Grozījumi noteic, ka tiesības saņemt ikmēneša pabalstu turpmāk būs tām personām, kuras pašvaldības domes priekšsēdētāja vai viņa vietnieka amatā bijušas laikā no 1990.gada 4.maija līdz šī gada 30.jūnijam – jauno novadu pašvaldību vēlēšanām.
Pabalsts turpmāk neattieksies uz tiem pašvaldību domju priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem, kurus nepārvēlēs nākamajos sasaukumos pēc 2021.gada pašvaldību vēlēšanām.
“Līdzšinējā pabalstu piešķiršanas kārtība bija jāpārskata, taču ievērojot tiesiskās paļāvības principu un personu loku, uz kurām tas attiektos,” pauž Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga.
Likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumu par sociālās iekļaušanas politikas mērķu sasniegšanu. Tajā cita starp norādīts, ka pašvaldības ik gadu sociālajai aizsardzībai tērē ap 249 miljoniem eiro. Izmantojot šo naudu mērķtiecīgāk, būtu iespējams panākt labākus rezultātus nabadzības riska mazināšanai, likumprojekta anotācijā norādījuši grozījumu autori.
Tāpat likumprojekta autori norādījuši, ka ikmēneša pabalstu saņēmēju skaits būtiski varētu palielināties pēc šogad plānotajām jauno novadu pašvaldību vēlēšanām. Ja šis pabalsts netiktu atcelts, tad vēl vairāk samazinātos finansējuma pieejamība sociālajai palīdzībai un citiem atbalsta pasākumiem iedzīvotājiem, teikts anotācijā.
Patlaban pabalsta apmērs pēc amata atstāšanas bijušiem pašvaldību vadītājiem noteikts divu minimālo mēnešalgu apmērā, un to var piešķirt piecus gadus pirms pensijas vecuma vai vēlāk, ja persona nestrādā un nesaņem bezdarbnieka pabalstu. Attiecīgā pašvaldība par personu, kurai izmaksā pabalstu, veic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai.
Ar grozījumiem arī paredzēts mainīt līdzšinējā Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma nosaukumu, un turpmāk tas būs Pašvaldības domes deputāta statusa likums.
Likuma grozījumi trešajā lasījumā vēl jāskata Saeimai.
