Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Gan Augstākās tiesas Civillietu lietu departamenta priekšsēdētāja Edīte Vernuša (no labās), gan Administratīvo departamenta vadītāja Veronika Krūmiņa atbalsta plānotās izmaiņas tiesnešu disciplinēšanas kārtībā, taču pieļauj, ka piedāvātie likuma grozījumi vēl juridiski ir pilnveidojami.
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Paredz ārpuskārtas vērtēšanu
Likuma izmaiņas rosinājusi Tieslietu padome, kas gada sākumā vērtēja publiskajā telpā izskanējušo kritiku par maksātnespējas procesu tiesvedību. Saistībā ar šo jautājumu 5. februārī pieņemtajā Tieslietu padomes lēmumā Nr. 47 pausts atbalsts likuma grozījumiem, paredzot Tiesnešu disciplinārkolēģijai tiesības noteikt tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu. Attiecīgas izmaiņas Tiesnešu disciplināratbildības likumā un likumā "Par tiesu varu" jau pieņemtas Saeimā pirmajā lasījumā.
Tiesnešu disciplināratbildības likuma 7. pantu paredzēts papildināt ar devīto daļu šādā redakcijā: "Uzliekot disciplinārsodu, Tiesnešu disciplinārkolēģija var noteikt Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai veikt tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu." Savukārt, papildinot likuma 8. pantu, tiks noteikts, ka tiesnesis lēmumu par ārpuskārtas novērtēšanu var pārsūdzēt tikai vienlaikus ar lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu.
Nevis sods, bet instruments
"Es to nesauktu par jaunu soda sankciju, bet drīzāk gan par instrumentu tiesu darba kvalitātes nodrošināšanai," rosinātos grozījumus Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā vērtē viens no likumprojekta darba grupas dalībniekiem Disciplinārtiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.
Iecerētās izmaiņas viņš skaidro šādi: "Ja disciplinārkolēģija konstatē tiesneša disciplinārpārkāpumu, tad, piemērojot sodu, tā vienlaikus varēs arī nosūtīt informāciju Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai, kurai tad būs pienākums pirms termiņa veikt konkrētā tiesneša kvalifikācijas pārbaudi. Ierastā kārtībā tiesnešu profesionalitāte tiek pārvērtēta ik pēc pieciem gadiem, bet, ja reiz tiesnesis pārkāpj likumu un viņu par to soda disciplināri, tad šis piecu gadu kvalifikācijas pārbaudes termiņš, nosacīti sakot, saīsinās. Ārpuskārtas pārbaude ļaus pārliecināties, cik tiesnesis, kurš pieļāvis pārkāpumus, ir kvalificēts."
A. Strupišs arī piebilst, ka jaunā kārtība nenozīmē, ka šo ārpuskārtas pārbaudi noteiks obligāti visiem disciplināri sodītajiem tiesnešiem. Disciplinārkolēģija katru gadījumu vērtēs individuāli – cik pamatoti un lietderīgi tas būtu: "Jo atšķiras gadījums, kad tiesnesis, piemēram, pieļāvis neuzmanības kļūdu, no gadījuma, kurā tiesnesis demonstrējis neizpratni par kādas tiesību nozares pamatjautājumiem."
Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 94.5 pantu līdz šim tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšana tika veikta gadījumos, kad tiek lemts par tiesneša pārcelšanu vai aizstāšanu. Papildinot šo pantu, plānots noteikt, ka tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu veic arī, pamatojoties uz disciplinārkolēģijas lēmumu.
Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta priekšsēdētāja Edīte Vernuša atgādina, ka iecere par tiesneša kvalifikācijas ārpuskārtas novērtēšanu sākotnēji nākusi tieši no viņas vadītā departamenta. Tomēr zināmas bažas raisot straujais temps, kādā likuma izmaiņas tiek virzītas apstiprināšanai, līdz ar to rodoties jautājums – vai tiks rūpīgi izvērtētas visas iespējamās sekas un pieņemts labākais regulējums?
E. Vernuša teic, ka ārpuskārtas novērtēšana, viņasprāt, būtu risinājums arī, piemēram, situācijās, kad tiesneša iespējamam pārkāpumam jau iestājies noilgums un disciplinārsodu piemērot vairs nevar. Arī AT Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa kā piemēru min situāciju, kad disciplinārlietu kolēģija nesaskata pamatu disciplinārsodam, bet rekomendē tiesneša ārpuskārtas kvalifikācijas vērtēšanu. Pašreizējā likuma grozījumu redakcijā šāda iespēja nav atrunāta. AT departamentu vadītājas kopumā atbalsta rosinātās likuma izmaiņas, piebilstot, ka juridiski tās, iespējams, vēl būtu pilnveidojamas.
No piezīmes līdz atbrīvošanai no amata
Gan Tiesnešu disciplinārkolēģija, gan kvalifikācijas kolēģija ir tiesnešu pašpārvaldes institūcijas. Tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības par:
Disciplinārkolēģija tiesnesim var piemērot kādu no likumā noteiktajām soda sankcijām: piezīmi, rājienu vai amatalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam. Disciplinārkolēģija var ierosināt arī tiesneša atcelšanu no amata. Kā minēts, iecerētās likuma izmaiņas ļaus papildus disciplinārsodam noteikt tiesnesim arī profesionālās darbības ārpuskārtas pārbaudi.
Arī profesionālās darbības pārbaude tiesnesim var noslēgties ar atbrīvošanu no amata. Likuma "Par tiesu varu" 94.4 pants noteic: ja tiesnesis kvalifikācijas pārbaudē saņēmis negatīvu atzinumu, ne vēlāk kā divu gadu laikā veicama atkārtota tiesneša profesionālās darbības novērtēšana. Ja tiesnesis arī atkārtotā pārbaudē saņem negatīvu atzinumu, viņu atbrīvo no amata.
