NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
11. augustā, 2022
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Politika
10
10

Saeima atzīst Krieviju par terorismu atbalstošu valsti

FOTO: Darrin Zammit Lupi, REUTERS/SCANPIX.

Šīgada maijā Lietuvas parlaments pieņēma rezolūciju, ar kuru Krievija atzīta par terorismu atbalstošu un īstenojošu valsti, arī ASV izskanējuši aicinājumi atzīt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti līdzās tādām valstīm kā Kuba, Ziemeļkoreja, Irāna un Sīrija. Tagad arī Saeima ir pieņēmusi paziņojumu, ar kuru atzīst Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

īsumā
  • Saeima pieņēmusi paziņojumu, ar kuru Krievijas īstenotā vardarbība pret civiliedzīvotājiem atzīta par terorismu un Krievija – par terorismu atbalstošu valsti.
  • Latvijas gadījumā Krievijas atzīšanai par terorismu atbalstošu valsti ir simboliska nozīme, jo tas šobrīd uzskatāms par politisku paziņojumu bez praktiskām sekām.
  • Ja ASV iekļautu Krieviju ASV terorismu atbalstošo valstu sarakstā līdzās Kubai, Ziemeļkorejai, Irānai un Sīrijai, tad tā vienpusēji varētu piemērot daudz stingrākas sankcijas, t. sk. sankcijām, kuras būtu piemērojusi ASV, varētu tikt pakļautas arī valstis un uzņēmumi, kuri iesaistās, piemēram, tirdzniecībā ar Krieviju.

Pēc Saeimas Ārlietu komisijas priekšlikuma Saeima ceturtdien, 11. augustā, pieņēma paziņojumu par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai, kurā Krievijas īstenotā vardarbība pret civiliedzīvotājiem atzīta par terorismu un Krievija – par terorismu atbalstošu valsti.

Saeima paziņojumā aicina Eiropas Savienības valstis nekavējoties apturēt tūrisma un ieceļošanas vīzu izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.

“Krievija jau ilgus gadus ir dažādos veidos – tieši un netieši – sniegusi atbalstu un finansējusi teroristiskus režīmus un organizācijas kā lielākā ieroču piegādātāja Asada režīmam Sīrijā un īstenotāja, piemēram, Skripaļu ģimenes indēšanas vai MH-17 lidmašīnas notriekšanas gadījumos. Šobrīd Krievija Ukrainā ir izvēlējusies līdzīgu – nežēlīgu, amorālu un prettiesisku – taktiku, pielietojot neprecīzus un starptautiski aizliegtus ieročus un munīciju, apzināti vēršoties pret civiliedzīvotājiem un sabiedriskām vietām, tādējādi nodarot ne tikai milzīgus fiziskus postījumus, bet arī tiecoties demoralizēt un iebiedēt Ukrainas sabiedrību,” norādīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols.

Tāpat Saeimas paziņojumā pausts – kopš Krievijas neprovocētā militārā uzbrukuma Ukrainai 2022. gada 24. februārī divpadsmit miljoni ukraiņu ir bijuši spiesti pamest savas mājas, un vairāk nekā pieciem miljoniem nācies pamest savu valsti. Šajā laikā virknē cilvēktiesību aizsardzības grupu un starptautisko novērošanas misiju ziņojumu vēstīts par Krievijas bruņoto spēku pastrādātajām zvērībām pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, tostarp spīdzināšanu, izvarošanu, slepkavībām un civiliedzīvotāju masveida aizturēšanām tā dēvētajos filtrācijas centros, kā arī masveida deportācijām.

Uzsvērts, ka mazāk nekā 24 stundas pēc Ukrainas un Krievijas ar Turcijas un Apvienoto Nāciju Organizācijas starpniecību parakstītās vienošanās par Ukrainā bloķētās labības eksporta atsākšanu pāri Melnajai jūrai Krievijas spēku veiktais raķešu uzbrukums Odesas ostai 23. jūlijā demonstrēja tās nicinājumu pret savām saistībām, starptautisko kārtību un institūcijām, kā arī apzināti turpināja padziļināt globālo pārtikas krīzi, kas izraisīs badu un ciešanas visā pasaulē.

