SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
28. septembrī, 2020
Lasīšanai: 11 minūtes
2
16
2
16

Dalītā īpašuma izbeigšanai piedāvā noteikt vienkāršu procedūru

Piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās ir 3677 daudzdzīvokļu mājas ar 110 970 dzīvokļiem. Tās atrodas uz 7354 citām personām piederošām zemes vienībām.

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Likumprojekts par to, kā izbeigt piespiedu dalīto īpašumu privatizētajās daudzdzīvokļu mājās, pēc vairāk nekā gadu ilga pārtraukuma tiek aktualizēts, lai turpinātu to gatavot izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā. Tieslietu ministrija piedāvā likumā noteikt precīzu, taču vienkāršu procedūru piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai. Pastāvīgie projekta kritiķi vēlas redzēt likumā fiksētu valsts finansiālo līdzdalību. Joprojām ir arī vairāki it kā nepārvarami šķēršļi, par kuriem līdz šim diskutēts uz riņki vien.

īsumā
  • Likumprojekta mērķis ir dot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem tiesību iegūt zemi zem šīs mājas.
  • Likumprojektā paredzēto zemes atsavināšanas tiesību varēs izmantot tad, kad dzīvokļu īpašnieki tam būs gatavi, nav noteikts sākuma un beigu punkts. Dzīvokļu īpašnieki paši varēs izlemt, vai izmantot šo tiesību.
  • Ja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki un zemes īpašnieks spēj vienoties par kādu citu mehānismu, ko viņi vēlas īstenot dalītā īpašuma izbeigšanai, tad arī tas ir iespējams.
  • Likumprojekts reglamentē tikai dalītā īpašuma procedūru un neuzliek ne pienākumu, ne obligātu prasību kaut ko darīt, taču, kad likums stāsies spēkā, tas dos iespēju daudzdzīvokļu mājas īpašniekiem apvienot ēku ar zemi.

Kad zeme pieder vienai personai, bet ēkas uz tās – citai, veidojas piespiedu nomas attiecības. Lai zemes īpašnieks saņemtu labumu no savas mantas, dzīvokļu īpašnieki viņam maksā nomas maksu.

Jau 20 gadus domstarpības starp zemes īpašniekiem un dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem tiek risinātas visaugstākajā tiesvedības līmenī: Satversmes tiesā lietas nonāk teju vai pēc katriem likumu grozījumiem, ar kuriem Saeima ir mēģinājusi mazināt atkarīgā vairākuma – dzīvokļu īpašnieku – finansiālo slogu.

Centieni atbrīvoties no šīs problēmas vispār – izbeigt dalītā īpašuma pastāvēšanu – līdz šim nav izdevušies. 

Risinājumu paredz arī Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojekts, par kuru jau ticis plaši diskutēts un kuru 12. Saeima bija atbalstījusi pirmajā lasījumā.

13. Saeima ir pārņēmusi dokumentus, un tos pirms otrā lasījuma skata Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Tā kā par vairākiem jautājumiem joprojām ir domstarpības, Tieslietu ministrija (TM) sagatavojusi papildu argumentāciju, apsvērumus un pamatojumu likumprojektā iekļautajām normām, kuras iepriekš tikušas apšaubītas.

Jābūt risinājumiem, kas dzīvē darbotos

TM Vispārējo civiltiesību nodaļas vadītāja Zanda Stara komisijas sēdē atgādināja, ka likumprojekta mērķis ir paredzēt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem tiesību iegūt zemi zem šīs mājas. Likumā ir jābūt risinājumiem, kas spētu darboties dzīvē. Lai šo tiesību (izpirkt zemi) varētu īstenot, nepieciešams mājai noteikt funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, kas pašreiz ne visos gadījumos ir izdarīts. Kā zemes atsavināšanas cenu piedāvāts izmantot funkcionāli nepieciešamā zemes gabala kadastrālo vērtību.

“Viens no likumprojektā iekļautajiem principiem – zemes atsavināšanas tiesību var izmantot tad, kad mājas īpašnieki tam ir gatavi, nav noteikts sākuma un beigu punkts. No brīža, kad likums stāsies spēkā, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieki varēs izmantot šo tiesību, bet viņu ziņā paliek tas, vai un kad to izmantot,” uzsvēra TM pārstāve.

Likumprojektā paredzēts valsts atbalsta mehānisms administratīvajām darbībām – zemes gabala uzmērīšanai, dokumentu noformēšanai un iesniegšanai zemesgrāmatā, kā arī valsts nodevām. Pašreiz lēsts, ka tam no valsts budžeta būtu nepieciešami līdz 40 miljoniem eiro.

Likumprojekts paredz dot deleģējumu valstij sniegt papildu atbalstu tiem, kas vēlas izpirkt šo zemes gabalu.

Procesa rezultāts ir sasniegtais mērķis – īpašumi ir apvienoti, un daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki ir ieguvuši zemi, kas atrodas zem viņu mājas.

Z. Stara uzsver arī pamatprincipu – vienpusēja atsavināšanas tiesība par taisnīgu atlīdzību –, piebilstot: “Tas nav obligāts pienākums, tā ir iespēja. Projekts neparedz obligāti piemērojamu mehānismu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanai. Ja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki un zemes īpašnieks spēj vienoties par kādu citu mehānismu, ko viņi vēlas īstenot, tad tas ir iespējams. Likums neliedz pusēm izmantot citus mehānismus dalītā īpašuma izbeigšanai.”

Lai sāktu dalītā īpašuma izbeigšanas procesu, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem par to būs jāpieņem kopības lēmums. Likumprojektā tiek piedāvāts 50%+1 balsojums “par”. Tas nozīmē, ka netiks prasīts 100% balsojums “par”.

Likumprojekta izstrādātāji piedāvā maksimāli vienkāršu atsavināšanas procesu: dzīvokļu kopībai jāpieņem lēmums un jāsamaksā par konkrētam dzīvokļa īpašumam piekritīgo zemes domājamo daļu.

TM ir modelējusi, kāda varētu būt vienam dzīvoklim zemes atsavināšanai nepieciešamā summa. Tā būs atkarīga no zemes kadastrālās vērtības, atsavināmās zemes platības, dzīvojamās mājas lieluma (cik dzīvokļu ir mājā) un konkrētā dzīvokļa platības.

Piemēram, ja 45–90 dzīvokļu mājai izpērkami 500 m2 zemes, tad vidēji tie būtu no 200 līdz 800 eiro, divreiz lielākam zemes gabalam arī maksājums no dzīvokļa būtu divreiz lielāks – no 400 līdz 1600 eiro.

TM pārstāve atzīst arī konceptuālās problēmas – līdz šim plašāk diskutēts par šādiem jautājumiem:

  • par zemes cenu – kadastrālā vērtība vai kāds cits lielums;
  • par nepieciešamo kvorumu lēmuma pieņemšanai – 50%+1;
  • par to, ka daudzdzīvokļu mājas īpašnieku tiesība atsavināt zemi likumprojektā ir paredzēta kā vienpusēja tiesība, kas nozīmē – nav nepieciešama zemes īpašnieka piekrišana, lai varētu uzsākt zemes atsavināšanas procesu;
  • par to, vai procesā ir nepieciešams iesaistīt zvērinātus tiesu izpildītājus;
  • par valsts atbalsta mehānismu, kāds tas ir paredzēts likumprojektā.

Problemātisks ir arī jautājums par 14% dzīvokļu, kuri nav ierakstīti zemesgrāmatā, proti, vai mājas, kurās ir zemesgrāmatā neierakstīti dzīvokļa īpašumi, varētu būt šī likuma subjekti.

Oponenti norāda uz valsts atbildību

Likumprojekta oponentu viedoklis, tāpat kā iepriekšējā sasaukumā un iepriekšējo gadu diskusijās, kurās meklēta izeja no ilgstošā strupceļa, būtiski nav mainījies. Deputāts Sergejs Dolgopolovs, atgādinot, ka dalītā īpašuma problēma tika radīta 90. gadu sākumā un ka nevienā Eiropas Savienības valstī nebija “savārīta tik liela putra kā Latvijā”, norādīja: jādomā arī par atbalsta veidiem kopumā, nepaļaujoties tikai uz valsts palīdzību. Jāpatur prātā, ka finansējums mājokļu jomā būs nepieciešams arī citām vajadzībām, par ko nāksies izšķirties valdībai, lemjot par budžetu, tostarp palīdzībai dzīvokļu jautājumu risināšanā, “zaļās Eiropas” procesā renovācijas projektiem utt.

S. Dolgopolovs kritiski izsakās arī par kopības lēmumu, kam pietiks ar 50%+1 balsi. Viņaprāt, tādējādi vieniem cilvēkiem tiek uzspiests maksāt un iegādāties īpašumu, savukārt otriem – uzspiests lēmums pārdot savu īpašumu. Pēc S. Dolgopolova domām, izbeigt dalīto īpašumu likumīgi varētu tikai tad, ja vispirms šo zemi atsavinātu par labu valstij vai pašvaldībai.

Bijušais komisijas vadītājs gan piebilda, ka neaicina pārtraukt diskusijas, tikai norāda uz iespējamiem riskiem nākotnē.

Bažas par 50%+1 balsojuma pietiekamību kopības lēmumam pauda arī deputāte Regīna Ločmele-Luņova. Viņa raizējas par to, kas notiks ar tiem, kuri balsojuši pret tāpēc, ka nav spējīgi samaksāt atsavināšanas cenu (piemēram, pensionāri).

Deputāts Artūrs Toms Plešs norādīja, ka uz likumprojekta trešo lasījumu sabiedrībai ir jāiezīmē modeļi, kādā veidā atbalstīt cilvēkus ar mazāku rocību. Lai sabiedrībai par to ir skaidrība. Savukārt lēmuma pieņemšanai balsojums 50%+1, viņaprāt, būtu atbalstāms, jo praksē ir redzams, cik problemātiska ir lēmumu pieņemšana, piemēram, ēku siltināšanai – 100% balsojums nav panākams.

Deputāts Viktors Valainis, likumprojekta referents un tā izstrādei izveidotās darba grupas vadītājs iepriekšējā Saeimas sasaukumā, ir pārliecināts: lai virzītos uz priekšu, šis likums ir nepieciešams. Tas reglamentē tikai dalītā īpašuma procedūru un neuzliek ne pienākumu, ne obligātu prasību kaut ko darīt, taču tā būs iespēja daudzdzīvokļu mājas īpašniekiem apvienot ēku ar zemi. “Cik lielā mērā tas tiks īstenots, atkarīgs no valsts atbalsta. Bet, lai strādātu pie atbalsta mehānismiem, vajag pašu likumu.” Pēc V. Valaiņa teiktā, līdz šim darba grupās ir modelēti dažādi mehānismi, arī ne naudietilpīgi, tostarp runāts par “Altum”, komercbanku iesaisti.

“Darba grupās esam vienojušies, ka likumā liekam deleģējumu valdībai, bet nemēģinām uzrakstīt pilnu atbalsta shēmu. Likumprojektā jau tāpat pietiek jautājumu, kurus risināt. Ir jādara viss iespējamais, lai pieņemtu dalītā īpašuma izbeigšanas procedūras likumu,” uzskata V. Valainis, kurš jau līdz šim ir aktīvi iesaistījies likumprojekta izstrādē, organizējis plašu diskusiju pagājušā gada martā. Pēc deputāta domām, diskusijām un jaunām darba grupām vairs nav jēgas, par likumprojekta turpmāko virzību visdrīzāk jāpieņem politiski lēmumi.

Labs saturs
16
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU