Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Jau no 1. jūlija tiesa varēs vardarbīgajai personai uzlikt par pienākumu apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai. Šis ir ļoti nepieciešams solis, lai preventīvi iedarbotos uz vardarbīgo personu, koriģējot vardarbīgas uzvedības paradumus, un samazinātu vardarbības gadījumus ģimenē. Īpaši ņemot vērā, ka Latvijā starp citām ES dalībvalstīm ir visaugstākais tolerances līmenis pret vardarbību ģimenē.”
J.Bordāns uzsver, ka vardarbība nav pieļaujama un Tieslietu ministrijas izstrādātie priekšnoteikumi sekmēs vardarbības mazināšanos, novēršot risku kādam kļūt par vardarbības upuri un nepieļaujot varmākas atkārtotu vardarbību. Tāpat arī regulējums par pagaidu aizsardzību sniegs iespēju iedzīvotājiem aizsargāt sevi un savas tiesības visās dzīves situācijās, kurās līdz šim tas nebija iespējams.
Par obligātiem sociālās rehabilitācijas kursiem
Tiesa vardarbīgajai personai varēs uzlikt pienākumu apgūt kursus vardarbīgas uzvedības mazināšanai. Šādu pienākumu tiesa varēs noteikt gan pēc cietušās personas lūguma, gan arī pēc savas iniciatīvas, ja konstatēs, ka tas nepieciešams. Pienākums apgūt kursus ir pirmais preventīvais aizsardzības pret vardarbību līdzeklis. Kursi ir ne tikai atbildes reakcija uz vardarbīgu uzvedību, bet arī līdzeklis, kas novērsīs vardarbības atkārtošanos nākotnē. Vardarbīgajai personai kursus būs jāapgūst gada laikā no tiesas lēmuma saņemšanas dienas. Ja vardarbīgā persona kursus neapmeklēs – varēs piemērot kriminālatbildību.
Vardarbīgajai personai ar līdzmaksājumu būs daļēji jāsedz kursu izmaksas. Ja persona uzsāks kursu apgūšanu sešu mēnešu laikā pēc tiesas lēmuma saņemšanas, tad tai būs jāsedz kursu izmaksas desmit procentu apmērā. Savukārt, ja kursu apgūšana tiks uzsākta vēlāk - kursu izmaksas jāsedz pilnā apmērā. Ja vardarbīgajai personai konkrētajā brīdī nav finanšu resursu kursu izmaksu segšanai, tas nav šķērslis uzsākt kursu apgūšanu.
Lai tiesas noteikto kursu apgūšanu būtu iespējams nodrošināt jau no 2021. gada 1. jūlija, ir panākta valdības vienošanās par šim gadam nepieciešamā finansējuma pārdali no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem.
“Jau pagājušā gada nogalē lūdzu koalīcijas partnerus rast finansējumu obligātiem labošanas kursiem varmākām. Šī Tieslietu ministrijas priekšlikuma virzība Saeimā ilgstoši nebija iespējama tikai tāpēc, ka netika atrasti finanšu līdzekļi to īstenošanai. Gaidu aktīvu Labklājības ministrijas rīcību, lai valdībā iesniegtu Ministru kabineta noteikumu projektu, kas regulēs kursu nodrošināšanu. Ministru kabineta noteikumu ietvaros risināms arī jautājums par finansējuma piešķiršanu kursu īstenošanai jau no šī gada 1. jūlija,” norāda J.Bordāns.
Par pagaidu aizsardzību visos civiltiesiska rakstura strīdos
Turpmāk personām būs iespēja visos civiltiesiska rakstura strīdos līdz lietas galīgai izskatīšanai tiesā saņemt nepieciešamo strīda pagaidu risinājumu – pagaidu aizsardzību.
Šobrīd Civilprocesa likums pagaidu aizsardzību pieļauj vien dažās atsevišķu kategoriju lietās. Jaunais regulējums paredz to, ka pagaidu aizsardzības regulējumu varēs piemērot gan servitūtu, goda un cieņas aizskāruma lietās, datu aizsardzības pārkāpumu, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu apstrīdēšanas lietās, lietās, kas skar izlikšanu no mājokļa patvarības vai konkrēta veselības un dzīvības apdraudējuma gadījumā, darba strīdu lietās utt. Tādējādi tiks nodrošināta personu tiesību aizsardzība jebkurā dzīves situācijā, kamēr civiltiesiskais strīds vēl tikai ir ceļā uz savu galīgo atrisinājumu tiesā.
Ieviešot pagaidu aizsardzību, tiks paredzēta vienota valsts nodeva par prasības nodrošinājuma vai pagaidu aizsardzības pieteikumu,– 70 eiro. Šāda nodeva sekmēs personu pieeju tiesai un jaunos tiesiskās aizsardzības līdzekļus izmantos biežāk.
Regulējums par pagaidu aizsardzības piemērošanu visos civiltiesiska rakstura strīdos stāsies spēkā ar likuma izsludināšanas brīdi.
