Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Veselības inspekcija pēdējā mēneša laikā ir saņēmusi jau 700 darba devēju iesniegumus ar lūgumu izvērtēt darba ņēmējiem izsniegto darbnespējas lapu pamatotību. Salīdzinājumam: 2019. gadā tika izskatīti 349 gadījumi par, iespējams, nepamatoti izsniegtām darbnespējas lapām, bet 2020. gadā – 361 iesniegums.
FOTO: Freepik
Pēdējo mēnešu laikā vairākkārtēji pieaugušais izsniegto darbnespējas jeb slimības lapu skaits daudziem darba devējiem liek pieņemt, ka darbinieka saslimšana, iespējams, tiek izmantota ļaunprātīgi, lai izvairītos no vakcinēšanās pret Covid-19 un šādām darba devēja rīcībām – darbinieku atstādināšanas no darba vai dīkstāves noteikšanas. Darba devējs situāciju, vai slimības lapa izsniegta pamatoti, ir tiesīgs skaidrot, vēršoties Veselības inspekcijā. Skaidrojam, kā tiek pārbaudīts, vai darbnespējas lapa izsniegta pamatoti, un kādas tiesiskas sekas var iestāties par nepamatoti izsniegtu un saņemtu slimības lapu.
Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 152, kas paredz, ka ārstniecības iestādes, kurā izsniegta darbnespējas lapa, vadītājs var anulēt darbnespējas lapu, ja saņemts Veselības inspekcijas atzinums par darbnespējas lapas nepamatotu izsniegšanu. Darbnespējas lapas izsniegšanas pamatotību var izvērtēt gadījumos, ja Veselības inspekcijā ir saņemts iesniegums, piemēram, no pacienta darba devēja.
Šādu iesniegumu skaitam ir tendence pieaugt, taču īpaši daudz to ir saņemti tieši pēdējā laikā, kopš valstī tiek ieviestas arvien stingrākas epidemioloģiskās drošības prasības, kas daudziem nodarbinātajiem nozīmē pienākumu vakcinēties pret Covid-19, pretējā gadījumā darba devējam, ievērojot normatīvajos aktos noteikto, nav izvēles, un darbinieks jāatstādina.
Plašāk par tēmu:
Ja 2019. gadā Veselības inspekcija kopumā izskatīja 349 iesniegumus par nepamatotām darbnespējas lapām, 2020. gadā – 361, tad 2021. gadā, nepilna mēneša laikā (oktobris/novembris), tā ir saņēmusi jau 700 iesniegumu par nepamatotu darbnespējas lapu izsniegšanu, informē Veselības inspekcijas pārstāve Elīna Ermansone. Sūdzību skaits īpaši pieaudzis pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas 11. oktobrī.
Pēc Veselības inspekcijas pārstāves teiktā, aktīvāki sūdzību iesniegšanā ir tieši darba devēji. Saņemti arī iesniegumi ar lūgumu izskatīt darbnespējas lapas izsniegšanas pamatotību vienlaicīgi vairākiem darbiniekiem, pat 180 darbiniekiem vienā iestādē. Paši darba devēji to saista ar darbiniekiem izteiktu brīdinājumu par vakcinācijas nepieciešamību. Privātpersonu sagatavotas sūdzības par nepamatoti izsniegtām darbnespējas lapām Veselības inspekcija saņem ļoti reti.
Personai izsniegtas darbnespējas lapas pamatotību uzrauga un kontrolē Veselības inspekcija, veicot pārbaudes un ekspertīzes par darbspēju ekspertīzes kvalitāti ārstniecības iestādē.
Ņemot vērā ļoti lielo iesniegumu skaitu saistībā ar darbnespējas lapu pamatotību, Veselības inspekcija vērš uzmanību, ka iesnieguma izskatīšanas laiks var aizņemt vairāk kā mēnesi, tāpēc tā aicina darba devējus informēt, ja iesnieguma izskatīšanas periodā darbinieka darbnespējas lapas pamatotības izskatīšana vairs nav aktuāla un darbinieks jau ir atsācis pildīt savus darba pienākumus.
Gadījumā, ja iesniegumā paustās šaubas apstiprinās, Veselības inspekcija atzinumu par personai nepamatoti izsniegtu darbnespējas lapu nosūta tās ārstniecības iestādes vadītājam, kurā ir izsniegta attiecīgā darbnespējas lapa.
Ārstniecības iestādes vadītājam atbilstoši MK noteikumu Nr. 152 12. punktā noteiktajai kārtībai ir pienākums divu nedēļu laikā no Veselības inspekcijas atzinuma saņemšanas izdot rīkojumu par darbnespējas lapas anulēšanu un nodrošināt darbnespējas lapas anulēšanu elektroniski, tiešsaistes režīmā par to izdarot atzīmi vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (e-veselības sistēmā).
Ārstniecības iestāde rīkojuma par darbnespējas lapas anulēšanu kopiju nosūta personai, kurai darbnespējas lapa tika izsniegta. Savukārt pašai personai ir tiesības rīkojumu pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā (MK noteikumu 12.1 apakšpunkts).
Svarīgi piebilst, ja tiek konstatēti pārkāpumi darbnespējas lapu izsniegšanas kārtībā, ārstu var saukt pie administratīvās atbildības. Atbilstoši Ārstniecības likuma 87. pantam par darbnespējas lapas izsniegšanas un anulēšanas kārtības neievērošanu tiek piemērots naudas sods no 140 līdz 1400 eiro.
Ja tiek konstatēts, ka darbnespējas lapa ir nepamatoti izsniegta, nepatīkamas sekas var sagaidīt arī pašu darbinieku.
“Ja darbnespējas lapa A, par kuru darba devējs ir izmaksājis slimības naudu, tiek anulēta, tad darba devējam rodas tiesības atprasīt darbiniekam izmaksāto slimības naudu par darbnespējas lapu A. Darba devējam arī ir tiesības vērtēt darbinieka neattaisnotās prombūtnes laiku, kurš sākotnēji bija attaisnots ar darbnespējas lapu, iespējams, lemjot par disciplināro atbildību.
Ja laiks, kurš sākotnēji bija attaisnots ar darbnespējas lapu, kura tika anulēta, tiek atzīts par neattaisnotu prombūtni, tad neattaisnotās prombūtnes laiks netiek ieskaitīts laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu,” LV portālam skaidroja Valsts darba inspekcijas pārstāve Dace Stivriņa.
Šāda situācija var ietekmēt arī turpmāko psihoemocionālo fonu starp darbinieku un darba devēju, veidojot nevajadzīgu spriedzi un, iespējams, pazeminot darba kvalitāti.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide LV portālam uz jautājumu par to, kā vērtējama izskanējusī informācija, ka, iespējams, atsevišķi ģimenes ārsti izsniedz neatbilstošas darbnespējas lapas, norādīja, ka situācija ir pārrunāta ar Veselības inspekciju, taču pašlaik nav saņemts apstiprinājums par nevienu konkrētu gadījumu.
“Kamēr nav izskatīti konkrēti gadījumi, mēs par to runāt nevaram. Ja no Veselības inspekcijas būs pamatoti slēdzieni, tad skatīsimies. Mums pašiem [asociācijai] nav tiesību pārbaudīt darbnespējas lapas. To var darīt tikai Veselības inspekcija,” uzsvēra Veide.
Vienlaikus viņa vērsa uzmanību, ka ziemā darbnespējas lapu skaits vienmēr palielinās, tostarp nedrīkst aizmirst, ka joprojām atrodamies pandēmijas apstākļos. “Es nebrīnos, ka šajā periodā darba nespējas lapu skaits palielinās. Pašlaik mums ir darba pilnas rokas, pacienti slimo gan ar Covid-19, gan citām saslimšanām. Slimojošajiem pienākas darba nespējas lapas,” norāda Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja.
Jāpiebilst, ka darbnespējas lapa atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 187. punktam vajadzības gadījumā šobrīd tiek izsniegta arī personām, kuras bijušas ciešā kontaktā ar Covid-19 slimnieku uz laiku, kamēr tai jāatrodas mājas karantīnā. Turklāt, ja personai, kurai jāatrodas mājas karantīnā un ir izsniegta slimības lapa, nav derīga Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, tā jāapmaksā darba devējam.
Plašāk par tēmu:
