Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Paula Čurkste, LETA
Šonedēļ Saeima noslēdza savu darbu ziemas sesijā, pieņemot vairākus nozīmīgus likumprojektus. Beidzot Latvijas normatīvajā regulējumā tiks ieviesta elektroskrejriteņu definīcija, nosakot kārtību, kādā šādi braucamrīki jāizmanto satiksmē. Savukārt, lai brauktu ar velosipēdu pēc 18 gadiem, velosipēda vadītāja apliecība vairs nebūs nepieciešama.
Saeima ceturtdien, 25. martā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus, kas Ceļu satiksmes likumā iekļauj regulējumu elektroskrejriteņiem, kā arī noteic citas izmaiņas, precizējot transportlīdzekļu definīcijas (piemēram, mopēds, divriteņu mopēds) u. c.
Likumā iekļautā elektroskrejriteņa definīcija noteic, ka tas ir ar elektromotoru aprīkots transportlīdzeklis ar maksimālo ātrumu līdz 25 kilometriem stundā, kuram nav pedāļu, kurš paredzēts vienam cilvēkam un ir aprīkots ar stūri vai roku atbalstu, kas ir mehāniski savienots ar kāju atbalsta virsmu.
Grozījumi paredz, ka piedalīties ceļu satiksmē ar elektroskrejriteni personai, kura nav sasniegusi 14 gadu vecumu, būs aizliegts. Savukārt, lai piedalītos ceļu satiksmē ar elektroskrejriteni vecumā no 14 līdz 17 gadiem, personai būs jānokārto velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.
Personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, elektroskrejriteņa vadīšanai transportlīdzekļu vadīšanas tiesības nebūs nepieciešamas.
Likumā paredzēta arī elektrisko skrejriteņu reģistrēšana – tāpat kā līdz šim jau velosipēdu, arī skrejriteņu reģistrācija būs brīvprātīga, kā arī būs atļauts piedalīties ceļu satiksmē ar nereģistrētiem elektroskrejriteņiem. Savukārt par pārkāpumiem elektroskrejriteņu vadītājiem piemēros tādus pašus administratīvos sodus kā riteņbraucējiem.
Izmaiņas precizē arī noteikumus riteņbraucējiem. Personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, velosipēda vadīšanai tiesības turpmāk nebūs nepieciešamas. Latvijā jau 20 gadus velosipēdistiem ir bijusi nepieciešama vadītāja apliecība, tomēr secināts, ka tas nav atbilstoši citu Eiropas valstu praksei.
Savukārt personai vecumā no 10 līdz 17 gadiem patstāvīgi braukt ar velosipēdu turpmāk būs atļauts, ja tai būs velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības.
Saeima ceturtdien, 25. martā, galīgajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, lai valstī arī pēc ārkārtējās situācijas pārtraukšanas aizvien pastāvētu tāds tiesiskais regulējums, kas ļautu pasargāt sabiedrību no straujas Covid-19 infekcijas izplatības.
Tostarp likumā nostiprināts deleģējums Ministru kabinetam epidemioloģiskās drošības nolūkos noteikt īpašas prasības tirdzniecībai un citiem saimniecisko pakalpojumu veidiem, kā arī sporta pasākumu ierobežojumus vai aizliegumu.
Likumā nostiprināta arī norma, kas paredz, ka Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai darbavietās darba devējam jānodrošina attālinātā darba iespējas nodarbinātajiem, ja darba specifika to pieļauj. Savukārt, ja darbavietā klātienē tiek veikti darbi, darba devējam ir pienākums noteikt pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai darbavietās, noteikt atbildīgo par šo pasākumu ieviešanu, kā arī nodrošināt nodarbinātajiem nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus.
Ar grozījumiem noteikts: ja tirdzniecības vietā nebūs izstrādāta vai ieviesta saimniecisko pakalpojumu sniegšanas iekšējās kontroles sistēma epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai un tas var radīt tūlītēju un būtisku kaitējumu sabiedrības veselības interesēm, Valsts policija vai pašvaldības policija Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā varēs pieņemt lēmumu par tirdzniecības vietas slēgšanu apmeklētāju pieņemšanai līdz septiņām dienām.
Grozījumi paredz, ka par tirdzniecības vai citu saimniecisko pakalpojumu sniegšanas prasību neievērošanu piemēro naudas sodu: fiziskajai personai – no 10 līdz 2000 eiro, bet juridiskajai personai – no 140 līdz 5000 eiro.
Ceturtdien Saeima kā steidzamu pieņēma arī grozījumu likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”. Ar grozījumu līdz sešiem mēnešiem – iepriekš noteikto četru mēnešu vietā – pagarināts bezdarbnieka palīdzības pabalsta maksimālais izmaksas periods.
Pabalsta apmērs ir 180 eiro mēnesī, un to var saņemt personas, kuras Covid-19 laikā pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas beigām nav atradušas darbu, neveic saimniecisko darbību un turpina atrasties bezdarbnieka statusā.
Tiesības saņemt bezdarbnieka palīdzības pabalstu uz laiku līdz sešiem mēnešiem būs tiem bezdarbniekiem, kuriem periods, par kuru piešķirts bezdarbnieka palīdzības pabalsts, beidzies 2020. gada 9. novembrī vai vēlāk. Tātad tas attieksies uz tiem bezdarbniekiem, kuri no 2020. gada 9. novembra, proti, no jauna noteiktās ārkārtējās situācijas sākuma datuma, vai vēlāk ir bijuši bezdarbnieka palīdzības pabalsta saņēmēji.
Pabalsts būs izmaksājams uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā līdz šīgada 30. jūnijam, paredz grozījums.
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma arī grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas noteic nodokļa atvieglojumu par ziedojumiem muzejiem.
Saeima noteikusi, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12. pantā paredzēto nodokļa atvieglojumu piemēros arī valsts muzejiem – atvasinātām publiskām personām.
Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā. Tie paredz divas būtiskas izmaiņas: obligātus sociālās rehabilitācijas kursus vardarbīgai personai un iespēju saņemt pagaidu aizsardzību visos civiltiesiskajos strīdos.
Likumprojekts paredz ieviest pret vardarbību vērstu jaunu pagaidu aizsardzības līdzekli. Tiesa jau no 2021. gada 1. jūlija varēs uzlikt par pienākumu vardarbīgai personai iziet kursus vardarbības uzvedības mazināšanai. Kursi vardarbīgajai personai būs jāapmeklē tiesas lēmumā norādītajā sociālās rehabilitācijas iestādē. Likumprojekts arī nosaka vardarbīgajai personai pienākumu ar līdzmaksājumu daļēji segt kursu izmaksas.
Saeima otrajā lasījumā atbalstīja arī likuma projektu par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām, kā arī ar to saistītos likumu grozījumus.
Likumprojekta mērķis ir atbrīvot no parādsaistībām fizisko personu, kurai ir vai pēdējā gada laikā pirms pieteikuma iesniegšanas vismaz trīs mēnešus ir bijis trūcīgās vai maznodrošinātās personas statuss, vienlaikus veicinot personas maksātspējas atjaunošanu un finanšu pratības stiprināšanu.
Likuma projekts izstrādāts finansiālās grūtībās esošajiem, kuri vēlas, bet nespēj segt savas no patērētāju kreditēšanas līguma izrietošās parādsaistības, kurām iestājies izpildes pienākums un kuru kopējais apmērs nesasniedz 5000 eiro.
Likuma projektā ietvertais atbalsts paredzēts fiziskām personām, kuras pēdējos 12 mēnešus ir bijušas Latvijas Republikas nodokļu maksātāji vai kurām pēdējos 12 mēnešus ir bijusi deklarētā dzīvesvieta Latvijā un kuras saņem sociālos maksājumus no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Plānots, ka jaunais regulējums neattieksies uz tiem parādniekiem, kuriem ir nodrošinātie kreditori (kreditori, kuru prasījumu tiesības pret parādnieku nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku uz parādnieka vai trešās personas mantu), kā arī tādas fiziskās personas, kurām ir parādsaistības vai aktīvi ārpus Latvijas.
Katra fiziskā persona paredzēto mehānismu varēs izmantot tikai vienu reizi.
Ar jauno likuma projektu paredzēta aktīva personas rīcība visa procesa laikā. Personai būs jāsagatavo pieteikums par atbrīvošanu no parādsaistībām un jāiesniedz tas zvērinātam notāram; jāatturas no darbībām, kas pasliktina personas situāciju; pieteikuma izskatīšanas laikā jāapgūst finanšu pratības kursi, kurus nodrošinās Nodarbinātības valsts aģentūra, kā arī jāatbild uz zvērināta notāra lūgumiem.
Plašāk:
Saeima ceturtdien, 25. martā, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Augstskolu likumā, kas precizē jautājumus par studiju programmu īstenošanas valodu. Grozījumi paredz piešķirt tiesības īstenot studiju programmas svešvalodā, kas ir oficiālā valoda kādā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tām augstskolām, kas sasniegušas noteiktus kvalitātes kritērijus.
Kvalitātes kritērijus paredzēts attiecināt kā uz privātpersonu, tā arī uz valsts dibinātajām augstākās izglītības iestādēm, jo neatkarīgi no dibinātāja Latvijā akreditētās augstākās izglītības iestādes izsniedz Latvijas valsts atzītu augstākās izglītības diplomu.
Likuma mērķis ir izpildīt Satversmes tiesas ar 2020. gada 11. jūnija spriedumā (lietā Nr. 2019-12-01) nolemto: “Atzīt Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu un pārejas noteikumu 49. punktu, ciktāl šīs normas attiecas uz privātajām augstskolām, to mācībspēkiem un studējošajiem, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 112. un 113. pantam un spēkā neesošu no 2021. gada 1. maija.”
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”. Izmaiņas paredz uzlabot šādu būvju uzraudzību un kontroli, kā arī pilnveidot dokumentu iesniegšanas kārtību.
Likumprojekts paredz, ka atkarībā no HES hidrotehniskās būves drošuma klases dokumentu iesniegšanu šādām būvēm uzraudzīs un kontrolēs Būvniecības valsts kontroles birojs vai attiecīgā pašvaldība, kuras teritorijā atrodas HES. Patlaban to dara Ekonomikas ministrija. Grozījumi nepieciešami, lai veicinātu dokumentu kvalitatīvu izvērtēšanu, anotācijā atzīmējuši likumprojekta autori.
Paredzēts noteikt, ka B un C klases būvju drošuma uzraudzības funkciju nodos attiecīgajai pašvaldībai. Savukārt Būvniecības kontroles birojs uzraudzīs drošumu A klases būvēm – Ķeguma HES, Pļaviņu HES un Rīgas HES –, kas vienlaikus atrodas vairāku pašvaldības teritoriju robežās un kam ir nozīmīga loma energosistēmas stabilitātes nodrošināšanā Baltijas reģionā.
Plānots arī pastiprināt HES valdītāja atbildību, nosakot, ka ne tikai elektroenerģijas ražošanas pārtraukšana neatbrīvo viņu no būvju drošuma programmas pildīšanas, bet arī būves ekspluatācijas pārtraukšana.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 24. martā, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā, kas paredz turpmāk atteikties no līdzšinējā ikmēneša pabalsta bijušajiem pašvaldību vadītājiem.
Grozījumi noteic, ka tiesības saņemt ikmēneša pabalstu turpmāk būs tām personām, kuras pašvaldības domes priekšsēdētāja vai viņa vietnieka amatā bijušas laikā no 1990. gada 4. maija līdz šīgada 30. jūnijam – jauno novadu pašvaldību vēlēšanām.
Pabalsts turpmāk neattieksies uz tiem pašvaldību domju priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem, kurus nepārvēlēs nākamajos sasaukumos pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 23. martā, izskatīšanai Saeimā lēma virzīt komisijas sagatavotos grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas paredz noteikt atbildību par bērnu pamešanu novārtā, kā arī likumā definēt jēdzienu “nolaidība”.
Pamešanu novārtā iecerēts atzīt par vienu no vardarbības pret bērnu veidiem un definēt to kā ilgstošu vai sistemātisku nolaidību pret bērnu, kas kaitē vai var kaitēt bērna attīstībai, vai rada bērnam fiziskas vai psihoemocionālas ciešanas.
Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam katrā autotransporta līdzekļu iepirkumā un noteiktos pakalpojumu līgumos būs jānodrošina noteikts procents tīru transporta līdzekļu. To paredz izmaiņas likumos, ko konceptuāli atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.
Izmaiņu mērķis ir veicināt pieprasījumu pēc tīriem transportlīdzekļiem, atbalstot šādu auto tirgus izplatību visā Eiropas Savienībā (ES). Līdz ar grozījumiem tiks ieviesta virkne ES prasību, likumprojektu anotācijā norādījuši to autori.
Izmaiņas paredz likumā definēt gan lielas noslodzes bezemesiju autotransporta līdzekli, gan tīru transportlīdzekli. Tostarp par tīru transportlīdzekli plānots noteikt konkrētas kategorijas auto, kura maksimālās izpūtēja emisijas ir mazākas nekā 50 oglekļa dioksīda g/km. Tāpat tie būs elektrotransportlīdzekļi vai autotransports, kas darbināms ar alternatīvajām degvielām.
Tāpat Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti arī noslēdza darbu pie Būvniecības likuma grozījumiem, kas paredz skaidri nošķirt katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību, kā arī precizēt kontrolējošo iestāžu kompetenci un novērst neskaidrības likuma piemērošanā.
Likuma grozījumi paredz noteikt katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību par konkrētu posmu – tiks noteikts atbildības apjoms, un katrs dalībnieks atbildēs par savu būvniecības procesa daļu. Regulējumu arī plānots papildināt ar būvniecības ierosinātāja, būvspeciālista profesionālajiem, kā arī citu būvniecības procesa dalībnieku pienākumiem un atbildību, nosaka likuma grozījumi.
