Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Evgenia Novozhenina, Reuters/Scanpix
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome 6. decembrī nāca klajā ar lēmumu anulēt “TV Rain” apraides atļauju saistībā ar draudiem valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai. Notikušais ir raisījis plašas diskusijas sabiedrībā par vārda brīvību un sankcijas samērīgumu, tāpēc kontekstam sniedzam ieskatu tiesiskajā regulējumā, – ko paredz Krimināllikums un kādus nosacījumus TV kanāla darbībai Latvijas jurisdikcijā nosaka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nāca klajā ar lēmumu anulēt “TV Rain” apraides atļauju, reaģējot uz 1. decembra raidījumā “Šeit un tagad” izskanējušo aicinājumu skatītājiem sniegt informāciju par mobilizēto Krievijas pilsoņu apstākļiem frontē un pausto cerību, ka tādējādi televīzijas kanāls daudziem Krievijas karavīriem jau spējis palīdzēt.
Raidījuma “Šeit un tagad” vadītājs Aleksejs Korosteļevs raidījuma laikā vairākkārt norādīja uz Krievijas karavīru smagajiem apstākļiem frontē, nepietiekamo nodrošinājumu ar ekipējumu un pārtiku, tai skaitā paužot: “Mēs praktiski visiem atbildam, un daudzi uzrakstītie stāsti uz mūsu e-pastu un “Telegram” botu tiek publicēti. Un mēs ceram, ka daudziem karavīriem, tai skaitā, mēs varējām palīdzēt ar, piemēram, aprīkojumu un vienkārši ar elementārām ērtībām frontē. Tāpēc, ka tie stāsti, kuri tika publicēti un tika stāstīti no radinieku puses, nu, taisnību sakot, liek šausmināties.”
Valsts drošības dienesta vērtējumā žurnālista teiktais liecina, ka televīzijas kanāls “TV Rain” ir apkopojis informāciju par minētajām problēmām, lai palīdzētu tās risināt, kā rezultātā Latvijas informatīvajā telpā tika izplatīta informācija, kas aicina sabiedrību sniegt atbalstu Krievijas okupācijas spēkiem.
77.2 pants, kas paredz kriminālatbildību par bruņota konflikta finansēšanu, piemēram, vācot ziedojumus agresorvalsts armijas apgādei, Krimināllikumā tika iekļauts 2015. gadā, reaģējot uz 2014. gada notikumiem Ukrainā, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un militāri, finansiāli un politiski atbalstīja nesaudzīgu separātismu un vardarbību pret civiliedzīvotājiem Doneckas un Luhanskas reģionos.
Minētais pants paredz, ka “par jebkādā veidā iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas tiešu vai netiešu vākšanu vai nodošanu ārpus Latvijas Republikas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā iesaistītai pusei, kuras darbība vērsta pret valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību vai citādi ir pretrunā ar Latvijas Republikai saistošām starptautiskajām tiesībām, kā arī personas vervēšanai, apmācīšanai vai nosūtīšanai, lai tā prettiesiski piedalītos ārpus Latvijas Republikas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem”.
Latvijā jau pirms šo grozījumu veikšanas pastāvēja vispārējs aizliegums finansēt noziedzīgu darbību.
Atbilstoši Krimināllikuma 20. panta (“Līdzdalība”) ceturtajai daļai šāda rīcība uzskatāma par attiecīgā noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanu.
Atsevišķos gadījumos finansēšana veido pabeigtu noziedzīga nodarījuma sastāvu, piemēram, Krimināllikuma 79.2 pantā paredzēta kriminālatbildība par terorisma finansēšanu, par ko pienākas sods ar mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz divdesmit gadiem.
Jāatgādina, ka Krievijas bruņoto spēku mērķtiecīgie militārie uzbrukumi un īstenotā vardarbība pret Ukrainas civiliedzīvotājiem ir atzīti par terorismu, savukārt Krievijas Federācija – par terorismu atbalstošu valsti.
Uzzini vairāk >>
Latvijas jurisdikcijā esošiem televīzijas kanāliem, kuriem šeit ir izsniegta apraides atļauja, ir saistošs Latvijas tiesiskais regulējums, tai skaitā Krimināllikums. Kā lēmumā par apraides atļaujas anulēšanu norādījis arī NEPLP, Latvijas valsts un sabiedrības drošības interesēm nav atbilstošas tādas elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības, kas ir krimināli sodāmas.
Vienlaikus notikušais jāskata arī plašāk. Priekšnosacījumus (un ierobežojumus) Latvijas jurisdikcijā esoša TV kanāla darbībai nosaka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums (EPLL).
Piemēram, viens no EPLL mērķiem ir veicināt sabiedrības integrāciju uz latviešu valodas pamata, nosakot sabiedrības interesēm atbilstošu kārtību, kādā Latvijas jurisdikcijā esošie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi lieto valsts valodu raidlaikā. Likuma 32. panta piektā daļa nosaka, ka gadījumā, ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis veido pārrobežu programmu, kura uztverama arī Latvijas teritorijā (kā, piemēram, TV kanāls “TV Rain”), tam jānodrošina programma ar valodas celiņu latviešu valodā.
Tāpat viens no EPLL mērķiem ir nodrošināt vārda un uzskatu paušanas brīvību, taču tā, kā jebkurā dzīves sfērā, nav absolūta. Piemēram, EPLL 24. panta pirmā daļa skaidri nosaka, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir brīvi un neatkarīgi programmu un raidījumu veidošanā un izplatīšanā, kā arī savā redakcionālajā darbībā, ciktāl tos neierobežo Satversme, citi likumi un Latvijai saistoši starptautiskie līgumi.1
Turpat, EPLL 24. panta otrajā daļā, ir noteikts, ka, respektējot uzskatu daudzveidību, elektroniskās plašsaziņas līdzeklim ir jāaizstāv neatkarīgas, demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts ideja, jāievēro cilvēktiesības un jādarbojas Latvijas sabiedrības interesēs.
Respektējot uzskatu daudzveidību, elektroniskās plašsaziņas līdzeklim ir jāaizstāv neatkarīgas, demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts ideja, jāievēro cilvēktiesības un jādarbojas Latvijas sabiedrības interesēs.
EPLL 24. panta ceturtā daļa nosaka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pienākumu nodrošināt, “lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, ar pienācīgu precizitāti un neitralitāti, veicinot viedokļu apmaiņu, un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem. Komentārus un viedokļus atdala no ziņām un nosauc viedokļa vai komentāra autoru. Informatīvi dokumentālajos un ziņu raidījumos fakti tiek atspoguļoti tā, lai apzināti nemaldinātu auditoriju”.
EPLL paredz arī vairākus satura veidošanas ierobežojumus. Programmās un raidījumos nedrīkst ietvert sižetus, kuros izcelta pornogrāfija, vardarbība, vai aicinājumus diskriminēt cilvēkus, piemēram, to izcelsmes dēļ. Tāpat likums liedz raidīt saturu, kurā ietverts aicinājums uz karu, graut valsts vienotību vai izdarīt citu noziegumu. Aizliegts paust aicinājumu, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību (26. panta pirmā daļa).
Kā skaidro elektronisko plašsaziņas mediju uzraugs, ievērojot NEPLP vadlīnijas, “ar terminu “aicinājums” tiek saprasta tāda iedarbības forma uz cilvēku apziņu, gribu, viņu uzvedību, kad, tieši iedarbojoties uz auditoriju, veidojas vēlme veikt noteikta veida mērķtiecīgu darbību”. Turklāt aicinājumi var tikt izteikti arī netiešā veidā, izmantojot alegorijas, metaforas, retoriskus jautājumus, kā arī citos veidos.
NEPLP savā lēmumā arī uzsver, ka Latvijas “valsts drošības apdraudējums ir vērtējams ne vien Latvijas, bet arī citu valstu drošības kontekstā”.
Tās ieskatā konkrētajā gadījumā konstatējams, ka tiek izteikts netiešs aicinājums veikt darbības, kas vērstas uz palīdzības sniegšanu Krievijas Federācijai – valstij, kura šobrīd grauj vai apdraud citas demokrātiskas valsts – Ukrainas – teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību, īstenojot kara noziegumus.
Arī Valsts drošības dienesta ieskatā TV kanāla “TV Rain” 1. decembra raidījumā “Šeit un tagad” paustie izteikumi ir vērtējami kā aicinājums sniegt materiālu atbalstu Krievijas okupācijas spēkos mobilizētajiem karavīriem.
Kaut arī televīzijas kanāla pārstāvji vēlāk sniedza paskaidrojumus, VDD vērtējumā nav pieļaujams, ka Latvijas informatīvajā telpā tiek izplatīta informācija, kas aicina sabiedrību sniegt atbalstu Krievijas okupācijas spēkiem.
Ņemot vērā minētos apstākļus, Valsts drošības dienesta vērtējumā raidījumā paustie izteikumi ir vērsti pret Latvijas nacionālās drošības interesēm un rada maldīgu priekšstatu par Krievijas armiju, veicinot sabiedrības līdzcietību pret agresoriem.
Savukārt Latvijas žurnālistu asociācija paudusi viedokli, ka NEPLP lēmums anulēt atļauju ir bijis nesamērīgs.
Tās ieskatā, atļaujot turpināt darbu ar Latvijas licenci un rūpīgi sekojot ēterā pārraidītajam, bija iespējams panākt labāku rezultātu, nekā kanālu slēdzot. Ar asociācijas viedokli var iepazīties šiet.
Foto: Zane Bitere, LETA
Kā liecina NEPLP publiski paustā informācija, TV kanāls “TV Rain” nepilna pusgada laikā, kopš tam šīgada 6. jūnijā tika izsniegta apraides atļauja, ir pieļāvis vairākus EPLL pārkāpumus, kaut arī, izsniedzot apraides atļauju, tas tika iepazīstināts ar likuma prasībām, kuras Latvijas jurisdikcijā esošam TV kanālam ir obligāti jāievēro.
2022. gada 25. jūlijā un 23. augustā SIA “TV Rain” tikušas nosūtītas vēstules ar aicinājumu izpildīt likumā ietvertos nosacījumus nodrošināt skaņu celiņu latviešu valodā. 15. septembrī TV kanālam tika uzlikts administratīvais sods 4000 eiro apmērā par valodas celiņa latviešu valodā nenodrošināšanu.
2022. gada 13. oktobrī NEPLP uzsāka administratīvo procesu, kā rezultātā TV kanālam tika piemērots administratīvais sods 10 000 eiro apmērā par to, ka vairākos raidījumos Krievijas bruņotie spēki tika dēvēti par “mūsu armiju”, kā arī tika atainotas Eirāzijas daļu kontūrkartes, kurās Krimas pussala iekrāsota kā Krievijas Federācijai piederoša teritorija.
Kā paskaidrojusi NEPLP, šāda rīcība ir nepieļaujama un ietekmē ne tikai programmas veidošanas pamatprincipu ievērošanu, bet arī ir vērtējama Latvijas valsts un sabiedrības drošības nodrošināšanas kontekstā. Ignorējot Latvijas likumu, TV kanāls “tiešā veidā demonstrējis attieksmi pret Latvijas normatīvajiem aktiem, latviešu valodu un valsti kopumā”, uzsvērts NEPLP lēmumā.
Jāpiebilst, ka EPLL attiecību uz pārkāpumiem ir gana stingrs. Runa ir par 21. panta trešās daļas 1. punktu, kas nosaka NEPLP pienākumu anulēt apraides atļauju, ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis trīs reizes gada laikā sodīts par būtiskiem elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozari regulējošu normatīvo aktu pārkāpumiem.
Likums nosaka, ka apraides atļauja ir jāanulē, ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis trīs reizes gada laikā sodīts par būtiskiem pārkāpumiem.
Šī norma, kas likumā tika ieviesta ar 2021. gada 24. aprīļa grozījumiem, raisīja bažas mediju vidū jau pērn.
Plašāk >>
Viena no valsts drošības jomām ir informatīvās telpas drošība, kurā jau ilgstoši notiek sīva cīņa “par cilvēku prātiem”, kas reizumis ar “neapbruņotu skatu” ir grūti pamanāma, jo Kremlim vēlamā interpretācija par vēsturi un aktuālajiem notikumiem pasaulē tiek pasniegta, izmantojot gan ziņas, gan informatīvos raidījumus, gan “vieglo formu” – izklaidi.
Valsts drošības dienests jau vairākkārt ir brīdinājis par lēmumu pieņemšanu atbildīgās institūcijas un amatpersonas, ka Krievijas tā dēvēto “neatkarīgo mediju” darbības pārcelšana uz Latviju ir saistīta ar dažādiem riskiem (plašāk šeit: “VDD uzsāk pārbaudi saistībā ar izteikumiem televīzijas kanāla “TV Rain” raidījumā”). Piemēram, dienests atgādina ne tikai par izlūkošanas riskiem, bet arī Krievijas gadiem ilgi īstenotajiem mērķtiecīgajiem un sistemātiskajiem pasākumiem sabiedriskās domas ietekmēšanai atbilstoši tās interesēm. Līdz ar to pastāv risks, ka atsevišķu mediju veidotajā saturā var tikt iekļauti pret Rietumvalstīm, tostarp Latviju, vērsti vēstījumi, kas turpina uzturēt noteiktus priekšstatus.
Vērtējot konkrētā TV kanāla pārkāpumu dabu, arī NEPLP vērš uzmanību kontekstam, ka programmas primārā mērķauditorija ir krievu valodu patērējošā sabiedrības daļa.
Arī Latvijas krieviski runājošā sabiedrības daļa jau ilgstoši ir atradusies Krievijas Federācijas mērķtiecīgas dezinformācijas ietekmē, kas radījusi alternatīvu pasaules ainu, kurā var netraucēti īstenot iebrukumu citā neatkarīgā, demokrātiskā valstī.
“Līdz ar to precizitāte satura veidošanā ir ārkārtīgi būtiska, īpaši, informējot par to, kādi kara noziegumi tiek īstenoti, par armijas prettiesiskajām darbībām.”
Vērtējot situāciju informatīvajā telpā, Valsts drošības dienests ir vērsis uzmanību, ka “ikvienam Latvijas informatīvās telpas dalībniekam – masu informācijas līdzeklim vai aktīvam sociālās tīklošanās un video koplietošanas platformu lietotājam – ir liela atbildība par izplatīto saturu un vēstījumiem, kā arī pasniegtās informācijas ietekmi uz sabiedrības uzskatiem, priekšstatiem, viedokļiem un vērtībām”.
1 Satversmes 116. pants nosaka, ka vārda brīvību var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
