Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Satversmes tiesas priekšsēdētāja padomniece Laila Jurcēna: "Tiesnešu atlīdzība sastāv no mēnešalgas, koeficienta, kas atkarīgs no tiesneša ranga, un izdienas piemaksas."
Satversmes tiesa 2017. gada 26. oktobrī pasludināja spriedumu lietā Nr. 2016-31-01 "Par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. panta devītās daļas un 6.1 panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 83. un 107. pantam". Lietā tika skatīta to Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk – Atlīdzības likums) normu atbilstība Satversmei, kuras regulē tiesnešu atlīdzības aprēķināšanas kārtību.
Satversmes tiesa konstatēja, ka pašreizējā tiesnešu atlīdzības sistēma neietver tiesnešu darba samaksas faktiskās vērtības saglabāšanas mehānismu, jo tās Atlīdzības likuma normas, kas paredz atlīdzības un darba samaksas pārskatīšanu, attiecas vienīgi uz valsts un pašvaldību institūciju vadītājiem.
Satversmes tiesa spriedumā norādīja, ka tiesnešu atlīdzības piesaistīšana valsts pārvaldē strādājošo algām pēc būtības rada neatbilstību tiesnešu neatkarības principam (Satversmes 83. pantam) un tiesībām saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu (Satversmes 107. pantam).
Apstrīdētās normas Satversmes tiesa atzina par spēkā neesošām no 2019. gada 1. janvāra. Tādējādi Saeimai tiek dots laiks, lai izstrādātu Satversmei atbilstošu tiesnešu darba samaksas sistēmu – izvērtējot ikvienam tiesnesim nodrošināmo darba samaksas faktisko vērtību un pārskatot valsts budžeta iespējas.
Šobrīd spēkā esošā tiesnešu atlīdzības sistēma ieviesta, izstrādājot un 2010. gada 16. decembrī pieņemot grozījumus likumā "Par tiesu varu", Prokuratūras likumā, Satversmes tiesas likumā un Atlīdzības likumā.
Saskaņā ar Atlīdzības likuma 4. panta devīto daļu tiesneša mēnešalga ir piesaistīta valsts tiešās pārvaldes iestādes augsti kvalificēta jurista mēnešalgai, kurai piemēro attiecīgu koeficientu.
Tādējādi, pamatojoties uz Atlīdzības likuma 6.1 panta pirmo daļu, rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalga ir pielīdzināta valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības (piemēram, juridiskās nodaļas kādā no ministrijām) vadītāja mēnešalgas maksimālajam apmēram, kas ir 1647 euro pirms nodokļu nomaksas.
Augstākos amatos esošiem tiesnešiem amatalgu, pamatojoties uz Atlīdzības likuma 6.1 panta otro daļu, nosaka, rajona (pilsētas) tiesneša amatalgu (1647 euro) reizinot ar noteiktu koeficientu, kas svārstās no 1,1 rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietniekam un rajona (pilsētas) tiesas tiesu nama priekšsēdētājam līdz 2, 62 Satversmes tiesas priekšsēdētājam.
Piemēram, rajona tiesas tiesnesis saņem 1647 euro, apgabaltiesas tiesnesis 1976 euro, Augstākās tiesas tiesnesis 2339 euro, bet Satversmes tiesas tiesnesis – 3459 euro.
Saskaņā ar Atlīdzības likuma 15. pantu tiesnesim pienākas arī speciālā jeb izdienas piemaksa pie mēnešalgas, kas atkarīga no amatā nostrādāto gadu skaita. Par trim amatā nostrādātiem gadiem tiesnesis saņem 7% piemaksu, par sešiem gadiem – 14%, par desmit gadiem – 14%, par piecpadsmit gadiem – 28%, bet par divdesmit un vairāk gadu – 35%.
Tādējādi apgabaltiesas tiesneša, kas amatā nostrādājis septiņus gadus, amatalga tiek rēķināta:
1647 (mēnešalga) x 1,2 (koeficients) + 14% (izdienas piemaksa) = 2253 euro.
Tieslietu padomes, kas ir atbildīga par tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādi un tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanu, priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs skaidro, ka 2010. gadā tiesnešu atalgojuma piesaistīšana valsts tiešās pārvaldes iestādes augsti kvalificēta jurista mēnešalgai bijis politisks lēmums. Tieslietu padome jau tolaik esot iebildusi šādam risinājumam, norādot, ka tiesneša algas piesaiste likumprojektā "Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums" noteiktajai 12. mēnešalgu grupai ir neadekvāta tiesnesim izvirzītajām prasībām, kompetencei, funkcijām, atbildībai un noteiktajiem ierobežojumiem.
Pieņemot šo spriedumu, Satversmes tiesa ir uzlikusi pienākumu Saeimai līdz 2019. gada 1. janvārim izstrādāt jaunu regulējumu, ņemot vērā principus, uz kuriem izvērsti savā spriedumā ir norādījusi Satversmes tiesa.
Pēc sprieduma nolasīšanas Satversmes tiesa rīkoja preses konferenci.
