Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Evija Trifanova, LETA
Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem šonedēļ iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā.
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, lai varētu uzdot pašvaldībām sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām izstrādāt visaptverošus civilās aizsardzības plānus.
Iecerēts, ka šie plāni varētu ietvert arī jautājumus, kas saistīti, piemēram, ar valsts apdraudējuma, sabiedrisko nekārtību, terora aktu vai militāra iebrukuma un kara laiku. Proti, pašvaldību civilās aizsardzības plānos būtu iekļaujami jautājumi, kas saistīti ar valsts apdraudējumiem.
Pašlaik Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteiktais deleģējums neparedz pietiekami skaidrus pašvaldību pienākumus militāra iebrukuma un kara laikā, teikts likumprojekta anotācijā.
Saeimas deputāts Ainars Latkovskis, aicinot atbalstīt likumprojektu, īsumā izklāstīja tā būtību: “Šo likumprojektu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija sadarbībā ar Aizsardzības ministriju ir izstrādājusi, lai novērstu praksē konstatētās problēmas un atšķirīgo interpretāciju starp civilās aizsardzības subjektiem. Spēkā esošā redakcija starp pašvaldībām, Tieslietu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kā arī Aizsardzības ministriju tiek izprasta dažādi, uzskatot, ka pašlaik Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteiktais deleģējums neparedz pietiekami skaidrus pašvaldību pienākumus militārā iebrukuma un kara laikā, taču atbilstoši mūsdienu ģeopolitiskajiem izaicinājumiem ir nepieciešama civilās aizsardzības sistēmības gatavība arī karam, militāram iebrukumam vai to draudu gadījumā, attiecīgi plānos paredzot gatavību šādām situācijām. Līdz ar to būs papildinājumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 658 “Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju”, nosakot pienākumu pašvaldību sadarbības teritorijas civilā aizsardzības plānā iekļaut sadaļu par rīcību kara, militārā iebrukuma vai to draudu gadījumā, kā arī nosakot plānā iekļaujamo informāciju. Tādējādi tiks sekmēta vienotas izpratnes veidošanās par pašvaldību līmenī noteikto kompetenci un rīcību kara, militārā iebrukuma vai to draudu gadījumā.”
Likuma Pārejas noteikumus paredzēts papildināt ar 8. punktu, deleģējot Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā līdz 2023. gada 1. martam pašvaldībai, kura nodrošina sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekta izstrādi, no valsts budžetā piešķirtajiem finanšu līdzekļiem tiek piešķirta vienreizēja dotācija sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekta izstrādei.
Atbilstoši 2020. gada 24. septembrī apstiprinātajai Valsts aizsardzības koncepcijai tās viens no stratēģiskajiem mērķiem ir definēts kā visaptverošas valsts aizsardzības ieviešana un attīstība, kuras pamatuzdevums ir nodrošināt, ka valsts institūcijas, sabiedriskās organizācijas un pilsoņi vēlas aizstāvēt valsti un ir gatavi nodrošināt atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un īstenot vitāli svarīgas funkcijas sabiedrības pastāvēšanai un tautsaimniecības nepārtrauktības nodrošināšanai, kā arī civilās aizsardzības darbību kara laikā.
Šāda mērķa sasniegšanas priekšnosacījums ir ciešāka pastāvīga sadarbība starp Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un civilajām institūcijām. Civilās aizsardzības sistēma ir nacionālās drošības sistēmas sastāvdaļa, kas ir pamats efektīvai un visaptverošai valsts aizsardzības sistēmas funkcionēšanai, nodrošinot civilo un militāro institūciju savstarpēju koordināciju, resursu koordinēšanu un spēju harmonizāciju.
Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Sporta likumā, kas paredz aizliegumu Latvijā reģistrētām sporta spēļu komandām piedalīties Krievijas vai Baltkrievijas nacionālajos čempionātos un kausu izcīņās.
Noteikts arī aizliegums piedalīties sacensībās tādās komandu sporta spēļu starptautiskajās līgās, kurās vairāk nekā puse komandu ir no Krievijas vai Baltkrievijas.
Tāpat ar grozījumiem sportistiem un sporta darbiniekiem aizliegts piedalīties sporta sacensībās, kas norisinās Krievijā vai Baltkrievijā. Tie, kuri pārkāps minēto aizliegumu, nedrīkstēs tapt iekļauti valsts izlases sastāvā, kā arī nevarēs treniņu vai sacensību izdevumu segšanai saņemt valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļus.
Likumā noteikts arī aizliegums Latvijā reģistrētām sporta organizācijām, Latvijas sportistiem un sporta speciālistiem sadarboties ar sporta aģentiem no Krievijas un Baltkrievijas. Savukārt sporta federāciju izpildinstitūciju locekļiem jābūt Latvijas Republikas pilsoņiem.
Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā nedrīkstēs iekļaut sporta organizācijas amatpersonu, kura ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks. Tāpat šajā amatā nedrīkstēs būt persona, kura ir bijusi LPSR Valsts drošības komitejas darbinieks vai informators.
Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus Latvijas Republikas Zemessardzes likumā, kas mobilizācijas gadījumā paredz zemessargus ieskaitīt aktīvajā dienestā karavīra statusā.
Plānots, ka Ministru kabinets varēs pieņemt lēmumu par zemessargu mobilizāciju pirms īpašā tiesiskā režīma iestāšanās valstī. Grozījumi arī paredz iespēju lemt par daļēju zemessargu ieskaitīšanu aktīvajā dienestā, pārējos zemessargus pakļaujot paaugstinātas gatavības režīmam.
Likumprojekts paredz darba devējam noteikt pienākumu atbrīvot mobilizējamo zemessargu no darba pienākumu pildīšanas, neizmaksājot viņam darba samaksu. Regulējums nepieciešams, jo zemessargs pēc mobilizācijas procesa pabeigšanas uz laiku kļūs par karavīru, saņemot tam paredzēto algu, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Tāpat ar izmaiņām plānots noteikt izņēmumus attiecībā uz zemessargu mobilizāciju un pakļaušanu paaugstinātas gatavības režīmam. Iecerēts, ka Ministru kabinets varēs lemt par izņēmumu attiecināšanu uz citām likumā neminētām valsts un pašvaldības institūciju amatpersonām vai darbiniekiem, kuri atrodas darba tiesiskajās attiecībās ar personām, kuras nodrošina kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu nozares pakalpojumu darbības nepārtrauktību.
Uzzini vairāk >>
Saeimā pirmajā lasījumā pieņemti saistīti grozījumi Mobilizācijas likumā, paredzot, ka mobilizācijas sagatavošana ietver arī zemessargu pakļaušanu paaugstinātas gatavības režīmam. Likumprojekts paredz papildināt Mobilizācijas likuma 16. pantu ar jaunu daļu, nosakot Ministru kabineta tiesības izdot rīkojumu par 72 stundu kaujas gatavības pārbaudi, nosakot tās rīkošanas laikposmu, kas nepārsniedz 30 dienas.
Saeimā pirmajā lasījumā atbalstu guvuši grozījumi Krimināllikumā, kas paredz papildināt Krimināllikuma 282.1 panta otro daļu, nosakot kriminālatbildību par izvairīšanos no mobilizācijas ne tikai rezerves karavīram vai rezervistam, bet arī zemessargam. Šāda pārkāpuma gadījumā paredzēts sods – īslaicīga brīvības atņemšana vai probācijas uzraudzība, vai sabiedriskais darbs, vai naudas sods.
Saeima atbalstīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas otrajam lasījumam piedāvātos grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz atteikšanos no dabasgāzes piegādes no Krievijas Federācijas.
Grozījumi paredz vēl citas izmaiņas, kuru mērķis ir stiprināt Latvijas enerģētisko drošību. Piemēram, tas paredz papildināt likuma 112. pantu, nosakot vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram papildus vēl pienākumu līdz 2025. gada 30. jūnijam nodrošināt dabasgāzes piegāžu ceļu dažādošanas infrastruktūru Latvijas teritorijā un dabasgāzes krājumu pieejamību, lai ierobežotu riskus saistībā ar jaudu nepieejamību vienotās dabasgāzes pārvades ieejas–izejas sistēmas savienojumos ar trešajām valstīm.
Uzzini vairāk >>
Pieci Saeimas deputāti – Edvīns Šnore, Raivis Dzintars, Ritvars Jansons, Jānis Dombrava un Janīna Kursīte-Pakule – ir iesnieguši Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai likumprojektu “Grozījums Politisko partiju likumā”, ar kuriem paredzēts noteikt aizliegumu politiskajām partijām publiski slavināt, noliegt vai attaisnot genocīdu, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu.
Deputāti rosina papildināt likuma 7. pantu ar 4. apakšpunktu šādā redakcijā:
“Partijām savā darbībā aizliegts publiski slavināt, noliegt vai attaisnot genocīdu, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru, kara noziegumu, kā arī veikt vai atbalstīt darbības, kas vērstas uz demokrātisku valstu teritoriālās integritātes, suverenitātes, neatkarības vai konstitucionālās iekārtas graušanu.”
Likumprojekta iesniedzēji uzsver: “Uzskatām, ka tādas politiskās partijas, kas atbalsta Krievijas agresīvo politiku un attaisno tās noziegumus, apdraud Latvijas drošību un ir pretrunā Latvijas nacionālajām interesēm.”
Persona, kura sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai tās piedraudējumu, nedrīkstēs kļūt par aizbildni līdz brīdim, kad sodāmība tiks dzēsta vai noņemta. To paredz grozījumi Civillikumā, kurus pirmajā lasījumā atbalstīja Saeima.
Pašlaik likums paredz, ka aizbildņi nevar būt personas, kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
Atsaucoties uz Satversmes tiesas spriedumu, likumprojekta autori norāda, ka tas, ka persona kādreiz ir sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai tās piedraudējumu, ne vienmēr ir pietiekams pamats, lai konstatētu, ka šī persona apdraud sabiedrību un bērnus ilgtermiņā.
Plānots, ka pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas bāriņtiesai likumā noteiktajā kārtībā būs individuāli jāvērtē, vai saistībā ar iepriekšējo personas sodāmību vēl arvien pastāv draudi bērna drošībai, kas ir šķērslis, lai tālāk izskatītu jautājumu saistībā ar personas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai vai personas iecelšanu par aizbildni bērnam.
Uzzini vairāk >>
Juridiskā komisija lēma izskatīšanai Saeimā virzīt grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem iecerēts noteikt kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu to vadīt, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles. Vienlaikus komisija lēma Saeimā virzīt arī saistītos grozījumus Ceļu satiksmes likumā.
Kriminālatbildību plānots noteikt arī par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu to vadīt, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Šajā gadījumā netiek paredzēts noteikt šo vielu daudzumu vai ietekmes pakāpi, norādīts likumprojekta anotācijā.
Plānots, ka par minēto pārkāpumu piemēros brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem.
Patlaban par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā var saņemt administratīvo sodu, un tā apmēru ietekmē izelpā vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācijas lielums. Soda veidi/apmēri par šādiem pārkāpumiem ir noteikti Ceļu satiksmes likuma 62. pantā.
Savukārt kriminālatbildība šobrīd iestājas, ja papildu pārkāpumam – transportlīdzekļa vadīšanai alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē – (tā rezultātā) ir cietušais, kuram nodarīts viegls, vidēji smags vai smags miesas bojājums, vai iestājusies cilvēka nāve.
Uzzini vairāk >>
Sociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Ar tiem iecerēts mainīt vecāku pabalsta un paternitātes pabalsta izmantošanas kārtību.
Likumprojekts paredz, ka katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, būs tiesības uz vismaz divus kalendāros mēnešus ilgu vecāku pabalsta periodu, kuru nevar izmantot otrs vecāks (nenododamā daļa).
Plānots, ka bērna kopšanai par vienu un to pašu bērnu būs tiesības izvēlēties kopējo periodu vecāku pabalsta saņemšanai, ko veido vecāku pabalsts un vecāku pabalsta nenododamā daļa.
Būs iespējams izvēlēties vienu no šādiem pabalsta saņemšanas periodiem:
Uzzini vairāk >>
Saeima Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nodeva izskatīšanai grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Ar tiem plānots noteikt, ka sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu varēs izmantot arī sezonas strādnieki akmeņu lasīšanas darbos sējumu, stādījumu un zālāju platībās.
Uzzini vairāk >>
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja vērienīgus grozījumus Darba likumā, ar kuriem cita starpā paredzēts ieviest jaunu atvaļinājuma veidu – aprūpētāja atvaļinājumu.
Ar grozījumiem plānots noteikt darba devēja pienākumu piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, kuram nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama aprūpe vai atbalsts. Paredzēts, ka atvaļinājumu varēs pieprasīt arī gadījumā, ja būs nepieciešams aprūpēt citu personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā.
Darbiniekam pēc darba devēja pieprasījuma būs jāuzrāda informācija, kas ļauj pārliecināties par nopietna medicīniska iemesla esamību, paredz likumprojekts. Plānots, ka atvaļinājumu piešķirs uz laiku, kas nav ilgāks par piecām darba dienām viena gada laikā, un to varēs izmantot pa daļām.
Vienlaikus ar likumprojektu plānots pagarināt laika posmu, kurā izmantojams bērna tēva atvaļinājums. Paredzēts noteikt, ka šo atvaļinājumu piešķirs tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tās (šobrīd – četrus mēnešus). Tāpat iecerēts precizēt, ka bērna tēvam ir tiesības uz 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu (šobrīd – 10 kalendāra dienu).
Grozījumi paredz papildināt Darba likuma 155. pantu ar jaunu daļu, kas nodrošinātu iespēju izmantot desmit darba dienu ilgu paternitātes atvaļinājumu citai personai, kura nav bērna tēvs. Piedāvātā redakcija ir izteikta šādi: “Ja bērna paternitāte nav atzīta (noteikta), tad citai personai, kas nav bērna māte, ir tiesības uz 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu, lai pēc bērna mātes lūguma iesaistītos bērna aprūpē. Šādu atvaļinājumu piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas.”
Likumprojekts kopumā paredz vēl daudz citu izmaiņu Darba likumā.
Uzzini vairāk >>
Ar grozījumiem Vekseļu likumā mazinās iespējas izkrāpt naudu no privātpersonām
Lai mazinātu iespējas ļaunprātīgi izmantot tiesisko regulējumu, no privātpersonām prettiesiski iegūstot naudas līdzekļus, izstrādāti grozījumi Vekseļu likumā, kurus Saeima ir atbalstījusi pirmajā lasījumā.
Ar likumprojektu plānots novērst nepilnības tratu un vienkāršo vekseļu izdošanā, noteiktas notariālā akta formas prasības vienkāršajiem vekseļiem, kurus izdevušas vai kuriem par indosantu, starpnieku vai galvinieku uzstājušās fiziskās personas, kā arī nodalīta tratu izmantošana komerctiesiskajā apritē un precizēta protestēšanas kārtība vienkāršajiem vekseļiem.
Uzzini vairāk >>
