SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
17. jūnijā, 2021
Lasīšanai: 11 minūtes
1
11
1
11

Turpina skatīt likumprojektu piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai. Ko tas paredz?

Vairāk nekā 3600 privatizētās daudzdzīvokļu dzīvojamo mājas atrodas uz citai personai piederošas zemes, un gandrīz 111 000 dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums maksāt nomas maksu.

FOTO: Lita Krone, LETA

Saeima 10. jūnijā otrajā lasījumā atbalstīja piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojektu. Piedāvātais regulējums paredz dzīvokļu īpašniekiem vienpusējas tiesības izpirkt daudzdzīvokļu mājai piesaistīto zemi par kadastrālo vērtību, nosaka darbību secību šajā procesā un valsts atbalstu formalitāšu kārtošanai. Oponentu kritisko argumentu klāstā jau ilgstoši apspriestajos risinājumos joprojām tiek atgādināts valsts pienākums labot savas kļūdas, kas nozīmē likt valstij piedalīties zemes izpirkuma finansēšanā.

īsumā
  • Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojekts paredz dzīvokļu īpašniekiem tiesības izpirkt daudzdzīvokļu mājai piesaistīto zemi.
  • Topošais regulējums nosaka kārtību, kādā jāreģistrē izpērkamā zeme, kā jāaprēķina šīs zemes cena un kā daudzdzīvokļu mājas īpašniekiem jāizmanto savas izpirkuma tiesības, kā arī kārtību citām procedūrām šajā procesā.
  • Atsavināšanas tiesību izmantošana ļaus daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem iegūt īpašumā izpērkamo zemi. Tam nebūs nepieciešama zemesgabala īpašnieka piekrišana.
  • Dzīvokļu īpašnieku kopībai būs tiesības slēgt līgumu visu dzīvokļu īpašnieku vārdā, lai iegūtu finansējumu izpirkuma cenas samaksai.
  • Dalītā īpašuma izbeigšanai paredzēts valsts atbalsts administratīvajām darbībām.

Likumprojekts par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izstrādāts, lai nodrošinātu iespēju izbeigt piespiedu dalīto īpašumu un izveidot vienotu nekustamo īpašumu Civillikuma 968. panta izpratnē (uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu).

Likums attieksies uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, kura atrodas uz citai personai piederošas zemes un ir privatizēta saskaņā ar likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, likumā “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju” vai likumā “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju“ noteikto kārtību un kuras sadale dzīvokļa īpašumos ir reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

Likumā tiks noteikta kārtība, kādā izbeidzams piespiedu dalītais īpašums, kurā atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un zemesgabals, kuru dzīvokļu īpašniekiem būs tiesības izpirkt, tas nozīmē iegūt īpašumā zemi. Tam nebūs nepieciešama zemesgabala īpašnieka piekrišana.

Dzīvokļa īpašnieks šā likuma izpratnē ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā, kā arī dzīvokļa īpašuma tiesiskais valdītājs (līdz tā ierakstīšanai zemesgrāmatā), kas par tādu ierakstīts Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

Dzīvokļu īpašniekiem jālemj kopīgi

Lai uzsāktu atsavināšanas tiesības izmantošanas procesu, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopībai par to jāpieņem lēmums. Kopība var arī pilnvarot kādu personu veikt darbības šī procesa īstenošanai.

Par zemes atsavināšanas tiesību izmantošanas procesa uzsākšanu un pilnvarojuma došanu jānobalso vairāk nekā pusei dzīvokļu īpašnieku.

Ja mājas kopība nolems izpirkt zemi, tad pašvaldība varēs pieņemt lēmumu par daudzdzīvokļu dzīvojamajai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu. Un, ja mājai funkcionāli nepieciešamais zemesgabals jāpārskata, tad tas tiks veikts likumā “Par valsts un  pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteiktajā kārtībā.

Par zemes iegūšanu jāmaksā

Dzīvokļu īpašniekiem zeme no tās īpašniekiem būs jāatpērk. Izpirkuma cenu aprēķinās Valsts zemes dienests. Katrs dzīvokļa īpašnieks maksās izpirkuma cenas daļu atbilstoši sava dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošajai kopīpašuma domājamajai daļai, paredzēts likumprojektā.

Izpirkuma cenas aprēķināšanai izmantos zemes kadastrālo vērtību.

Valsts zemes dienests izpirkuma cenu paziņos gan dzīvokļu īpašniekiem, gan zemesgabala īpašniekam.

Procesu vadīs tiesu izpildītājs

Likumprojektā paredzēts, ka lietu par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu ieved zvērināts tiesu izpildītājs, pamatojoties uz daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotas personas vai vismaz viena dzīvokļa īpašnieka pieteikumu.

Ja dzīvokļu īpašnieku kopība būs nolēmusi atsavināt zemi, tad zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā būs jāiemaksā aprēķinātā samaksa. Atsavināšanas cena ir iemaksāta, ja šajā likumā noteiktajā termiņā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā ir saņemta pilna atsavināšanas cena vienā vai vairākos maksājumos.

Pēc tam, kad daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesības uz atsavināmo zemi būs nostiprinātas zemesgrāmatā, zvērināts tiesu izpildītājs izmaksās izpirkuma cenu bijušajam zemesgabala īpašniekam.