Ar paziņojumu parlamentārieši nosoda Krievijas Federācijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju.

Minētais paziņojums pēc plašām diskusijām starp deputātiem tika pieņemts ar 67 balsīm “par”, 16 deputātiem nepiedaloties balsojumā. Balsojuma rezultāts ir pieejams šeit.

Saeimas paziņojuma nozīme

Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns, komentējot Saeimas Ārlietu komisijas priekšlikumu, jau iepriekš uzsvēra, ka Latvijas gadījumā tas ir politisks paziņojums bez praktiskām sekām, norādot: “Vārdam “terorisms” ir biedējoša pieskaņa un droši vien plašākai sabiedrībai tas izsaka vairāk nekā vārds “genocīds”. Līdz ar to tas ir simbolisks un skaļš žests, taču mēs ar to neesam unikāli. ASV Senāts ir lēmis aicināt ASV valdību atzīt Krieviju par valsti, kas atbalsta terorismu, savukārt kādreizējā Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite jau 2014. gadā sāka Krieviju dēvēt par teroristisku valsti.”

Vienlaikus Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs R. Kols norāda: “Pieņemot šo paziņojumu, mēs paužam Latvijas redzējumu un vērtējumu un arī iekustinām pārējo Eiropas Savienības valstu darbību šajā jautājumā. Ja Krievija tiek iekļauta Eiropas Savienības terorismu atbalstošu valstu sarakstā, tas radītu nepārprotamas sekas ne tikai Krievijas valstij, bet arī tās pilsoņiem.”

Ja šādu paziņojumu pieņemtu ASV

Kā iepriekš minēts, arī ASV šobrīd ir izskanējuši aicinājumi valstiskā līmenī atzīt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti, kas nozīmētu tās iekļaušanu sarakstā līdzās Kubai, Ziemeļkorejai, Irānai un Sīrijai, kuras ASV atzītas par terorismu atbalstošām valstīm.

“Ja ASV atzītu Krieviju par piekto valsti tās terorismu atbalstošo valstu sarakstā, tad sekas būtu daudz stingrākas sankcijas, arī pret valstīm un kompānijām, kuras sadarbojas ar Krieviju,” skaidrojis M. Andžāns.

ASV valstīm, kuras iekļautas terorismu atbalstošu valstu sarakstā, nosaka stingras vienpusējas sankcijas1, piemēram, ierobežojumus ekonomiskās palīdzības sniegšanai, eksporta un pārdošanas aizliegumus (piemēram, ieročiem), ierobežojumus divējāda lietojuma preču eksportam (civila un militāra lietojuma precēm, kā, piemēram, iekārtām, materiāliem, ķīmiskajām vielām, programmatūrām, tehnoloģijām un pakalpojumiem), kā arī dažādus finanšu un citus ierobežojumus. Jāuzsver, ka minētie ierobežojumi un aizliegumi var skart arī personas, uzņēmumus un valstis, kuras sadarbojas ar terorismu atbalstošu valstu sarakstā iekļautajām valstīm.

Varētu būt gaidāma Krievijas pretreakcija

M. Andžāns atzinis, ka, visticamāk, arī tikai uz politiskiem paziņojumiem, kā Latvijas gadījumā, ar kuriem Krievija atzīta par terorismu atbalstošu valsti, no Krievijas varētu būt gaidāma atbildes reakcija, piemēram, diplomātu izraidīšana vai kādi ekonomiski pasākumi.

Tomēr M. Andžāns, iepriekš skaidrojot šādu valsts apzīmējumu nozīmi, paudis: “Nav svarīgi, kādos vārdos sauc Krieviju, jo tā īsteno brutālu karu Ukrainā. Vienalga, vai to sauc par genocīdu vai teroristisku valsti, situācija no tā nemainās. Perspektīvā šādus statusus ir iespējams pārskatīt, to ir darījusi arī ASV, piemēram, izsvītrojot Sudānu no terorismu atbalstošu valstu saraksta. Līdz ar to, ja Krievija kādreiz mainīsies, tad ir visas iespējas arī mainīt to, kā šo valsti dēvē.”

1 https://www.state.gov/state-sponsors-of-terrorism/

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU