Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Ministru kabinets līdz šīgada 31. decembrim Latvijā pirmo reizi ir izsludinājis enerģētisko krīzi naftas produktu apgādē. Tas ir īpašs tiesisks režīms, kas paredz papildu rīcības iespējas, lai novērstu naftas produktu apgādes iespējamos traucējumus. Ko tas nozīmē, un kā šādā situācijā enerģijas lietotāji apgādājami ar enerģiju, par to šajā LV portāla skaidrojumā.
Ministru kabineta (MK) rīkojums Nr. 269 “Par pasākumiem naftas produktu drošības rezervju nodrošināšanai” stājās spēkā 14. aprīlī un tika pieņemts, pamatojoties uz Enerģētikas likuma 59. pantu un 60. panta pirmo daļu, lai nodrošinātu naftas produktu drošības rezervju pieejamību un novērstu naftas produktu apgādes iespējamos traucējumus Latvijā.
Likuma 59. pants nosaka, ka enerģētiskā krīze ir likumā noteiktajā kārtībā izsludināti periodi, kad enerģijas vai kurināmā piegāde energoapgādes komersantiem vai enerģijas lietotājiem ir apdraudēta vai traucēta tādā apjomā, ka šo apdraudējumu vai traucējumus energoapgādes komersanti nespēj laikus prognozēt un novērst ar saimnieciskās darbības metodēm.
Valsts enerģētisko krīzi izsludina gadījumos, kad enerģijas piegāde ir traucēta tādā apjomā, kas var apdraudēt iedzīvotāju drošību, veselību un tautsaimniecības nozaru darbību, un šie traucējumi aptver teritoriju, kurā iedzīvotāju skaits pārsniedz vienu trešdaļu no valsts iedzīvotāju skaita vai kura aizņem vairāk nekā pusi no valsts teritorijas.
Var tikt izsludināta gan valsts, gan vietējā – noteiktā administratīvajā teritorijā esoša – enerģētiskā krīze.
Ekonomikas ministrijas administrācijas vecākais speciālists Aleksandrs Vlads norādīja, ka enerģētiskā krīze naftas produktu apgādē ir izsludināta pirmoreiz.
Valdības rīkojums pieņemts zināmā mērā preventīvi, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītās sekas. Šāds lēmums paredzēts gadījumam, ja degvielas tirgū rastos kādi traucējumi vai pārtraukumi, ja tirgus nespētu sevi nodrošināt.
“Krievija ir lielākais naftas un naftas produktu piegādātājs Eiropai. Ja Eiropas Savienība (ES) vienosies par naftas produktu importa aizliegšanu vai Krievija liegs piekļuvi naftai vai naftas produktiem, īslaicīgi var rasties šo produktu deficīts ES tirgū, un būtiski pieaugs to cena. Lai nodrošinātu degvielas pietiekamību tirgū un spētu līdzsvarot cenu, varēsim izmantot valsts naftas produktu drošības rezerves,” skaidroja A. Vlads.
Enerģētikas likuma 64. pants paredz, ka MK nosaka kārtību, kādā enerģijas lietotāji apgādājami ar enerģiju izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā. Šī kārtība paredz:
Enerģētikas likuma 71. pants nosaka, ka Ministru kabineta un pašvaldības noteiktā kārtība, kādā enerģijas lietotāji jāapgādā ar enerģiju izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā, var ierobežot energoapgādes komersantu saistības apgādāt ar enerģiju visus enerģijas lietotājus to licences darbības zonā, kā arī energoapgādes komersantu un enerģijas lietotāju līgumsaistību izpildi attiecībā uz enerģijas piegādi.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 312 “Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā” paredz trīs enerģētiskās krīzes līmeņus, kā arī, ņemot vērā krīzes veidu, ir noteiktas vairākas enerģijas lietotāju grupas. Enerģijas patēriņš enerģētiskās krīzes laikā, atkarībā no lietotāju grupas, tiek ierobežots.
Ja ir traucēta elektroenerģijas vai siltumenerģijas piegāde, noteiktas trīs enerģijas lietotāju grupas, piemēram, pirmajā ietilpst slimnīcas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Nacionālie bruņotie spēki, Valsts policija u. c. Savukārt otrajā grupā ietilpst skolas, pirmsskolas izglītības iestādes, ambulatorās ārstniecības iestādes u. c.
Enerģētiskās krīzes laikā, ja ir traucēta dabasgāzes piegāde, nosaka četras enerģijas lietotāju grupas.
MK noteikto kārtību, kādā enerģijas lietotāji apgādājami ar enerģiju pēc valsts enerģētiskās krīzes izsludināšanas, realizē attiecīgie sistēmas operatori un Valsts enerģētiskās krīzes centrs attiecībā uz visiem energoapgādes komersantiem, kā arī komersantiem, kuriem MK noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences komercdarbībai ar degvielu.
Ar MK rīkojumu noteikts, ka Valsts enerģētiskās krīzes centrs ir atbildīgā institūcija darbības koordinācijai valsts enerģētiskās krīzes laikā naftas produktu apgādē.
Vienotu valsts enerģētiskās krīzes centra darbības kārtību un kompetenci reglamentē Ministru kabineta noteikumi Nr. 40 “Valsts enerģētiskās krīzes centra nolikums”.
Centrs ir koordinējoša un konsultatīva valsts institūcija, un tā uzdevums ir izsludinātas valsts enerģētiskās krīzes laikā vai tās draudu gadījumā vadīt krīzes novēršanas un krīzes izraisīto seku likvidēšanas pasākumus.
Centra vadītājs ir ekonomikas ministrs, un tā sastāvā ir pārstāvji no 15 dažādām organizācijām – vairākām ministrijām, enerģētikas nozares uzņēmumiem, Latvijas Pašvaldību savienības, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas. Konkrēts personu saraksts, kas katru institūciju pārstāv valsts enerģētiskās krīzes centrā, ir noteikts ar Ministru prezidenta rīkojumu Nr. 2020/1.2.1.-69 2020. gada 2. jūnijā.
Pasākumus, kuri saistīti ar krīzes novēršanu un tās izraisīto seku likvidēšanu, finansē no valsts budžeta līdzekļiem. Savukārt pasākumus, kuri saistīti ar vietējās enerģētiskās krīzes pārvarēšanu un novēršanu, finansē no pašvaldību budžeta līdzekļiem.
Valsts enerģētiskās krīzes centram ir šādi pienākumi:
Ministru kabineta noteikumos Nr. 286 “Kārtība, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā” noteikta kārtība, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā, lai enerģētiskās krīzes periodos tiktu nodrošināta apgāde ar naftas produktiem.
Ar MK rīkojumu Nr. 269 “Par pasākumiem naftas produktu drošības rezervju nodrošināšanai” noteikts, ka atļauta naftas produktu drošības rezervju izlaišana tirgū un noteikts pienākums naftas produktu rezervju turētājiem Latvijā sagatavot naftas produktus izsniegšanai.
Ja tiek konstatēts fakts par naftas produktu nepieejamību tirgū, licencētie naftas produktu mazumtirgotāji, kā arī kritisko pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi vērsties Būvniecības valsts kontroles birojā (BVKB) ar lūgumu atļaut iegādāties naftas produktus no naftas produktu drošības rezervēm.
Rīkojuma izpildi veiks Valsts policija un Valsts ieņēmumu dienests, nodrošinot, ka naftas produkti netiek izvesti no Latvijas un tiek izsniegti atbilstoši BVKB lēmumiem.
Valstij ir pienākums nodrošināt naftas produktu krājumu apjomus, kas atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumiem 90 dienu laikā, noteikts MK noteikumos Nr. 286. Naftas produktu drošības rezervju uzglabāšana nepieciešama nopietnu apgādes traucējumu gadījumā, lai krīzes situācijā degviela primāri būtu pieejama operatīvajiem dienestiem un tautsaimniecības vajadzībām.
Valsts naftas produktu drošības rezervju iepirkumus organizē BVKB. Pērn noslēgts līgums par 304 400 tonnu naftas produktu uzglabāšanu, no kuriem 2022. gadā Latvijā uzglabā 81% valsts naftas produktu drošības rezervju, kas ir par 18% vairāk nekā iepriekš. “Patlaban ir aktivizētas tās rezerves, kuras tiek glabātas Latvijā,” uzsvēra A. Vlads.
Saskaņā ar noteikumiem pakāpeniski triju gadu laikā palielināsies drošības rezervju apjoms, kas glabāsies Latvijas teritorijā, – 2023. gadā līdz 75%, 2024. gadā līdz 85% un 2025. gadā līdz 100%. Savukārt līdz 2025. gadam notiks rezervju uzturēšanas modeļa maiņa, paredzot iegādāties drošības rezerves valsts īpašumā.