Atbalsts dalītā īpašuma izbeigšanas procesā

Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas lietas vešanas izdevumus un zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzību segs no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Likumprojektā ir paredzēts valsts atbalsts arī administratīvajām darbībām. Nostiprinot zemesgrāmatā dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesības uz atsavināmo zemi, kā arī veicot izmaiņas zemesgabala īpašnieka zemesgrāmatas nodalījumā, dzīvokļu īpašnieki un zemesgabala īpašnieks ir atbrīvoti no valsts un kancelejas nodevu samaksas par dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesību nostiprināšanu un zemesgabala īpašnieku tiesību grozīšanu zemesgrāmatā.

Uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata var slēgt līgumus piespiedu dalītā īpašuma mājas dzīvokļu īpašnieku vārdā, lai iegūtu finansējumu izpirkuma cenas samaksai.

Likumprojektā kā varbūtība paredzēts, ka valsts var sniegt atbalstu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašniekiem jautājumos, kas saistīti ar finansējuma iegūšanu izpirkuma cenas samaksai. Atbalsta veidus, apmēru un piešķiršanas noteikumus nosaka Ministru kabinets, kura noteikumi tiek izdoti, ja gadskārtējā likumā “Par  valsts budžetu” tiek paredzēts finansējums atbalsta sniegšanai.

Valstij netiek noteikts obligāts pienākums ar budžeta naudu piedalīties zemes izpirkšanā, uz ko jau gadiem ilgi diskusijās par likumā nosakāmo regulējumu uzstāj opozīcija.

Likumprojekta izstrādei Saeimā izveidotās darba grupas vadītājs deputāts Viktors Valainis plenārsēdē norādīja, ka valsts iespējas palīdzēt ir tiešā veidā atkarīgas no tā, cik daudz līdzekļu no budžeta atvēlēs šīs problēmas risināšanai – papildus tam, ka likumprojektā jau ir paredzēta administratīvā sloga mazināšana, uzņemoties vairākas izmaksas, kas veido gana lielu summu.

Par atbalstu pašam darījumam, kā tas nosakāms likumā, vēl tiks lemts, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam. Kopā ar valsts attīstības finanšu institūciju “Altum” un Ekonomikas ministriju tiks turpināts darbs, lai likumprojektā iekļauto normu [par valsts atbalstu finansējuma iegūšanu izpirkuma cenas samaksai] vēl precizētu un tas dotu iespēju arī vairāk izmantot “Altum” finanšu instrumentus.

Iepriekš Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kurā tika izskatīti priekšlikumi likumprojekta otrajam lasījumam, “Altum” pārstāvis Gatis Sniedziņš deputātus informēja, ka risinājumi varētu būt līdzīgi kā pašreiz īstenotajās “Altum” programmās, kas ir domātas mājokļa iegādei. Tā ir ģimeņu programma, kurā sniedz garantiju mājokļa iegādei jaunām ģimenēm, un jauno speciālistu programma, kurā sniedz garantiju kredīta saņemšanai. Maksājums par kredītu ir salīdzināms ar pašreizējo nomas maksu, norādīja “Altum” pārstāvis.

Piespiedu dalītā īpašuma problēmas skar vismaz 3677 privatizētas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kurās atrodas gandrīz 111 000 dzīvokļu īpašumu. Dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums maksāt nomas maksu par daudzdzīvokļu mājai piesaistīto zemes gabalu. Ne vienmēr tas ir dzīvojamajai mājai funkcionāli nepieciešamais zemesgabals, jo mājai piesaistīts daudz lielāks zemes gabals, taču arī tādā gadījumā dzīvokļu īpašnieki jau gadiem maksā par visu.

Vairākas lietas par nomas maksas apmēru ir skatītas arī Satversmes tiesā.

Likumprojekts par dalītā īpašuma izbeigšanas risinājumiem Tieslietu ministrijā tika izstrādāts laika posmā no 2011. gada, un 2015. gada oktobrī tas tika iesniegts Saeimā. Pašreiz Saeimā skatītais likumprojekts ir pārstrādāta likumprojekta versija Saeimas izveidotajā darba grupā 2018. gadā, paskaidro Tieslietu ministrija.

“Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas risinājums tiek meklēts jau vairāk nekā desmit gadu. Tikmēr iedzīvotāji, kurus tas skar, ir ķīlnieku lomā, jo zeme pieder vienam īpašniekam, bet ēka – citam, un viņi saviem spēkiem nevar vienoties nedz par zemes nomas maksu, nedz arī par jēgpilnām attiecībām par zemes lietošanu vai dalītā īpašuma izbeigšanu,” pēc Saeimas atbalsta likumprojektam otrajā lasījumā norādīja Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Likumprojekts Saeimā vēl būs jāizskata galīgajā jeb trešajā lasījumā.

Pašreiz paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Priekšlikumu iesniegšanai likumprojekta trešajam lasījumam noteikti divi mēneši – līdz 10. augustam.

Jāatgādina, ka Saeimā tiek skatīts vēl viens likumprojekts saistībā ar dalītā īpašuma problēmām. LV portāls jau rakstīja, ka Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, kas paredz noteikt vienotu regulējumu attiecībām starp mājokļu un zemes īpašniekiem dalītajā īpašumā. 

Izvēlētais risinājums paredz līdzšinējo nomas regulējumu aizstāt ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, kā arī padarīt skaidrākas un vienkāršākas tiesiskās attiecības starp pusēm, tādējādi mazinot strīdu un tiesvedību skaitu saistībā ar dalīto īpašumu.  

Labs saturs
11
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU