Kāpēc mediācija ir laba alternatīva tiesai, risinot ģimenes strīdus?
Vislielākais ieguvums ir iespēja saglabāt savstarpējās attiecības. Lai gan puses šķiras, viņas nezaudē savu kā vecāku lomu. Bez savstarpējas komunikācijas vecāki nevar izlemt par svarīgiem jautājumiem, kas skar bērna aprūpi – izglītību, veselību –, kā arī saskarsmes tiesībām.
Mediācija ir brīvprātīgs, strukturēts process, kura ietvaros puses cenšas atrisināt domstarpības, mēģinot panākt savstarpēji pieņemamu risinājumu ar mediatora starpniecību. Kas ir mediators? Tā ir pušu brīvi izraudzīta fiziska persona, kura ir piekritusi vadīt mediāciju un palīdz panākt abu pušu interešu piepildījumu, jo pat taisnīgākais tiesas spriedums nevar būt vienlīdzīgs – vienmēr kāds paliks zaudētājos.
Mediācija atjauno savstarpējo komunikāciju arī tādā gadījumā, ja puses nenonāk līdz kompromisam. Nav reti gadījumi, kad puses pat gadiem nav runājušas, un tikai pie mediatora beidzot tiek sākta sadarbība. To apstiprina arī tiesneši – pat ja puses atgriežas tiesu zālē, bet vienošanās nav panākta, attieksme vienam pret otru ir mainījusies. Vairs nav sakāpinātu emociju vai saspringuma.
Nav mazsvarīgi arī tas, ka tiek ietaupīta nauda un laiks – Latvijā ir trīspakāpju tiesu sistēma, bet tiesas process var ilgt piecus vai vairāk gadu. Tomēr ir vitāli konfliktu atrisināt tūlīt un uzreiz, naudu ieguldot sevī un savu bērnu veselībā. Turklāt Civilprocesa likums paredz iespēju saņemt iemaksātās valsts nodevas atmaksu 50% apmērā.
Kādas ir iespējas strīdus par uzturlīdzekļiem risināt ar mediācijas palīdzību, un vai šajā gadījumā vienošanās būs izpildāma?
Mediācijas procesa laikā vecākiem ir iespēja mierīgā, drošā un konfidenciālā vidē noskaidrot savas intereses un vajadzības, jo tiesā nereti abas puses atrodas pretējās kara pozīcijās – katram ar savu advokātu aiz muguras. Uzturlīdzekļu piedziņa vienmēr iet roku rokā ar ģimenes strīdiem, kur tiek risināti jautājumi par saskarsmes kārtības un dzīvesvietas noteikšanu.
Ja puses jau atrodas tiesas procesā un mediācijas ceļā ir panākta vienošanās, tad mediators sagatavo vienošanos, ka puses mediācijas ceļā ir vienojušās par uzturlīdzekļu apjomu. Tiesa šo vienošanos apstiprina kā izlīgumu ar spriedumu, kas ir izpildāms.
Savukārt, ja strīds vēl netiek izskatīts tiesā vai puses grib atsaukt prasību tiesā, vai arī ja puses ir izgājušas mediācijas procesu, nonākušas pie sava risinājuma, mediators sagatavo rakstisku vai mutisku vienošanos. Puses var ar šo vienošanos doties pie notāra, un notārs uzraksta vienošanās aktu, un tas arī ir izpildāms.
Ar ko mediatora konsultācija atšķiras, piemēram, no ģimenes konsultanta vai terapeita pakalpojuma?
Mediators vada strukturētu sarunu ar mērķi atrisināt skaidri definētu konfliktu, piemēram, par tēva vai mātes saskarsmes tiesībām ar bērnu. Mediācijas dalībnieki ir tie ģimenes locekļi, kuri iesaistīti konfliktā un pieņem lēmumu par konflikta risinājumu.
Parasti ģimenes konsultanta vai psihoterapeita darba lauks ir plašāks, viņi strādā ar ģimenes attiecībām, meklē dziļākos ģimenes problēmu cēloņus un atrod veidus, kā šīs problēmas atrisināt. Bieži vien tiek iesaistīti dažādi ģimenes sistēmas locekļi, klātienē vai neklātienē tiek pētītas dažādu paaudžu attiecības, meklētas atbildes uz jautājumiem par izcelsmes ģimeni un tās ietekmi uz mūsu uzvedību šodien.
Tomēr reizēm arī ģimenes terapeiti var izmantot mediācijas elementus, lai strukturētas sarunas veidā palīdzētu klientiem risināt konfliktsituācijas.
Kādus strīdus visbiežāk risina ar mediācijas palīdzību?
Mediācija ir iespējama jebkurā jomā. Mūsu apkopotā statistika rāda, ka pagājušogad no visiem strīdiem, kas risināti pie sertificētiem mediatoriem, 73% bijuši par ģimenes lietām. Otrā populārākā joma ir komercstrīdi, kas risināti 11% gadījumu, bet pārējās bijušas lietas, kas saistītas ar mantojumu un nekustamo īpašumu.
Piemēram, komercdarbības gadījumā mediācijas galvenā priekšrocība ir ietaupīts laiks un konfidencialitāte. Latvija, Rīga ir ļoti maza, arī komersantu vide ir šaura. Tiesvedība var kaitēt uzņēmumu reputācijai, ko ir svarīgi saglabāt. Par mediācijas sesijā pārrunāto nedrīkst prasīt ne atzinumu, ne pierādījumus, ne viedokli. Mediācijas likums nosaka, ka mediators pusēm vai tiesai var dot tikai likumā noteiktā veidā apliecinājumu par to, vai mediācija ir beigusies ar vienošanos vai bez tās, nenorādot konkrētus apstākļus.
Kādā veidā mediācija var palīdzēt risināt nekustamo īpašumu vai mantojuma strīdus?
Mantojuma lietas būtībā ir tās pašas ģimenes lietas, jo mantojums parasti tiek dalīts ģimenes locekļu starpā. Piemēram, sena mantojuma lieta, kur jau pirms 20 gadiem ir nomiruši vecāki un palikuši trīs bērni – divas māsas un brālis, kas jau paši ir ļoti cienījamā vecumā. Mantojuma sadale nav nokārtota zemesgrāmatā. Taču paaugušies ir viņu bērni, un radušās dažādas intereses nostiprināt īpašumu zemesgrāmatā. Mediācija ir tas rīks, kur šīs intereses noskaidrot un realizēt.
To varētu salīdzināt ar veco labo strīdu par apelsīnu, par kuru sastrīdējušās divas meitas. Pirmā meita saka mātei: "Man noteikti vajag to apelsīnu!", bet otra atbild: "Man ir lielākas tiesības!" Māte kā gudrs mediators uzdod jautājumu vienai meitai, kāpēc viņai nepieciešams apelsīns. "Man ir nepieciešama sula, vajadzīgs C vitamīns." Savukārt otra atbild: "Man šovakar jācep kūka un nepieciešama apelsīna miziņa, ko pierīvēt." Tātad katram ir sava vajadzība, kuru, abiem savā starpā sadarbojoties, iespējams pilnībā apmierināt.
Līdzīgi arī mantojuma strīdā, ja puses nokāpj no saviem krēsliem jeb pozīcijām, tad secina, ka viens grib braukt tikai atpūsties uz šo veco īpašumu, otram ir svarīgi, ka tiek saglabāti kapi, bet trešajam svarīgs ir šķūnis, ko var izmantot kā noliktavu... Lai gan neviens mediators nevar paredzēt, cik sesiju aizņems mediācijas process (risinājumu var rast gan stundas, gan 10 sesiju laikā), tomēr, veltot nepieciešamo laiku un izrunājot šos jautājumus, var nonākt pie risinājuma.
Vēl viens piemērs – pāris, kas vēlas risināt strīdu par kopmantas sadali. Trīs gadus abi pavadīja tiesvedībā, kuras laikā konflikts izauga tik tālu, ka viņi pat pa telefonu vairs nesarunājās. Tiesa ieteica izmēģināt mediāciju. Strīdu viņi atrisināja, dzīvokli uzdāvinot savai vecākajai meitai kā kopējo ieguldījumu. Redziet, saplosot šo dzīvokli, neviens no tā nebūtu ieguvis – no iegūtās naudas bērnam neko nevarētu iedot, un tādā veidā viņi izlēma rīkoties meitas interesēs.
Bieži vien tiesā nonāk strīdi, kas saistīti ar nekustamo īpašumu – zemi. Tas ir saistīts ar ceļu servitūtiem, piebraucamajiem ceļiem. Kaimiņi viens ar otru cīnās gadiem, sētu pārvietojot ik pa centimetram. Taču parasti diezgan uzskatāmi ir redzams, ka strīds jau nav par to sētu, bet gan par iepriekšējiem aizvainojumiem vai nesaprašanos. Šādi strīdi noguļ tiesā, aiziet līdz apgabaltiesai pa pieciem gadiem, tiek piesaistīti advokāti, mērnieki. Lai gan šos jautājumus varētu arī samērā ātri atrisināt drošā sadarbības atmosfērā, strukturētā un profesionāli vadītā sarunā.
Kā cilvēks pats var saprast, vai viņa gadījumā piemērotāks ir tiesas process vai mediācija?
Ja pusēm pašām nav izdevies savā starpā panākt vienošanos, būtu vērts vispirms izmantot mediāciju, bet uz tiesu doties tikai tad, kad pilnībā zudušas cerības panākt risinājumu mierīgā ceļā.
Kad puses ierodas pie mediatora, viņš izskaidro procesa virzību, un pirmais solis ir līguma noslēgšana. Tā ir obligāta Mediācijas likuma prasība. Puses šajā brīdī nonāk pie pirmā mediācijas soļa, kad pusēm ir jāvienojas, par ko runās, kas būs mediācijas priekšmets.
Mediators, vadot mediācijas procesu, redz – ja puses nav spējīgas pašas pieņemt lēmumus un gaida, lai kāds cits būtu atbildīgs par konflikta risinājumu, tad, iespējams, viņām labāk noderēs tiesa. Mediators nepieņem lēmumu un nedod padomus, bet palīdz klientiem pašiem uzņemties atbildību un atrast savai dzīvei atbilstošus konflikta risinājumus.
Ir gadījumi, kad strīds ir izaudzis tik spēcīgs, ka puses nevar sadzirdēt viena otru vai nevēlas atrasties vienā telpā. Tad mediators ar savu klātbūtni un sarunu vadīšanas prasmēm var radīt drošu vidi un palīdzēt vienam otru sadzirdēt. Tomēr ģimenes vardarbības gadījumos vispirms katram no iesaistītajiem nepieciešama atveseļošanās un pirms mediācijas varētu būt noderīga individuāla vai grupu terapija.
Latvijā ir 44 sertificēti mediatori. Kādas ir prasības, lai mediators iegūtu sertifikātu?
Mediators var būt jebkura fiziska persona, kura ir sasniegusi 25 gadu vecumu, augstākā līmenī pārzina latviešu valodu un ir apguvusi mediācijas apmācību vismaz 100 akadēmisko stundu apmērā.
Sertificēts mediators ir nokārtojis trīspakāpju pārbaudījumu, kas ir ļoti sarežģīts – tiek pārbaudītas gan teorētiskās, gan praktiskās zināšanas. Mediatoram ir jāspēj novadīt mediācijas procesu. Komisijas sastāvā ir tiesneši, akadēmiskie spēki, sertificēts mediācijas padomes loceklis ar lielu pieredzi mediācijā.
Valsts grib būt pārliecināta, ka mediators, kas ieguvis sertifikātu, ir kvalificēts speciālists. Mediācijas procesu var novadīt arī nesertificēti mediatori, kuru Latvijā ir daudz, iespējams, viņi ir tikpat labi profesionāļi. Taču sertificēti mediatori ir izturējuši šo kvalifikācijas pārbaudi, tādējādi ir lielāka uzticība sniegtā pakalpojuma kvalitātei.
Latvijā mediācija vēl nav tik zināma kā citās valstīs. Kur iedzīvotāji var iegūt informāciju par mediācijas iespējām?
Sertificēti mediatori Latvijā darbojas jau no 2014. gada novembra. Nākamajiem gadiem esam izvirzījuši stratēģisko mērķi – veicināt mediācijas atpazīstamību, padarīt to pieejamu, uz ko arī soli pa solim virzāmies.
Tāpēc vispirms izpētījām to ārvalstu pieredzi, kur mediācija jau ir iedibināta kā stabils un pastāvīgs institūts. Novērojām, ka Nīderlandē mediācijas institūts izveidojās, valstij vairākus gadus pilotprojekta laikā apmaksājot bezmaksas mediācijas sākšanas sesijas, līdz beidzot valsts finansējums vairs nebija nepieciešams, jo cilvēki zināja, kur vērsties, lai risinātu strīdus. Īrijā ir pieejama valsts apmaksāta mediācija visos šķiršanās gadījumos, un tas palīdz saglabāt pušu komunikāciju un vecāku attiecības arī tad, ja kopdzīve nav iespējama.
Līdzīgus projektus esam iedzīvinājuši arī Latvijā – jau kopš pagājušā gada septembra mediatori sniedz bezmaksas konsultācijas vairāku Rīgas tiesu telpās. Jebkurš cilvēks, kas vēl tikai plāno tiesāties, jau sācis tiesu procesu, kam konflikts radies tikko mājās, ar darba devēju vai ar partneri biznesā, var saņemt šo bezmaksas konsultāciju. Mediators izvērtēs konflikta piemērotību mediācijas procesam, izstāstīs par mediācijas noteikumiem un pamatprincipiem. Ja puses nolems, ka mediācija ir noderīga, varēs uzreiz noslēgt līgumu par tālāku mediācijas procesu.
No šī gada janvāra bezmaksas konsultācija ir pieejama arī apgabaltiesas telpās, kur tā norit katru pirmdienu un trešdienu. Kā konsultanti esam pieejami arī reģionos – Jelgavā, Aizkrauklē, Liepājā, Jūrmalā.
No šī gada 1. janvāra līdz 31. decembrim tiek īstenots ģimenes mediācijas projekts. Ja laulātajiem vai partneriem, kas ir vecāki nepilngadīgiem bērniem, rodas domstarpības, viņiem ir iespēja griezties pie sertificēta mediatora un projekta ietvaros saņemt piecas bezmaksas konsultācijas. Reizēm šis apjoms ir pietiekams, lai panāktu vienošanos, bet, ja konflikta risinājumam nepieciešams vairāk laika, klienti var turpināt mediāciju, paši apmaksājot mediatora darbu. Projektam ir paredzēts finansējums no valsts budžeta 45 tūkstošu eiro apmērā. Rēķinot, ka katra ģimene izmantos maksimālo sesiju skaitu, šāda iespēja būs pieejama vismaz 300 pāriem. Jau šobrīd klienti to aktīvi izmanto – līdz 15. februārim jau bija noslēgti vairāk nekā 30 līgumi. Daudzos gadījumos mediācijas rezultātā tiek izbeigta tiesvedība.
Informāciju par mediāciju var iegūt bāriņtiesā, arī sociālajos dienestos. Sertificētu mediatoru saraksti pieejami tiesās. Visizsmeļošāko informāciju par mediācijas procesu un projektiem var iegūt Sertificētu mediatoru padomes mājaslapā.
Cik izmaksā mediatoru konsultācija, un cik šī cena ir samērīga?
Vienas fiksētas summas nav. Par likmi ar pusēm vienmēr vienojas mediators. Izmaksas atkarīgas no jomas, kurā norit mediācijas process, – ģimenes lietās un komercjautājumos likmes būs dažādas, jo mainīsies intereses un nosacījumi. Piemēram, ja strīds ir par nekustamo īpašumu, tad tiesājoties valsts nodevu aprēķina no nekustamā īpašuma vērtības, kas var būt liela summa, ko ņem vērā, sagatavojot līgumu.
Samaksu mediatoram veido dažādi faktori, piemēram, telpu īre, nepieciešamība iegūt apmācību un nokārtot pārbaudījumu, lai iegūtu sertifikātu, izglītoties tālākizglītības kursos, jo atestācijas process ir jāiziet ik pēc pieciem gadiem.
Mediatori savus pakalpojumus bieži sniedz papildus savam ikdienas darbam, jo vairums mediatoru pēc pamatizglītības ir juristi, advokāti, psihologi, kam papildus iegūta profesionālā izglītība mediācijā. Līdz ar to mediatora pakalpojuma cena var būt līdzīga vai nedaudz augstāka par citu profesionāļu, piemēram, advokātu vai psihoterapeitu, izmaksām.
