TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Laura Studente
LV portāls
08. decembrī, 2016
Lasīšanai: 10 minūtes
2
2

Mediācijas process – īpaši nozīmīgs ģimenes strīdu gadījumā

Statistika rāda, ka Latvijā mediācijas procesu visbiežāk iesaka tiesas.

FOTO: Freepik

Arvien vairāk cilvēku izvēlas savus ģimenes strīdus risināt nevis tiesas, bet mediācijas ceļā. Lai gan Latvijā mediācijas pirmsākumi meklējami vairāk nekā desmit gadus atpakaļ, vēl atrodamies ceļa sākumā. Viens no lieliem soļiem uz priekšu ir Tieslietu ministrijas un Sertificētu mediatoru padomes piedāvātās bezmaksas mediācijas konsultācijas tiesās jeb tā sauktie mediācijas galdi.
īsumā
  • Šogad sertificēti mediatori snieguši vairāk nekā 300 konsultācijas – 67% gadījumu tās bijušas ģimenes strīdu lietās, bet 9,9% - komercstrīdos.
  • Šobrīd Latvijā darbojas 44 sertificēti mediatori.
  • Kopš septembra Tieslietu ministrija un Sertificētu mediatoru padome piedāvā bezmaksas mediācijas konsultācijas.
  • Vairāk jādomā par sabiedrības informēšanu, valsts atbalstu un mediācijas pieejamību reģionos.
  • Vislabākā vieta, kur cilvēku informēt par mediācijas iespējām, ir tiesas.

Mediācija ir brīvprātīgs sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību. Mediācijas principi ir brīvprātība, sadarbība, mediatora neitralitāte un konfidencialitāte.

Mediācijas process ir pakārtots tam, lai strīda puses izprastu savas patiesās vajadzības un intereses, kā rezultātā ir iespējams sasniegt rezultātu, kurā apmierinātas ir abas puses. Šādu rezultātu ne vienmēr var panākt tiesājoties, kur strīda risinājuma iespējas ir atkarīgas no pušu pieteiktajām prasībām.

Ģimenes strīdu risināšana – populārākais mediācijas veids

Tas īpaši svarīgi ir ģimenes strīdos, kur tiesāšanās var atstāt ietekmi ne tikai uz konkrēto pāri, bet arī viņu bērniem. Strīdos, kur iesaistīti bērni, mediācija ļauj konfliktējošām pusēm atjaunot savstarpējo komunikāciju, radot iespēju arī turpmāk kopā risināt jautājumus par bērnu aprūpi. Statistika rāda, ka ģimenes strīdu risināšana ir arī populārākais mediācijas veids Latvijā - no vairāk nekā 300 konsultācijām, ko snieguši sertificēti mediatori, 67% gadījumu bijuši tieši ģimenes strīdos.

Tieslietu ministrija uzsver, ka lēmums uzsākt mediāciju vai tiesāties ir pušu brīvprātīga izvēle. Gadījumā ja puses izlemj uzsākt mediācijas procesu, bet tiesas process jau būs uzsākts, likums noteic tiesas pienākumu atlikt lietas izskatīšanu līdz brīdim, kad tiesā būs saņemts apliecinājums par mediācijas rezultātu, bet šis laiks nevar būt ilgāks par 6 mēnešiem. Savukārt, ja mediācijas rezultātā tiks panākta abpusēja vienošanās un lietā tiesvedība izbeigta sakarā ar pušu izlīgumu vai prasības atsaukšanu, Civilprocesa likums paredz iespēju saņemt iemaksātās valsts nodevas atmaksu 50% apmērā.

Mediācijas procesu visbiežāk iesaka tiesas

Statistika rāda, ka Latvijā mediācijas procesu visbiežāk iesaka tiesas, taču mediāciju mēdz ieteikt arī advokāti vai juristi.

Mediācijas procesu Latvijā regulē 2014. gadā pieņemtais Mediācijas likums. Taču paša procesa pirmsākumi meklējumi vairāk nekā pirms 10 gadiem, un tas īstenots dažādu projektu veidā. Piemēram, 2005. gadā mediācija institucionalizējās un Valsts probācijas dienestā tika ieviests un attīstīts izlīgums ar starpnieka palīdzību. Vienlaikus mediācijas procesā iesaistījās arī nevalstiskās organizācijas, piemēram, krīžu un konsultāciju centrs "Skalbes".

Ģimenes lietās valstisks atbalsts parādījās gadu vēlāk, kad pilotprojekta formā mediāciju īstenoja Bērnu un ģimenes lietu ministrija. Savukārt no 2007. līdz 2015. gadam mediācijas projektu ieviesa Rīgas bāriņtiesa. Tā bija bezmaksas iespēja bez maksas piedalīties mediācijas procesos Rīgas iedzīvotājiem, kuriem bija krīzes jautājumi saistībā ar bērniem. Papildus tam mediāciju praktizēja nevalstiskās organizācijas un individuāli mediatori (juristi, psihologi, psihoterapeiti).

Mediācijas likums paredz prasības, lai persona varētu darboties kā sertificēts mediators. Šobrīd Latvijā mediāciju piedāvā 44 sertificēti mediatori, kurus sertificē Sertificētu mediatoru padomes izveidota speciāla komisija.

Jaunums no šī gada rudens – mediācijas galdi tiesās

No šī gada 15. septembra Tieslietu ministrija kopā ar Sertificētu mediatoru padomi īsteno pilotprojektu, kurā ikvienam, kas nonācis līdz civiltiesiska strīda risināšanai tiesā, ir iespēja saņemt sertificēta mediatora konsultāciju vienas stundas apjomā bez maksas.

Tiesas ieteiktās sertificēta mediatora bezmaksas konsultācijas ir pieejamas:

  • Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā (Abrenes ielā 32, Rīgā),
  • Rīgas rajona tiesā (Lomonosova ielā 10, Rīgā),
  • Rīgas rajona tiesā Siguldā (Šveices ielā 27, Siguldā),
  • Rīgas rajona tiesas tiesu namā Jūrmalā (Zigfrīda Meierovica prospektā 1A, Jūrmalā),
  • Jelgavas tiesā (Dambju ielā 12, Jelgavā),
  • Valmieras rajona tiesā (Garā ielā 5, Valmierā),
  • Aizkraukles rajona tiesā (Spīdolas ielā 4, Aizkrauklē).

Diskusijā par mediācijas attīstību Latvijā kā alternatīvu strīdu risināšanai tiesas ceļā norādīja Sertificētu mediatoru padomes priekšsēdētāja Kristīne Dārzniece, tiesnesis jebkurā brīdī – pirms, pēc sēdes vai tās pārtraukumā - var aicināt puses izmantot mediācijas konsultāciju. Pirmā konsultācijas ir bez maksas, taču, ja puses nolemj izmantot mediāciju arī tālāk, tās var noslēgt līgumu ar sertificētu mediatoru, savukārt tiesnesis var atlikt lietas izskatīšanu uz termiņu, ne lielāku par sešiem mēnešiem. Turpinot konsultācijas, pilotprojekta ietvaros pēc līguma slēgšanas ar sertificētu mediatoru, kas ir obligāta prasība, samaksas likme ir 30 eiro par stundu.

Kā paskaidroja Kristīne Dārzniece, pilotprojekta laikā no 15. septembra līdz 15. novembrim jau sākti 7 mediācijas procesi, 8 gadījumos izteikta vēlēšanās tādu sākt, un kopumā puses ir ieinteresētas izmēģināt mediāciju kā alternatīvu strīdu risināšanai.

Jādomā par mediācijas pakalpojumu pieejamību reģionos

Lai gan līdz šim ir bijušas vairākas informatīvas kampaņas, kas palīdz sabiedrību informēt par mediācijas procesu, taču atbalsts nepieciešams daudz plašāks, diskusijā norādīja Sertificētu mediatoru padomes locekle Ilze Dzenovska. Turklāt ir svarīgi diskutēt arī par to, kā mediācijas pakalpojumus padarīt pieejamākus reģionos, jo no 44 sertificētiem mediatoriem tikai pāris atrodas ārpus Rīgas. Arī tiesās ārpus Rīgas rajona mediators ierodas pēc pieprasījuma, nevis ir pastāvīgā dežūrā, kā tas ir Rīgas tiesās.

Arī Eiropas Tiesību institūta prezidente Diāna Volis akcentēja, ka ir svarīgi, lai cilvēki būtu informēti par alternatīviem strīdu risināšanas veidiem. "Mēs visi zinām, kur atrodas tiesa, bet vai zinām, kur atrodas mediators?" Viņasprāt, vislabākā vieta, kur cilvēki varētu gūt visu nepieciešamo informāciju par mediāciju, ir tiesa. Arī juristi un advokāti, ja viņi ir gatavi sadarboties ar mediācijas kopienu, var sniegt informāciju cilvēkiem.

"Mēs visi zinām, kur atrodas tiesa, bet vai zinām, kur atrodas mediators?"

Šovasar vasarā Eiropas Parlamentā un Eiropas Komisijā tika izvērtēta direktīva par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās, cik veiksmīgi šī direktīva iedzīvināta? Tika secināts, ka Eiropas Savienības dalībvalstis nedara pietiekami daudz, lai iedzīvotājus informētu par mediācijas iespējām. D. Volis norādīja, ka konfliktus var risināt ļoti dažādi – tiesās, mediācijā, šķīrējtiesā, telefonsarunu konsultācijās. Piemēram, Lielbritānijā daudz biežāk izmanto ombudu sistēmu. Tā kā Latvija atrodas vēl sistēmas attīstības pirmsākumos, ir iespēja mediāciju padarīt pieejamu un saprotamu sabiedrībai, un tad tā darbosies.

Tāpat diskutējams ir jautājums par to, vai pirmajai mediācijas konsultācijai būtu jābūt obligātai. D. Volis skaidroja, ka šāds projekts tika īstenots Itālijā un tik tiešām atviegloja tiesu pieejamību, taču visiem šāda pieeja noteikti nav piemērojama. Viņasprāt, obligāta mediācija ir fundamentāli pretrunīga.

Tāpat Sertificētu mediatoru padome aktualizēja jautājumu par valsts finansējumu, lai apmaksātu daļu ģimenes lietu mediāciju. "Mūsu prioritāte ir arī Sertificētas mediācijas padomes kapacitātes celšana – šobrīd mēs sniedzam pakalpojumu, ko valsts mums ir uzticējusi sniegt, un tas šobrīd tiek darīts par pašiedvesmu, kas nav ilgtspējīgi," sacīja I. Dzenovska.

Mediāciju vairāk izmanto arī komercdarbībā

Pamazām Latvijā mediāciju sāk izmantot arī komercstrīdu risināšanā. No 300 konsultācijām, ko šogad snieguši sertificēti mediatori, 9,9% bijuši saistīti ar komercstrīdiem. Kā norādīja I. Dzenovska, diskusijas būtu jāturpina par to, vai pastāv iespēja radīt labvēlīgus juridiskos un praktiskos apstākļus, lai mediāciju var izmantot arī administratīvajā procesā.

Tomēr mediācijas eksperte D. Volis atzina, ka ne katrs gadījums ir piemērots mediācijai. Piemēram, gadījumos, kad abu pušu spēks nav līdzsvarā, piemēram, strīdos starp patērētājiem un komersantiem. Bez profesionālās juridiskās konsultācijas ne vienmēr mediācijas rezultāts būs vājākās puses labā.

Vēl viena problēma ir konfidencialitātes jautājums. Bieži vien cilvēki, kas izmanto mediāciju, to uzskata par plusu. Taču komerclietās konfidencialitāte noved pie noslēpuma glabāšanas, kas nav sabiedrības interesēs. Taču ir gadījumi, kad sabiedrībai būtu jāzina, par ko notiek strīdi, kas notiek pasaulē un kā būtu no tā jāsargājas.

Informācijai:

Diskusiju par mediācijas attīstību Latvijā kā alternatīvu strīdu risināšanai tiesas ceļā organizēja Tieslietu ministrija sadarbībā ar Tiesu administrāciju Eiropas Sociālā fonda projektā "Justīcija attīstībai". Projekta mērķis ir paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai. Projektā plānotas plašas kvalifikācijas pilnveides aktivitātes, tostarp konferences, diskusijas, pieredzes apmaiņas programmas, kā arī Latvijas tieslietu sistēmas novērtējums, aptverot arī alternatīvu strīdu risināšanas iespēju plašākas izmantošanas vērtējumu. Mediācijas tēma ir būtiska projekta ieviešanā, ņemot vērā mediācijas izmantošanas ietekmi uz tiesu sistēmas atslogošanu (efektivitātes paaugstināšanu) un komercdarbības vides pilnveidošanu. Plašāku informāciju par projektu iespējams iegūt Tiesu administrācijas mājaslapā.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU