Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Šobrīd svarīgāk nekā jebkad ir nodrošināt tiesnešu, tiesu darbinieku tālākizglītību un pilnveidot tiesu darba organizāciju.
FOTO: Freepik
Likuma “Par tiesu varu” 89. pantā ir noteikts: tiesnesim ir pienākums pastāvīgi papildināt savas zināšanas visas tiesneša karjeras laikā. Lai to nodrošinātu, jau deviņdesmito gadu vidū Tieslietu ministrija izveidoja Latvijas Tiesnešu mācību centru – nodibinājumu, kam deleģētas valsts funkcijas gādāt par tiesnešu un tiesu darbinieku tālākizglītību.
Ar valsts budžeta finansējumu Latvijas Tiesnešu mācību centrā (LTMC) pastāvīgi tika īstenotas standartizētas mācību programmas, kurās tiesneši papildināja savas profesionālās zināšanas vidēji četras dienas gadā. Taču kopš pērnā gada mācību apjoms kļuvis nesalīdzināmi apjomīgāks un mācību process – intensīvāks.
Vērienīgas programmas ar ES līdzfinansējumu
Tiesnešu, tiesu darbinieku, kā arī visu juridisko profesiju pārstāvju tālākizglītība un tiesu darba organizēšanas pilnveide īpaši svarīga šobrīd, kad tikko beigusies tiesu reforma un dinamiska ir arī likumdošanas vide: pērnā gada vidū stājās spēkā vērienīgi grozījumi Komerclikumā, šogad – Krimināllikumā, kā arī citos normatīvajos aktos. Top arī grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, kas paredz bargāku tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, un ir vēl daudz citu aktualitāšu.
"Tiesu administrācija tika nodibināta 2004. gadā, un līdz ar šīs iestādes izveidi no Tieslietu ministrijas pārņēmām arī atbildību par tiesnešu un tiesu darbinieku mācībām," stāsta Tiesu administrācijas (TA) direktora vietniece attīstības un juridiskajos jautājumos Inese Kalniņa. "Kopš 2017. gada Tiesu administrācija ar Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējumu īsteno projektu "Justīcija attīstībai". Tā ietvaros tika izsludināti iepirkumi vairākos mācību blokos, katrā bija vairāki pretendenti, bet divās ļoti nozīmīgās tēmās "Tiesu un tiesībsargājošo iestāžu pārvaldība" un "Alternatīvie strīdi" uzvarēja Tiesnešu mācību centrs. Šīs iestādes kolektīvam tas katrā ziņā ir liels izaicinājums, jo viņi bija iepriekš pieraduši strādāt ar 1700 tiesu darbinieku un 500 tiesnešu mērķauditoriju, bet tagad tā ievērojami paplašināta ar izmeklētājiem, prokuroriem un citu profesiju pārstāvjiem, kas ir arī mazāk pazīstama joma. Taču, manuprāt, tieši tiesnešiem ir svarīgi daudzas mācības apgūt starpdisciplinārā kontekstā, piemēram, kopā ar izmeklētājiem un prokuroriem, kur var norisināties ļoti interesanta domu apmaiņa."
Ilona Kronberga, LTMC direktore, uzsver: "Tiesnesim ir pienākums pastāvīgi papildināt savas zināšanas visas tiesneša karjeras laikā. Uz šīs likuma "Par tiesu varu" normas pamata balstīta arī mūsu centra darbība. Tiesneša darbs nav vienkāršs, tā ir prāvošanās, un tiesu praksē nekad visi nebūs apmierināti. Tas nozīmē, ka tiesnesim ir jābūt ar savu mugurkaulu, jāprot paskaidrot savu viedokli un uz to pastāvēt. Šeit ir vajadzīgas ne tikai juridiskās zināšanas, bet arī personiskās prasmes – izpratne par ētikas jautājumiem, vadītāja iemaņas, aizsardzība pret pārdegšanu darbā, lai varētu šo juridisko zināšanu kopumu maksimāli labā veidā izmantot. Šādas lietas nevar iemācīt klausītāju pilnā zālē, kad viens gudrais sāks teorētiski stāstīt tiesnešiem, kam dažam jau sirma galva, kā būs jādara. Mēs strādājam ar metodēm, kas nozīmē informācijas un pieredzes apmaiņu, diskusijas, lomu spēles, situāciju analīzi no dažādu personu skatpunkta."
Tiesu labākai pārvaldībai
No pērnā gada 1. jūnija LTMC minētā projekta ietvaros īsteno programmu "Mācību nodrošināšana par tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu labu pārvaldību". Mācību temati ir šādi:
"Šajā programmā iekļautas gan labas prakses mācības, gan darba organizatoriskie, gan tālākizglītības jautājumi, darba procesu optimizācija. Primārie ir tiesas darba pārvaldības procesi, un atkarībā no profesijas ir pieskaņotas attiecīgā personāla mācības," skaidro I. Kalniņa. "Piemēram, tiesu priekšsēdētājiem vairāk uzmanības jāpievērš vadības prasmēm. Pārvaldības mācību blokā ir tiesas nolēmumu un citu procesuālo dokumentu sastādīšana, tiesnešu amata kandidātu un jauno darbinieku iemaņu pilnveide, un šīs mācības papildina arī izglītojoši video sižeti par dažādām situācijām praksē.
Arī jauno tiesnešu mācības ir diezgan ilgstošas un ļoti vispusīgas. Tas ir ļoti svarīgi, lai cilvēks mūža garumā varētu strādāt šajā amatā. Vēl nozīmīga ir tiesnešu mentoru iemaņu uzlabošana, jo tiek apmācīti arī tiesneši, kuri ir savu kolēģu darbaudzinātāji – lai pieredzējušie iespējami kvalitatīvi varētu nodot savas prasmes jaunajiem. Tā kā tiesu personāls ir ļoti daudzskaitlīgs, ir svarīgi, lai cilvēki, kas zināšanas iegūst, var tālāk apmācīt savus darbabiedrus. Šis projekts vērsts arī plašāk uz tiesībsargājošām iestādēm. Tādējādi mērķauditorija, kā jau minēju, ir ne tikai tiesneši, tiesu darbinieki, bet arī prokurori, izmeklētāji, tiesu eksperti, arī brīvo profesiju pārstāvji – advokāti, tiesu izpildītāji, mediatori. Izaicinājums katrā ziņā mācību programmās bija noteikt ne tikai kvantitatīvus, bet arī kvalitatīvus rādītājus. Viens no tiem – sasniegt mazāku pārsūdzēto nolēmumu skaitu."
Arī I. Kronberga uzsver, ka programmā īpaša vieta ir ierādīta nodarbībām procesuālo dokumentu izstrādē, "jo tā pašlaik tiesu darbā nereti ir vājā vieta".
Tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu labas pārvaldības programma ilgs līdz 2021. gada maija beigām, un tajā paredzēts apmācīt vismaz 1670 dalībnieku.
Galvenais mērķis – plašāka mediācijas ieviešana
Nozīmīga ir arī otrā LTMC programma – "Mācību nodrošināšana par alternatīvajiem strīdu risināšanas veidiem", kurā ir šādi temati:
I. Kalniņa informē: "Arī šī programma norisināsies četru gadu laikā, un tās galvenais uzdevums – panākt, lai tiesneši, viņu palīgi un tiesu darbinieki dziļāk izprastu alternatīvās strīdu risināšanas būtību, būtu aktīvāki tās izmantošanā, tādējādi atslogojot arī tiesu darbu. Piemēram, jau kancelejā, saņemot prasības pieteikumu, tās darbinieki, iepazīstoties ar prasības saturu, varētu iesniedzējiem ieteikt izmantot mediācijas procesu, lai cilvēki iespējami agrīnāk aizdomātos par to, vai strīds ar otru pusi nav jārisina ar mediatora palīdzību, nemaz nesākot tiesvedības procesu. Līdzīgi ir arī kriminālprocesā, kur mediācijas vietā ir izlīgums un šī procedūra vairāk saistīta ar izmeklētāju vai prokuroru, kuriem savukārt vajadzīgas pietiekami plašas zināšanas par mediāciju. Šīs mācības ir labs turpinājums 2014. gadā pieņemtajam Mediācijas likumam."
"Tiesu sistēma šobrīd mainās, vide ir ļoti dinamiska: jo lielāka tiesa, jo lietu izskatīšanas ātrums palielinās, lietas var optimāli sadalīt starp tiesnešiem. Taču līdztekus šīm pārmaiņām paaugstinās prasības arī tiesu darbiniekiem," spriež I. Kronberga. "Daudz runājam par tiesu atslogošanu, un liela nozīme tajā ir mediācijai. Vispirms tā parādījās kriminālprocesā, integrējot Valsts probācijas dienesta likumā. Tur gan šis process nodēvēts citādi – par izlīgumu ar starpnieka palīdzību. Alternatīvā strīdu risināšana tiesu sistēmu atvieglo, ļauj tai ātrāk griezties, un vairums tiesnešu to spēj novērtēt.
Organizējot mācības, cenšamies izvēlēties pieaugušo izglītības metodes, kas prasa gan no pasniedzējiem, gan dalībniekiem aktīvu līdzdarbību mācību procesā. Auditorija uzdod mērķtiecīgus jautājumus, kā risināt konkrētus gadījumus, kā praksē konkrēti piemērot tiesību normas, ko rakstīt spriedumā konkrētās lietās, un tā rodas vērtīga domu apmaiņa. Tagad arī vairs tik stingri nedalām tiesnešu kategorijas pēc stāža, jo ļoti vērtīga ir informācijas apmaiņa starp dažādas pieredzes speciālistiem. Arī normatīvo aktu piemērošanas vide šobrīd ir ļoti dinamiska, kaut vai skatoties uz Kriminālprocesa likumu un Krimināllikumu, Civilprocesa likumu, uz komerctiesībām, administratīvo procesu, kas ir mainībā un prasa dziļas zināšanas gan no tiesnešiem, gan ierēdņiem. Manuprāt, te ir milzīgs potenciāls nākotnē attīstīt darbu jauktās grupās, rīkojot multidisciplinārus seminārus, kur apvienoti dažādu juridisko profesiju pārstāvji. Ja puses saprotas, ja ir vienota izpratne par tiesību normu piemērošanu, tas, protams, paaugstina tiesu darba kvalitāti."
Šajā programmā četros gados paredzēts organizēt mācības vismaz 2100 dalībniekiem.
Mācības mijiedarbībā ar pētniecību
LTMC līdztekus mācībām attīsta arī pētniecisko darbu. Centra direktore stāsta: "Pētniecība ir viena no jomām, ko mēs attīstām un par ko jādomā ilgtermiņā. Pētījumus ļoti sekmīgi var izmantot mācību procesā: piemēram, tiesneši tos var izlasīt tiešsaistē internetā, iegūstot vērtīgu informāciju un pieredzi, par tiem var rīkot arī diskusijas mācību gaitā.
Šeit piemēram jāmin Eiropas Komisijas projekta ietvaros pirms dažiem gadiem izstrādātie pētījumi "Tiesu prakse krimināllietās pēc Krimināllikuma 320., 321., 322., 323. panta" (Kukuļošanas pētījums) un "Tiesu prakse juridiskās personas maksātnespējas procesa lietās". Pērnā gada rudenī klajā nāca pētījums "Tiesu prakse krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kas izdarīti ar nepilngadīgo".
Manuprāt, ļoti svarīga ir ilgtermiņa mācību stratēģija prokuroriem. Ideja ir tāda: kādai ir jābūt prokuratūrai, kas atbilst labas prakses standartiem, kādam jābūt izglītības standartam labam prokuroram. Latvijā šāda standarta diemžēl nav. Prokuratūras likums ir ļoti vecs, daudzējādā ziņā atšķiramies no daudzu Rietumeiropas valstu prokuratūras organizācijas modeļa. Manuprāt, kaut arī tiesnesis ir juristu augstākā raudze, tas, uz ko orientēties, prokurors krimināllietās stāv viņam blakus. Tas nav mazāk svarīgi, jo viņš valsts vārdā uztur apsūdzību. Aiz prokurora stāv cietušais un aizskartās valsts un sabiedrības drošības intereses, un tas ir ārkārtīgi nopietni. Tāpēc jau 2014. gada vasarā tika izstrādātas vadlīnijas par profesionālās pilnveides vietu un lomu prokuratūras attīstībā – ar ideju, kādai jābūt tālākizglītībai, kādām kompetencēm un prasmēm, kā jāplāno mācību programmas un mācību process. Par to rīkojām visu prokuroru aptauju, kurā izgaismojās vairāki virzieni, kur nepieciešamas mācības.
Mūsu centrs nav vienīgais, kas nodarbojas ar tiesnešu un citu juridisko profesiju pārstāvju izglītību. No vienas puses, pārējie it kā ir mūsu konkurenti, bet es uz tiem vairāk raugos kā uz iespējamās sadarbības partneriem."
