Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ja Latvijas rezidents algota darba ienākumus ir guvis jebkurā ārvalstī (izņemot ES dalībvalsti), tad viņam jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Tas nenozīmē, ka vienmēr būs jāmaksā nodoklis.
FOTO: Freepik
Strādājot algotu darbu citā valstī, tiek ieturēti nodokļi. Brīvas darbaspēka pārvietošanās apstākļos cilvēkam varētu arī likties, ka ar to viņa kā nodokļu maksātāja pienākumi beidzas. Ne vienmēr ir tā.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla EURES remigrācijai veltīto raidījumu cikla “Esi informēts, atgriežoties Latvijā” ierakstā par starpvalstu nodokļiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes speciālists Dzintars Kobitjevs sarunā ar NVA EURES konsultantu Andri Segliņu skaidroja, kādi ir nodokļu maksātāja pienākumi dažādās situācijās.
Ārvalstīs strādājošie Latvijas cilvēki nereti ir neziņā par to, vai viņiem kā nodokļu maksātājiem vēl ir kāda saistība ar Latviju.
Nodokļu pienākumi atkarīgi no tā, vai cilvēks ir Latvijas rezidents vai arī tiek uzskatīts par nerezidentu nodokļu normatīvo aktu piemērošanai.
Latvijā attiecīgā statusa noteikšanai ir piemērojama likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14. panta otrā daļa. Tajā ir trīs kritēriji, saskaņā ar kuriem fizisko personu uzskata par Latvijas rezidentu:
Kritēriji secīgi tiek izvērtēti. Personas, kas neatbilst šiem kritērijiem, tiek uzskatītas par nerezidentiem. Saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”:
Piemēram. Persona devusies strādāt uz Īriju, strādā tur divus gadus. Kāds cilvēkam varētu būt statuss?
Likumā “Par nodokļiem un nodevām” ir arī noteikts – pat ja persona uzturas ārpus Latvijas vairāk nekā 183 dienas, tiek vērtēta saikne ar Latviju. Ja cilvēkam šeit ir ģimene, viņš Latvijā veic sociālās iemaksas, viņam ir nekustamais īpašums, viņš tomēr tiks uzskatīts par Latvijas rezidentu. Protams, vienlaikus tiek arī vērtēts, cik cieša ir saikne ar otru valsti, vai – kā šajā piemērā – Īrijā cilvēks veic sociālās iemaksas, vai tur viņam ir pieejams nekustamais īpašums. Turklāt tam nav obligāti jābūt īpašumā, bet tas var būt arī īrēts.
Tātad tas, ka cilvēks ilgstoši strādā ārvalstīs, ne vienmēr nozīmē, ka viņam nav saistības ar Latviju nodokļu ziņā.
Cits piemērs. Vīrietis aizbrauc strādāt uz Īriju, sieva ar bērniem palikusi Latvijā. Īrijā viņš īrē dzīvokli, Latvijā viņam ir nekustamais īpašums – dzīvoklis, automašīna. Vai viņš varētu būt Latvijas rezidents vai tomēr būs Īrijas rezidents?
Arī šajā situācijā varētu būt, ka persona ir Latvijas rezidents. Kaut gan cilvēks ilgstoši ir projām, devies uz ārzemēm peļņā, lai apgādātu ģimeni, taču viņam saglabājas saikne ar Latviju un tā ir ciešāka nekā ar ārvalsti.
Rezidenta vai nerezidenta statuss svarīgs saistībā ar ienākumu deklarēšanu un nodokļu maksāšanu.
Piemēram, cilvēks strādā Īrijā, no darba algas nodokļus viņam ietur darba devējs. Viņam Latvijā ir īpašums, kas tiek izīrēts. Vai viņam ir jāmaksā par šo ienākumu nodokļi, un kurā valstī tas jādara?
Neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir Latvijas rezidents vai nerezidents, ja viņš izīrēs dzīvokli Latvijā un gūs ienākumu, Latvija var ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no dzīvokļa izīrēšanas ienākuma.
Cita kārtība ir algota darba ienākumu saņēmējiem.
Ja Latvijas rezidents strādā ES dalībvalstī, gūst tajā tikai algota darba ienākumu, tad viņam Latvijā nav jāsniedz gada ienākumu deklarācija un nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Piemēram, persona strādā Vācijā, tai ir tikai algota darba ienākumi. Ja IIN ir piemērots Vācijā, deklarācija Latvijā nav jāsniedz.
Savukārt, ja ir citi ienākumi ES dalībvalstī – autoratlīdzība, pensija, procentu ienākums, nekustamā īpašuma iznomāšanas ienākums –, gada ienākumu deklarācija jāsniedz.
Ja Latvijas rezidents algota darba ienākumus ir guvis jebkurā citā valstī (tātad izņemot ES), ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Tas nenozīmē, ka vienmēr būs jāmaksā nodoklis.
Ja cilvēks ir guvis tikai algota darba ienākumu valstī, ar kuru Latvija ir noslēgusi nodokļu konvenciju, un viņam algota darba ienākums ir aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli šajā otrajā valstī, tad persona deklarāciju sniedz, taču nodoklis nav jāmaksā.
Savukārt, ja ienākums gūts trešajās valstīs, ar kuru Latvijai nav nodokļu konvencijas, tajās gūtais ienākums būs Latvijā apliekams ar IIN, bet Latvijā aprēķināto IIN varēs samazināt par ārvalstī samaksāto IIN.
Konvenciju saraksts un to statuss atrodams Finanšu ministrijas mājaslapā.
Ja Latvijas rezidents guvis ienākumus ārvalstīs, viņam tas jānorāda gada ienākumu deklarācijas pielikumā D2 “Fiziskās personas (rezidenta) ārvalstīs gūtie ienākumi”.
Iesniedzot deklarāciju par ārvalstīs gūto ienākumu, nepieciešams dokuments no ārvalsts nodokļu administrācijas, ka ir samaksāts nodoklis ārvalstīs. Lai var vērtēt, vai ir jāmaksā nodoklis Latvijā.
LV portāla e-konsultāciju sadaļā nereti iesūtīti jautājumi un ir VID sniegtas atbildes par šādām situācijām:
Kā jau teikts, likums nosaka trīs kritērijus, saskaņā ar kuriem cilvēku uzskata par rezidentu vai nerezidentu. VID informācijas sistēmā ir izveidota datubāze, kurā tiek veikta atzīme par cilvēka rezidences statusu un par rezidences periodu.
Ir situācijas, kad cilvēki pārceļas dzīvot uz ārvalsti, taču nenorāda deklarēto dzīvesvietu ārvalstī. Atbilstoši informācijai, kas ir VID rīcībā, persona joprojām tiek uzskatīta par Latvijas rezidentu, lai gan faktiski būtu uzskatāma par nerezidentu Latvijas nodokļu normatīvo aktu piemērošanai.
Tāpēc cilvēkiem vajadzētu informēt VID, iesniedzot iesniegumu, norādot konkrētu datumu, no kura persona pārceļas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī, deklarēt savu dzīvesvietu ārvalstī. Iesniegumā vēl var norādīt tos apstākļus, kas ļautu izvērtēt, vai personai ar ārvalsti ir izveidojušās ciešākas saites nekā ar Latviju.
Atgriežoties Latvijā, vajadzētu ievērot Dzīvesvietas deklarēšanas likumu un deklarēt dzīvesvietu Latvijā. Tad persona atkal tiek uzskatīta par Latvijas rezidentu.
Ja cilvēks atgriežas Latvijā, bet dzīvesvietu nedeklarē, VID nav informācijas, saskaņā ar kuru persona būtu uzskatāma par Latvijas rezidentu.
Latvijas pilsonis atgriežas Latvijā no darba ārvalstī, bet vēlas saglabāt darba attiecības un darba devēja piedāvāto attālinātā darba iespēju. Nodokļu maksāšana arī šajā situācija atkarīga no rezidences statusa.
Ja persona ir Latvijas rezidents, tās pienākums ir maksāt IIN Latvijā. Ja ārvalsts uzņēmumam Latvijā nav pastāvīgās pārstāvniecības, tad IIN maksā pats cilvēks. Proti, Latvijas rezidentam, atgriežoties no ārvalstīm un turpinot darba attiecības, ir jāreģistrējas kā nodokļu maksātājam – darba ņēmējam – un pašam jāveic nodokļu aprēķināšana un maksājumi.
Savukārt, ja persona uzskatāma par nerezidentu, piemēram, Latvijas pilsonis atbraucis uz Latviju strādāt, bet viņš ir Latvijas nerezidents, tad jāskatās nodokļu konvencijas noteikumi. Jo saskaņā ar nodokļu konvenciju iespējama situācija, ka šī cilvēka algota darba ienākums netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli šeit, Latvijā. Tas ir tad, ja viņam ir ārvalsts darba devējs un cilvēks ir nerezidents.
VID tīmekļa vietnē dažādās sadaļās – informācijas apkopojumā “Latvijas rezidenti ārvalstīs”, arī metodiskajos materiālos par nodokļu piemērošana algota darba ienākumam, ārvalstu pensijām un citiem – ar piemēriem ir skaidrots, kā tiek piemēroti nodokļi dažādās situācijās.
Informāciju par nodokļu jautājumiem var noskaidrot Valsts ieņēmumu dienestā: rakstot uz e-pasta adresi vid@vid.gov.lv, sazinoties EDS (elektroniskajā deklarēšanas sistēmā), arī zvanot uz tālruni 67120000. Ir atsevišķs tālruņa numurs ārzemēs dzīvojošajiem: 371 67122443.
