Lai sniegtu visaptverošu ainu sociālo mediju izmantošanā Krievijas karā ar Ukrainu, seminārā piedalījās:
- Ksenija Iļjuka (Ксения Ильюк), “Detektor Media” pētījumu vadītāja. “Detektor Media” ir Ukrainas žurnālistu 2004. gadā veidota nevalstiskā organizācija, kuras mērķis ir apkarot dezinformāciju un atspoguļot mūsdienu informācijas kara virzību.
- Marina Voroķintseva (Maryna Vorotyntseva), Ukrainas valdības veidotā Dezinformācijas pretdarbības centra vecākā eksperte, kas ir atbildīga par centra starptautisko sadarbību, grāmatas “Kā Ukraina zaudēja Donbasu” autore, žurnāliste ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi.
- Ana Estebana (Ana Esteban), NATO Mediju centra vadītāja. Viņa ir atbildīga par NATO digitālo komunikāciju, tai skaitā NATO profiliem sociālajos medijos.
Krievijas stratēģiskās dezinformācijas pūliņi
Stratēģiska mediju izmantošana, lai sasniegtu savus mērķus, Krievijas ārpolitikā nav nekas jauns. Tās dezinformācijas operācijas sākums meklējams pirms 20 gadiem, norādīja M. Voroķintseva. Viņa stāstīja, ka jau 2003. gadā Ukrainas publiskās informācijas telpā sāka parādīties vairāki Ukrainā dzīvojošajiem krieviem centrēti vēstījumi, izdomātas ziņas. Piemēram, uzskats, ka ukraiņi no valsts rietumiem (Ukrainas daļa ar mazāko etnisko krievu īpatsvaru) ir slinki un izlepuši. Pēc tam parādījās informācija, izdomāti fakti, ka Ukrainas krievvalodīgo kopienai ir mazākas iespējas saņemt valsts finansējumu u. tml.
Populārākais Krievijas dezinformācijas kampaņas izplatītais uzskats Ukrainā dzīvojošo krievu vidū – etniskie ukraiņi un Ukrainas valdība slēpj savas patiesās domas –, valstī esot pārāk daudz krievu, no kuriem kaut kādā veidā jāatbrīvojas. Voroķintseva uzsvēra, ka šādi uzskati Ukrainā un tās valdības aprindās nav izskanējuši. Gluži otrādi – Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzrunās bieži izmantojis krievu valodu, lai uzrunātu iedzīvotājus, kuri ikdienā runā krieviski.
2014. gadā, kad Krievija okupēja Krimu, izplatītākie sociālie mediji Ukrainā bija Krievijā izveidotie “VK” (“VKontakte”) un “Odnoklasniki”. Šie sociālie mediji pieder ar Krievijas valdību cieši saistītiem uzņēmumiem, un tajos izplatītā informācija tiek stingri kontrolēta. Tie aktīvi tika izmantoti kā dezinformācijas izplatīšanas un patiesības apspiešanas rīki, ar kuru palīdzību lielā ātrumā izplatījās viltus ziņas arī par notikumiem Luhanskā un Doneckā. Šajās platformās cīnīties ar dezinformāciju bija neiespējami, tāpēc jau 2014. gadā tās Ukrainā tika aizliegtas.
Lai gan lēmums vairākos medijos, tostarp tajos, kuri izplatīja dezinformāciju, tika kritizēts kā vārda brīvības apspiešana, Ukrainas Dezinformācijas pretdarbības centra vecākā eksperte norādīja, ka tas bija nepieciešams valsts pašaizsardzības interesēs. Viņa uzsvēra, ka Ukrainā vārda brīvība netiek ierobežota, un to apliecina fakts, ka Ukrainas medijos žurnālisti daudz kritizējuši gan prezidentu Zelenski, gan citus valdības pārstāvjus. Dezinformācijas izplatīšana nav vārda brīvība, atgādināja M. Voroķintseva.
Pēdējo četru gadu laikā pret Ukrainu vērstā Krievijas dezinformācijas kampaņa tiek izvērsta Ukrainā ļoti populārajā saziņas platformā “Telegram.” Kaut arī viltus ziņu un maldināšanas informācijas kampaņa ir novērojama visās lielākajās sociālo mediju platformās, tieši “Telegram” šobrīd ir nozīmīgākais informācijas kara “kaujas lauks” Ukrainā, zināja teikt “Detektor Media” pētījumu vadītāja K. Iļjuka.
“Telegram” – svarīgākais informācijas un dezinformācijas kanāls Ukrainā
Ievērojamu laiku pirms un aptuveni divus mēnešus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā “Detektor Media” ik dienu identificēja ap 25 jauniem dezinformācijas izplatīšanas mēģinājumiem. Katru dienu Krievijas dezinformācijas medijos, īpaši uz Ukrainas informācijas telpu vērstajos “Telegram” kanālos, tika publicētas vidēji 25 tematiski atšķirīgas viltus ziņas, raksturojot dezinformācijas “ražošanas” un izplatīšanas mērogus, stāsta K. Iļjuka. Pašreizējā kara fāzē dezinformācijas kampaņa ir sarukusi, un Ukrainas informācijas telpā ik dienu tiek iesūtītas vidēji 6–7 viltus ziņas.
Iedzīvotāju aptaujas atklāj, ka “Telegram” ir galvenais informācijas avots, kurā Ukrainas iedzīvotāji saņem ziņas par kara norisi. To aktīvi izmanto gan Ukrainas oficiālie mediji un valstiskās organizācijas, gan Krievijas dezinformācijas izplatītāji. Kopš iebrukuma Ukrainas valdības oficiālo “Telegram” kanālu (piemēram, prezidenta Volodimira Zelenska “Telegram” kanāla) apmeklējums pieaudzis vairāk nekā 25 reizes.
Turpretī Krievijas dezinformācijas kanālu apmeklējums pieaudzis par 4%. K. Iļjuka pieļāva, ka šos kanālus vairāk patērē Krievijas pilsoņi, neizslēdzot variantu, ka apmeklējumu ietekmē ar t. s. “botu” (viltotu sociālo mediju lietotāju kontu) palīdzību, lai šķietami palielinātu apmeklējuma rādītājus.
Krievijā radīto un “Telegram” dezinformācijas kanālos popularizēto viltus ziņu un sazvērestības teoriju skaits un slāņi savā ziņā ir apbrīnojami sarežģītībā un pārdomātībā, secināja Iļjuka.
Informatīvā kara metodes populāros saziņas kanālos
Viena no “Telegram” pamatfunkcijām ir kanālu veidošana – ikviens lietotājs var izveidot kanālu, kurā tiek publicēti ieraksti, kas ir redzami visiem kanāla sekotājiem. Šādus kanālus ir izveidojusi gan Ukrainas valdība, gan Krievijas dezinformācijas izplatītāji.
Dezinformācijas kanālos starp viltus ziņām bieži tiek publicēti saraksti ar citiem kanāliem, kuru radītajam saturam ir ieteikts sekot. Saraksti tiek pārpublicēti neskaitāmas reizes, vairojot sekotāju skaitu. Tādā veidā lietotājs, kurš sākotnēji ir pieslēdzies tikai vienam dezinformācijas kanālam, to neapzinoties, nokļūst Krievijas dezinformējošo mediju slazdā, par informatīvā kara metodēm “Telegram” platformā klāstīja K. Iļjuka.
Vienlaikus šādi kanālu saraksti arī nodrošina iespēju tiem cīnīties pretim, jo tiek pārpublicēti arī Ukrainas valdības kanālos ar ieteikumu attiecīgajiem kanāliem nesekot un tos bloķēt.
Runājot par citām informatīvā kara metodēm, bieži novērota “viltotās autoritātes” stratēģija. Piemēram, publicējot viltus ziņu, tiek izmantoti tādi vārdu salikumi kā “mūsu avots prezidenta kabinetā ziņo…”. “Protams, šo ziņu izplatītājiem nav avotu prezidenta kabinetā, taču informācija tādējādi ir padarīta ticamāka,” stāstīja M. Voroķintseva.
Ir vairāki ziņu kanāli, kas iepludina maldinošu ziņu patiesas informācijas plūsmā. Piemēram, tajā tiek publicētas piecas patiesas ziņas, pēc kurām ir sestā, kas ir rūpīgi sagatavota un maldinoša informācija, kā rezultātā lietotājam uz pārējo ziņu fona tā šķiet ticama.
Vēl viena informatīvā kara metode bija redzama apjomīgā nepazīstamu lietotāju pieplūdumā vietējo kopienu čata grupās, kas saziņas aplikācijās “Telegram”, “Messenger”, “Viber” bija izveidotas, lai apmainītos ar informāciju par daudzdzīvokļu māju, ciematu un citu sadzīvisku jautājumu risināšanu. Jaunpienācēji sāka uzdot it kā nekaitīgus jautājumus par Ukrainas karaspēka izvietojumu (piemēram, kurās ielās nedrīkst iet, jo tur izvietotas barikādes). Tā, visticamāk, bija organizēta Krievijas informācijas operācija, lai izpētītu Ukrainas aizsardzības fronti.
Šādu un līdzīgu operāciju dēļ patlaban Kijivā valda nerakstīts likums – jautāt norādes ir aizliegts. Ja kāds to dara, tad, iespējams, tas ir Krievijas armijas spiegs, apgalvoja Voroķintseva.
Nezaudēt saikni ar iedzīvotājiem
Lai uzvarētu informatīvajā karā, arī Ukrainas puse aktīvi rīkojas.
Par izmantotajām metodēm vairāk stāstīja Dezinformācijas Pretdarbības centra vecākā eksperte. Viņa uzsvēra Ukrainas prezidenta V. Zelenska ieguldījumu. “Sākoties karam, viņš pārņēma iniciatīvu un kļuva par galveno cīnītāju informācijas frontē, videoformātā ierakstot ziņas par kara norisi, kas iedzīvotājiem ik dienu tika izplatītas divas reizes. Tā ir iepriekš nepieredzēta kara metode, kas izrādījās jaudīga stratēģija.”
Aptaujas liecina, ka Zelenski atbalsta aptuveni 90%, savukārt Ukrainas armijas virspavēlnieku Valeriju Zalužniju – aptuveni 95% Ukrainas pilsoņu. Šāds rezultāts ir sasniegts, pateicoties Ukrainas valdības komunikācijas stratēģijai, uzturot ciešu saikni ar iedzīvotājiem. “Ukrainā valda uzskats, ka visām valdības struktūrām obligāti ir jākomunicē ar saviem pilsoņiem, tas ir tiešs valdības institūciju pienākums,” tā Voroķintseva.
Kā nozīmīgu ieroci cīņā pret dezinformāciju K. Iļjuka akcentēja arī sociālo mediju lietotāju izdomu. Kā piemēru viņa minēja Ukrainas iedzīvotāju iniciatīvu ievietot sociālā medija aplikācijā “TikTok” videoformāta vēstījumus ar saviem ledusskapjiem, tos attēlojot kā vienīgos bioloģiskos ieročus, kuri Ukrainai ir pieejami. Tādā veidā Ukrainas iedzīvotāji ar humoru vēršas pret Krievijā populāro viltus informāciju, ka Ukraina kaujas laukā pielieto bioloģiskos ieročus.
Uzvarēt informācijas karā Ukrainai palīdz arī NATO. Piemēram, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā alianse ir izveidojusi savu “Telegram” kanālu krievu valodā. NATO Mediju centra vadītāja Ana Estebana norādīja, ka šis kanāls nav izplatīts, jo NATO mediju kanāli Krievijā tika bloķēti, pirms tie paguva sekotājus informēt par savu darbību arī “Telegram”.
Mainās arī NATO stratēģiskā komunikācija
Šobrīd NATO stratēģiskā komunikācija tiek uzturēta gan angļu valodā, gan krievu valodā tādās sociālo mediju platformās kā “Telegram,” “Instagram,” “Facebook,” “Twitter,” “LinkedIn,” “Flickr,” “YouTube,” “Giphy.”
2022. gadā tika izstrādāts jauns NATO stratēģiskās komunikācijas plāns, kas veidots, uzsverot trīs galvenos virzienus, kurus raksturo atslēgvārdi: “NATO aizsargā” (#NATOprotects), “NATO apvieno” (#NATOunites) un “NATO stiprina” (#NATOstrenghtens). Tos veido vēstījumi par NATO darbības pamatprincipiem un vērtībām. Piemēram, atslēgvārds “NATO aizsargā” (#NATOprotects) vēsta par NATO dalībvalstu vienprātību, kas ir tās politiskās darbības pamatā. “NATO apvieno” (#NATOunites) vēsta par organizācijai būtiskajām vērtībām – demokrātiju, brīvību un starptautiskā likuma spēku. Trešais vēstījums – “NATO stiprina” – ietver apņemšanos pielāgoties nākotnei un sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, piemēram, Eiropas Savienību. Katrs no ierakstiem, kas publicēts NATO sociālo mediju kontos, izveidots ar domu auditorijai aktualizēt vienu vai vairākus no šiem vēstījumiem.
Kopš 2022. gada sākuma NATO sociālo mediju kanālu kopējais apmeklētāju skaits pieaudzis par 62%, sasniedzot 4,1 miljonu jaunu apmeklētāju. Lai to pieplūdumu pilnvērtīgi informētu un sniegtu vienotu vēstījumu, ir paplašināta NATO Mediju centra kapacitāte.
Kopš kara sākuma iezīmējusies arī tendence – 88% NATO mājaslapas un sociālo mediju kontu apmeklētāju nav zināšanu par starptautisko politiku. Šie apmeklētāji internetā meklē atbildes uz jautājumiem: “Kas ir NATO? Vai mana valsts ir NATO sastāvā?”
NATO mediju centra vadītāja secināja, ka līdz ar to aliansei būtu nepieciešams pārveidot daļu sava mediju satura, lai sniegtu vienkāršākas atbildes. “Cilvēki vēlas pārliecināties, vai NATO spēj viņus aizstāvēt, vai aliansei ir spēks un vēlme to darīt. Šī iemesla dēļ tiek publicēti ieraksti ar vēstījumu “NATO aizsargā”, ” stāstīja A. Estebana.
Vienlaikus tas nenozīmē, ka saturam jākļūst mazāk nopietnam. NATO Mediju centra vadītāja norādīja: “Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā NATO sociālo mediju kontos esošais saturs bija mazāk nopietns, vērsts uz gados jaunāku cilvēku auditoriju. Tagad šāds saturs vairs “nestrādā”, jo neskaidrajā politiskajā un drošības situācijā cilvēki meklē tādas ziņas un politiskās autoritātes, kurām var uzticēties.” Piemēram, ļoti populārs kā mediju personība ir kļuvis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Estebana ir novērojusi, ka ieraksti ar Stoltenbergu vai citām populārām NATO personībām saņem ievērojami lielāku lietotāju iesaisti nekā pirms iebrukuma.
NATO vēstījums sociālajos medijos ir kļuvis arī drosmīgāks. Piemēram, videoklipi krievu valodā, kuros apstrīdēts mīts par NATO kā agresīvu savienību, vai videoklipi angļu valodā, kuros salīdzināti Kremļa izplatītie meli ar patiesiem faktiem. Dažos no tiem Krievijas dezinformācijas izplatīšanas mēģinājumi nodēvēti par centieniem “nogalināt patiesību”.
Kaut arī līdz šim esošās retorikas maiņa ir pretrunīgi vērtēta, Estebana uzskata, ka tā ir bijusi ļoti veiksmīga. Galvenā NATO mediju stratēģija ir cilvēku atturēšana no uzticēšanās viltus ziņām un dialogs ar auditoriju.
Ukraina informācijas karam bija gatava
Marina Voroķintseva un Ksenija Iļjuka vērsa uzmanību, ka lielākā daļa ukraiņu netic Krievijas dezinformācijas kanāliem, it īpaši pēc Krievijas uzsāktā iebrukuma, kad notiekošais ir acīmredzams. “Kad ārpus mājas pēkšņi sāk krist raķetes, saproti, ka “Telegram” lasītās Krievijas ziņas tomēr bija dezinformācija,” tā situāciju īsumā raksturoja K. Iļjuka. Līdz ar to Ukrainas valdība neveido īpašus kanālus krievvalodīgajiem valsts iedzīvotājiem, jo viņiem ir pieejama visa informācija par aktuālajiem notikumiem.
Vienlaikus svarīgi piebilst, ka Ukraina bija gatava informācijas karam ar Krieviju jau pirms 2022. gada 24. februāra, uzsvēra Voroķintseva. Daļa veidu, kā Krievija izplata dezinformāciju, Ukrainā jau tobrīd bija ierobežoti vai aizliegti.
Publikācija sagatavota, balstoties uz NATO Stratēģiskās komunikācijas ekselences centra 2022. gada 13. oktobrī rīkoto semināru “Sociālo mediju jaunākās tendences 2022. gadā”.
