NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Aija Dulevska
speciāli LV portālam
21. maijā, 2021
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Kultūrpolitika
6
6

Mediju apraides atļaujas – jauns regulējums un kompromisi ar nozari

FOTO: Freepik

Saeima pieņēmusi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumus, kuri attiecas uz mediju apraides piešķiršanas termiņiem, nosacījumiem, kā arī šo atļauju atņemšanas vai automātiskas nepagarināšanas kārtību. Likumprojekta izskatīšanas laikā norisinājās karstas diskusijas starp Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) un Latvijas Raidorganizāciju asociāciju (LRA), kura pārstāv nozares spēlētājus. Tās ieskatā izmaiņas likumā bremzēs tradicionālo mediju attīstību.

īsumā
  • Noteikti stingrāki automātiskas apraides atļaujas pagarināšanas nosacījumi. Jo īpaši tas attiecas uz drošības aspektu izvērtējumu, ne tikai pārkāpumu reģistrēšanu, kas arī līdz šim varēja būt pamats apraides atļaujas nepagarināšanai.
  • NEPLP: “Līdz šim, beidzoties apraides atļaujas termiņam, padomei bija jāņem vērā tikai ar spēkā stājušos tiesas spriedumu konstatēti (..) Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumi.”
  • LRA: “Grozījumi, kuri padara stingrāku mediju uzraudzību, attiecas uz tradicionālajiem medijiem – radio un TV –, bremzējot to attīstības iespējas salīdzinājumā ar jaunajiem medijiem.”

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu (EPL) likuma 18. panta pirmā daļa nosaka: “Apraides atļauja apliecina elektroniskā plašsaziņas līdzekļa tiesības veidot un izplatīt programmas un nosaka tā saistības un pienākumus. Apraides atļauju izsniedz Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.” Tātad tas ir pats galvenais juridiskais pamats, kurš nosaka radio un TV pārraides priekšnosacījumus.

Mainās apraides atļauju termiņš un pagarināšanas nosacījumi

Likuma grozījumu izstrādes ietvaros notika divas sanāksmes, kurās gan nozares pārstāvji, gan Kultūras ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji bija vienisprātis par to, ka nav pamatojuma samazināt apraides atļaujas termiņu – sākumā bija iecerēts to saīsināt no desmit uz sešiem gadiem.

LRA uzskata: “Jo īsāks apraides atļaujas termiņš, jo nestabilāka medija darbība, mazākas garantijas ilgtspējai, nav intereses investēt attīstībā. Tāda nevar būt mūsdienīga un Latvijas interesēm atbilstoša mediju vide.” Debatēs izdevās vienoties par vidusceļu – astoņiem gadiem minimālo sešu vai maksimālo desmit gadu vietā.

Tomēr NEPLP piedāvātie un Saeimā apstiprinātie grozījumi, kas stājās spēkā 11. maijā, paredz, ka apraides atļauju ir tiesības nepagarināt tad, ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ir pieļāvis šī likuma 26. panta pirmās daļas 3.8. punkta pārkāpumu, kas konstatēts ar spēkā stājušos NEPLP lēmumu (nevis tiesas lēmumu, kā tas bija agrāk).

Tādā gadījumā pirms apraides atļaujas termiņa pagarināšanas NEPLP var izvērtēt valsts iestāžu sniegto informāciju par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības radīto apdraudējumu valsts drošībai vai būtisku apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai drošībai. Izvērtējot šo informāciju, NEPLP vismaz sešus mēnešus pirms apraides atļaujas termiņa beigām pieņem motivētu lēmumu izsniegt elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim apraides atļauju bez konkursa vai atteikt apraides atļaujas izsniegšanu.

Tātad tiek padarīti stingrāki tie nosacījumi, kuri ir pamatā automātiskai apraides atļaujas pagarināšanai. Jo īpaši tas attiecas uz drošības aspektu izvērtējumu, ne tikai pārkāpumu reģistrēšanu, kas arī līdz šim varēja būt pamats apraides atļaujas nepagarināšanai.

Nosacījumi neesot pietiekami skaidri

LRA pauž bažas, ka šie nosacījumi nav pietiekami skaidri un pastāv kāds papildu faktors, ne tikai NEPLP pieņemtie lēmumi par konkrētiem pārkāpumiem un darbības uzraudzību attiecībā pret to iespējamo apdraudējumu valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai.

“Kontrole tiek nodrošināta visos līmeņos – sākot no patiesā labuma guvēju pārbaudēm līdz EPL izplatītā satura kontrolei. Par šāda veida pārkāpumiem likums jau tagad paredz iespēju nekavējoties anulēt EPL izsniegto apraides atļauju jebkurā tās darbības brīdī. Līdz ar to neredzam pamatojumu apraides atļaujas pārreģistrācijas brīdī paredzēt vēl kādas papildu “drošības pārbaudes”, tā LRA.

Asociācijas ieskatā jaunie grozījumi, kuri padara stingrāku mediju uzraudzību, attiecas uz tradicionālajiem medijiem – radio un TV –, bremzējot to attīstības iespējas salīdzinājumā ar jaunajiem medijiem.

Ļaus vērtēt mediju iepriekšējo darbību

Savukārt NEPLP viedokli šajā jautājumā pauž NEPLP loceklis Patriks Grīva: “Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumu mērķis ir precizēt un uzlabot nozares regulējumu, novēršot vairākas neprecizitātes līdzšinējā kārtībā, kā arī padarīt to aktuālāku mūsdienu mainīgajai tirgus situācijai. Turpmāk NEPLP kā regulatoram pirms jaunas apraides atļaujas izsniegšanas būs iespēja izvērtēt mediju darbību iepriekšējā periodā, uzklausīt nākamā perioda plānus, sasniedzamos rezultātus, kā arī ņemt vērā, vai iepriekš nav pieļauti kādi būtiski likuma pārkāpumi. Manuprāt, šāda kārtība arī palīdzēs pašiem medijiem konstruktīvāk vērtēt potenciālo darbību, ņemot vērā, ka radiostaciju izmantotais FM raidītāju tīkls ir valsts resurss, kurš šobrīd ir praktiski izsmelts no tehniskās pieejamības viedokļa.”

“Likumā ir pilnveidots regulējums attiecībā uz pārkāpumu vērtēšanu – līdz šim, beidzoties apraides atļaujas termiņam, padomei bija jāņem vērā tikai ar spēkā stājušos tiesas spriedumu konstatēti elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pēdējā darbības gadā pieļautie Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumi, citu nozari regulējošo normatīvo aktu izvērtēšanu EPL likums neprasīja. Ja padome par pārkāpumu piemēroja sodu, bet medijs to nepārsūdzēja tiesā, tad, beidzoties apraides atļaujas termiņam, saskaņā ar EPL likumu padomei bija pienākums izsniegt jaunu apraides atļauju. Praksē izveidojās netaisnīgas situācijas gan attiecībā pret medijiem, gan likumiem, kuru ievērošanu arī kontrolē padome. Ja viens pārkāpa vienu likumu, tad tā apraides atļauju varēja apturēt vai anulēt, bet, ja cits pārkāpa citu likumu, tad tas varēja turpināt strādāt, neraugoties uz pārkāpumiem. Jaunā likuma redakcija paredz, ka visi nozari regulējošie likumi iekļaujas vienotā sistēmā. Lai vienmērīgāk ieviestu normas dzīvē, šogad noteikts arī pārejas periods, nākot pretī radiostaciju vajadzībām, no kurām daudzām šogad beidzas apraides atļaujas termiņš,” skaidro P. Grīva.

Šogad apraides atļauja beidzas 17 raidorganizācijām.

Par pārejas periodu kompromisu panākt neizdevās. LRA iestājās par garāku tā ilgumu, bet NEPLP jau pašu pārejas periodu uzskata par kompromisu.

Šogad apraides atļauja beidzas 17 raidorganizācijām. Tad arī būs redzams, kādā veidā praksē īstenojas NEPLP sagatavotie un Saeimas vienbalsīgi pieņemtie grozījumi.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU