Saeima pieņem likuma grozījumus vienotam regulējumam zemes lietošanā dalītos īpašumos

 Tieslietu ministrijas rosinātā piespiedu nomas reforma būs īstenojama ar grozījumiem likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”.

Grozījumu mērķis ir radīt vienotu regulējumu šobrīd dažādi regulētiem dalītā īpašuma gadījumiem, atjaunojot taisnīgu līdzsvaru starp tajā iesaistīto personu likumiskajām interesēm, Saeimas sēdē paskaidroja par likumprojektu atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs.

Tieslietu ministrija norāda, ka nepieciešamība veikt izmaiņas likumā skaidrojama ar praksē novēroto, – esošais regulējums nosaka pusēm regulāri tiesāties par piespiedu nomas tiesisko attiecību noregulējumu, kas šādā gadījumu skaitā nav lietderīgs tiesisko attiecību risinājuma modelis, jo, kā liecina dati, šobrīd dalītā īpašumā kopumā atrodas 206 600 būvju, kas savukārt atrodas uz 68 900 citām personām piederošām zemes vienībām. No tām 3677 ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās atrodas 110 970 dzīvokļu.

Lai turpmāk vienkāršotu dalītā īpašuma iesaistīto pušu attiecības, grozījumi likumā paredz:

• noteikt fiksētu zemes lietošanas maksas apmēru 4% gadā no zemes kadastrālās vērtības visiem piespiedu dalītā īpašuma gadījumiem;
• regulēt pušu attiecības, lai izslēgtu nepieciešamību pusēm slēgt līgumus par zemes lietošanu un maksu vai meklēt vienošanos tiesas ceļā;
• trīs gadu noilgumu prasījumiem par zemes lietošanas maksas samaksu;   
• esošo attiecību, tai skaitā ar tiesas spriedumu regulēto attiecību, pāreju uz jauno regulējumu, novēršot, ka identiskos gadījumos attiecības tiek regulētas dažādi.

Grozījumos ir noteikti vairāki posmi, kad jaunās normas stāsies spēkā:

• no 2022. gada 1. janvāra – tiem dalītā īpašuma gadījumiem, kuros šajā brīdī pušu attiecības neregulē spēkā esošs nomas līgums vai tiesas spriedums;
• no 2023. gada 1. janvāra – tiem gadījumiem, kuros pušu attiecības ir regulētas ar nomas līgumu vai tiesas spriedumu;
• no 2024. gada 1. janvāra – gadījumiem, kuros dalītā īpašumā esoša zeme pieder publiskai personai (valstij vai pašvaldībai).

“Līdzšinējais piespiedu nomas regulējums ir novecojis un rada neērtības visām dalītā īpašuma attiecībās iesaistītajām personām, kā arī sekmē nesamērīgi daudz tiesvedības procesu. Mūsu rosinātās izmaiņas likumā paredz aizstāt piespiedu nomas regulējumu ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, līdz ar to padarot skaidrākas un vienkāršākas pušu starpā esošās tiesiskās attiecības, kas mazinātu strīdu un tiesvedību skaitu dalītā īpašuma gadījumā,” par Saeimā atbalstītajiem likuma grozījumiem paudis Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Tieslietu ministrs arī uzsver, ka tas ir pirmais nozīmīgais solis virzībā uz dalītā īpašuma attiecību sakārtošanu. Tāpēc 13. Saeimā ir svarīgi turpināt darbu pie dalītā īpašuma izbeigšanas un pieņemt Tieslietu ministrijas izstrādāto Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojektu.

LV portāls jau rakstīja, ka Saeima otrajā lasījumā ir atbalstījusi piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojektu. Tajā paredzēta iespēja dzīvokļu īpašniekiem piešķirt tiesības izpirkt mājai piesaistīto zemi par tās kadastrālo vērtību.