Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Attēls no “Conexus Baltic Grid” Inčukalna pazemes gāzes krātuves.
FOTO: Paula Čurkste, LETA
Grozījumi Enerģētikas likumā, kas stājas spēkā 23. aprīlī, paredz izveidot un uzglabāt Inčukalna pazemes gāzes krātuvē energoapgādes drošuma rezerves, lai nodrošinātu nepārtrauktu dabasgāzes apgādi.
Energoapgādes drošuma rezerves nodrošinās, ka dabasgāze valstī ir pieejama pietiekamā apjomā, lai novērstu enerģētiskās krīzes iestāšanos, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Jau šobrīd Enerģētikas likuma 1. panta 6. punktā esošajā terminā “drošības rezerves” ir definētas dabasgāzes rezerves, kuras Latvija uztur noteiktā apjomā saskaņā ar šā likuma 64. panta pirmās daļas 3. punktā noteikto kārtību, tomēr šīs drošības rezerves būtiski atšķiras, jo tās paredzēts izmantot tikai izsludinātas enerģētiskās krīzes situācijā un vienīgi nodrošināmo lietotāju apgādei.
Ar grozījumiem Enerģētikas likumā 1. pants papildināts ar 7.1 punktu, nosakot, ka energoapgādes drošuma rezerves ir dabasgāzes rezerves, kas ir valsts īpašums un kuras Latvija uztur noteiktā apjomā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē saskaņā ar šā likuma 82.1 panta prasībām, lai nodrošinātu nepārtrauktu apgādi ar dabasgāzi un novērstu enerģētikas krīzes iestāšanos.
Likums papildināts ar 82.1 pantu, kurš paredz, ka Ministru kabinets nodrošinās energoapgādes drošuma rezervju iegādi un to iesūknēšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.
Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators – AS “Conexus Baltic Grid” – nodrošinās Inčukalna pazemes gāzes krātuves pieejamību energoapgādes drošuma rezervēm. To uzglabāšanas izmaksas tiks iekļautas vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora pārvades pakalpojumu tarifos.
Energoapgādes drošuma rezerves tiks izmantotas, lai nodrošinātu nepārtrauktu apgādi ar dabasgāzi. Paredzēts, ka par energoapgādes drošuma rezervju izmantošanu lemj Ministru kabinets.
Valdībai reizi divos gados būs jāpārskata nepieciešamais energoapgādes drošuma rezervju apjoms, pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas izvērtējumu par energoapgādes drošuma situāciju un pieejamajiem dabasgāzes avotiem un jaudām.
Pārejas noteikumi papildināti ar vairākiem punktiem, kas nosaka, ka energoapgādes drošuma rezerves 2023. gadā ir jāveido 1,8–2,2 teravatstundu (TWh) apjomā, atkarībā no pieejamā sašķidrinātās dabasgāzes kuģu piedāvājuma. Energoapgādes drošuma rezervju iegādi un uzglabāšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē valsts vārdā organizēs akciju sabiedrība “Latvenergo”, kura arī nodrošinās to iesūknēšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē līdz 2023. gada 1. janvārim.
Dabasgāzes pieejamības jautājums šī likumprojekta kontekstā ir cieši saistīts ar elektroapgādes nodrošināšanu, norādīts anotācijā. Baltijas valstis vēsturiski ir strādājušas un arī patlaban strādā sinhroni ar Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmām (BRELL).
Ņemot vērā Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā un tā rezultātā Krievijai, Baltkrievijai un šo valstu fiziskajām personām piemērotās starptautiskās sankcijas, to ietekme var apdraudēt Latvijas (Baltijas) energosistēmas paralēlu darbību ar Krievijas energosistēmu un potenciāli novest pie priekšlaicīgas atvienošanās no BRELL elektrotīkla pirms 2025. gada, kad ir paredzēta plānotā Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem. Šāda scenārija gadījumā tiktu ietekmēta Baltijas energosistēmas darbības stabilitāte un energosistēmu drošums.
Desinhronizācijas no BRELL gadījumā būtu nepieciešama papildu elektroenerģijas ražošana TEC-2 koģenerācijas stacijā. Tas nozīmē, ka būtu vajadzīga papildu dabasgāze, lai ražotu elektroenerģiju. Tehniskie aprēķini parāda, ka desinhronizācijas gadījumā Latvijai līdz 2022. gada beigām būtu nepieciešamas vēl 2 TWh dabasgāzes jeb divas sašķidrinātās dabasgāzes kuģu kravas (divu sašķidrinātās dabasgāzes kuģu ietilpība būtu aptuveni 1,8–2,2 TWh, atkarībā no pieejamā sašķidrinātās dabasgāzes kuģu piedāvājuma).
Šāda apjoma dabasgāzes iegāde un uzglabāšana Inčukalna pazemes gāzes krātuvē uzskatāma par būtisku drošības elementu, lai neplānotas desinhronizācijas gadījumā būtu iespējams darbināt TEC-2 vienu energobloku atbilstoši darbības režīmiem, kurus būs noteicis elektroenerģijas pārvades sistēmas operators.
Likumprojekts tika virzīts kā steidzams, jo 2022. gada 25. aprīlī Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes terminālis sāk 4. ceturkšņa krātuves jaudu rezervācijas.
