Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars: “Šajā laikā VARAM darba centrā bija trīs savstarpēji cieši saistītas prioritātes – droša un stipra valsts, līdzsvarota reģionu attīstība un mūsdienīga, cilvēkiem pieejama pārvaldība. Pieņemot lēmumus, man svarīgākais vienmēr ir bijis tiesiskums, valsts drošība un ilgtermiņa ieguvums sabiedrībai, arī situācijās, kad nepieciešami sarežģīti vai nepopulāri lēmumi. Esmu gandarīts, ka izdevies stiprināt gan demokrātisko procesu noturību, gan valsts digitālās spējas, vienlaikus virzot investīcijas reģionu attīstībā un dabas aizsardzībā. Latvijai ir svarīga profesionāla, atbildīga un uz attīstību vērsta valsts pārvalde, un novēlu šo kursu konsekventi turpināt arī turpmāk.”
Reģionu attīstība
Izstrādāts un apstiprināts Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam. Plāns paredz plašu atbalstu uzņēmējdarbībai, drošības stiprināšanai, mobilitātei, informatīvās telpas noturībai un dzīves kvalitātes uzlabošanai reģionā – paredzot īstenot 58 pasākumus ar 645 miljonu eiro finansējumu.
Plānots radīt vismaz 1800 jaunas darba vietas, samazināt bezdarbu par aptuveni 20%, piesaistīt privātās investīcijas vismaz 56,9 miljonu eiro apmērā, kā arī valsts un Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas vismaz 283 miljonu eiro apmērā. Tāpat paredzēts stiprināt cilvēkresursu noturību un mazināt depopulāciju reģionā.
Raimonda Čudara vadībā VARAM pieņēma lēmumu par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča, kurš nesaņēma pielaidi valsts noslēpumam, atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas, stiprinot atbildīgu un tiesisku pašvaldību pārvaldību.
Tāpat pieņemti lēmumi ilgtspējīgas teritoriju attīstības veicināšanai, tostarp daļēji apturot Bauskas un Preiļu novadu teritoriju plānojumus prettiesisku atjaunīgo energoresursu ražošanas ierobežojumu dēļ.
Vienlaikus uzsākts darbs pie pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa pilnveides, lai veicinātu ekonomisko aktivitāti un mazinātu sociālekonomiskās atšķirības starp reģioniem.
Tāpat ministrija stingri uzraudzīja pašvaldību augstāko amatpersonu atbilstību pielaides valsts noslēpumam prasībām.
Eiropas Savienības fondu investīciju īstenošana
Turpināta ES fondu un Atveseļošanas fondu investīciju īstenošana uzņēmējdarbības attīstībai reģionos. 2026. gadā paredzēts pabeigt četru industriālo parku izveidi Daugavpilī, Valmierā, Jelgavā un Liepājā, kopējām investīcijām pārsniedzot 67 miljonus eiro.
Papildus tiek īstenotas jaunas uzņēmējdarbības infrastruktūras projektu atlases vairāk nekā 77 miljonu eiro apmērā pasākumos, kuros paredzēts piesaistīt komersantu nefinanšu investīcijas vismaz 109 miljonu eiro apmērā, kā arī radīt vismaz 486 jaunas darba vietas un nodrošināt darba algu fonda pieaugumu vismaz 60 miljonu eiro apmērā.
Tāpat turpināta Latgales speciālās ekonomiskās zonas attīstība, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstīšanai. 2026. gadā tika paplašināta Latgales SEZ teritorija, iekļaujot Alūksnes novada pašvaldību. Plānots noslēgt jaunus līgumus, 2026. gadā radot vismaz 40 jaunas darba vietas Latgales plānošanas reģionā.
Valsts digitālā attīstība
Raimonda Čudara vadībā uzsākta gatavošanās 2026. gada Saeimas vēlēšanām, stiprinot vēlēšanu procesa tehnisko nodrošinājumu un sabiedrības uzticēšanos valsts digitālajām sistēmām. Vienlaikus uzsāktas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares reformas.
Uzsākta ES Digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā. Projekts ļaus iedzīvotājiem droši un ērti piekļūt valsts un privātajiem pakalpojumiem visā Eiropas Savienībā, samazinot birokrātisko slogu un stiprinot datu kontroli.
Sperti būtiski soļi mākslīgā intelekta (MI) jomas attīstībā. Izstrādāti noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā Mākslīgā intelekta centrs organizē speciālo regulatīvo vidi un nodrošina personas datu apstrādi MI sistēmu izstrādei, testēšanai un attīstībai. Vienlaikus tiek attīstīti pirmie mākslīgā intelekta risinājumi valsts pārvaldē, tostarp integrācija portālā Latvija.gov.lv.
Svarīgi uzsvērt, ka Latvija kļuvusi par pirmo valsti, kas juridiski atzīst Ukrainas e-parakstus, tādējādi paverot ērtākas saziņas un sadarbības iespējas abu valstu iedzīvotājiem, uzņēmējiem un pārvaldes iestādēm.
Ilgtspējīga dabas kapitāla pārvaldība
Aizsargājot dabu, invazīvo sugu sarakstā iekļauts Spānijas kailgliemezis.
Tāpat uzsākta Nacionālā dabas atjaunošanas plāna izstrāde, nosakot prioritāros dabas atjaunošanas pasākumus sauszemē un jūrā, lai stiprinātu bioloģisko daudzveidību un klimata noturību.
Savukārt, lai uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti, stiprinātu valsts institucionālo kapacitāti un nodrošinātu konsekventu dabas aizsardzības politikas īstenošanu, Dabas aizsardzības pārvaldei pievienots Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs.
