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Iedzīvotāji ir izmantojuši savas tiesības un kolektīvi lūdz Saeimai novērst zemes piespiedu nomas situāciju, atdot zemi zem daudzdzīvokļu mājām šajās mājās esošo dzīvokļu īpašniekiem.
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Lai virzītu izskatīšanai Saeimā kolektīvo iniciatīvu par zemes nodošanu daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, nepieciešama papildu informācija par iespējamā valsts atbalsta nodrošināšanu un finansējumu. Tāpēc Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šo jautājumu skatīs atkārtoti augustā.
Portālā manabalss.lv vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāji ir parakstījuši iniciatīvu “Zemei zem daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām jābūt tikai šo māju iedzīvotāju īpašumā”, kura šogad aprīlī iesniegta Saeimā.
Kolektīvajā iesniegumā Saeimai lūgts novērst mākslīgo situāciju un tiesisku bezjēdzību (pārdot zemi zem dzīvojamām mājām gadījuma personām), kādu nepieļāva ne citas Baltijas valstis, ne Vācija, ne citas Eiropas Savienības valstis. Vairumā gadījumu šie zemes gabali zem dzīvojamām mājām netika piedāvāti izpirkšanai – par dzīvokļu privatizācijas procesa norisēm atgādināts iesniegumā.
Iesniegumu parakstījušie uzsver, ka tūkstošiem daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki kļuvuši par finansiāliem ķīlniekiem, gadiem ilgi jau ir maksājuši lielu nomas naudu tiem zemes īpašniekiem, uz kuru zemes atrodas viņu dzīvojamā māja. Iniciatīvā norādīts: zeme jānodod to iedzīvotāju īpašumā, kuru dzīvokļi atrodas uz šīs zemes.
Komisijas sēdē, izskatot iesniegumu, deputāti norādīja uz topošo regulējumu šīs problēmas novēršanai, proti, Saeimā šogad 19. aprīlī pirmajā lasījumā ir atbalstīts Piespiedu dalīta īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojekts. Tajā ir atrunāta kārtība, kādā uzsākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.
Likumprojektā paredzēts, ka zemi (par kadastrālo vērtību) dzīvokļu īpašnieki varēs izpirkt. Vienlaikus paredzēta iespēja saņemt arī valsts atbalstu, kura veidus, apmēru un piešķiršanas kārtību noteiktu Ministru kabinets.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē un pēc sēdes sarunā ar medijiem tika minēts, ka valsts atbalsts varētu būt nepieciešams, piemēram, maznodrošinātiem iedzīvotājiem, vientuļiem pensionāriem un vēl kādām sociālajām grupām, dažādām grupām, iespējams, varētu būt atšķirīgs atbalsts.
Līdz ar to, virzot iniciatīvu izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai Saeimā, ir nepieciešama skaidrība ne tikai par atbalsta mehānismiem, bet arī aprēķinātām summām, kas būtu nepieciešamas no budžeta.
Komisijas loceklis deputāts Jānis Vucāns, kas ir arī šīs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs, sēdē norādīja, ka iniciatīva skar arī finanšu jautājumu, visticamāk, runa ir par lielām summām, tātad jābūt aprēķiniem, par kādu līdzekļu apmēru tiek runāts.
Kā pieņēmums izskanēja, ka tā varētu pārsniegt 100 miljonus eiro. Latvijā ir pieņemts vairākgadu budžets, un vismaz tuvākajos gados tādi papildu izdevumi tajā nav paredzēti. Tātad, ja runā par jauniem būtiskiem izdevumiem, tad šādi lēmumi varētu būt ne ātrāk kā pēc trijiem gadiem, uzskata J. Vucāns. Tātad tas būs ne šīs, bet nākamās Saeimas jautājums.
Saeima rudens sesijā (pirms nākamajām vēlēšanām) varbūt vēl varētu pieņemt Piespiedu dalīta īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojektu otrajā lasījumā. Taču deputāti izteica šaubas, ka šī Saeima to pagūs pieņemt trešajā galīgajā lasījumā.
Pilsoņu kolektīvās iniciatīvas izskatīšanā un lēmuma projekta sagatavošanā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija vēl apspriedīsies arī ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, kas ir par likumprojektu atbildīgā komisija.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vadītājs Vitālijs Orlovs informēja, ka iesniegumu par kolektīvo iniciatīvu skatīs vēlreiz augustā, kad arī tiks pieņemts lēmums.
Jāatgādina, ka no šā gada likumi paredz pakāpenisku maksimālās zemes nomas maksas samazinājumu, kas ir likumdevēja pretimnākšana daudziem iedzīvotājiem (iepriekš, ja puses nevarēja vienoties, nomas maksu noteica 6% no zemes kadastrālās vērtības, šogad – līdz 5%). Taču nomas maksas jauno ierobežojumu Satversmes tiesā apstrīdēja zemes īpašnieki, un šopavasar aprīlī Satversmes tiesa atzina apstrīdētās normas par neatbilstošām Satversmes 105. pantam un spēkā neesošām no 2019. gada 1. maija. Nosakot salīdzinoši ilgu periodu normatīvā regulējuma sakārtošanai, Satversmes tiesa norādīja: “Saeimai ir dots laiks rast jaunu regulējumu, ievērojot taisnīguma principu. Tas ir likumdevēja rīcības brīvības jautājums, kā piespiedu nomas tiesiskās attiecības tiks sakārtotas.”
Saeimas kārtības rullis iedzīvotājiem paredz iespēju vērsties parlamentā ar vismaz 10 000 pilsoņu parakstītu iesniegumu. Kolektīvajā iesniegumā ietverams prasījums Saeimai, īss tā pamatojums, kā arī norādāms, kura fiziska persona ir pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus. Iesniegums nedrīkst saturēt tādu prasījumu, kurš ir acīmredzami nepieņemams demokrātiskā sabiedrībā vai klaji aizskarošs. Tas nedrīkst pārkāpt vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības.
