SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Zaida Kalniņa
LV portāls
04. jūnijā, 2020
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Darba tiesības
19
19

Darba samaksas sistēmas. Piemaksas (II)

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

LV portāla infografika

Likums paredz darba devējam ne vien pienākumu nodrošināt darbiniekam darba algu, bet arī tiesības un dažkārt arī pienākumu noteikt dažādas piemaksas. Piemaksu saņemšanas nosacījumi, kā arī to apmērs naudā ir atšķirīgs. Skaidrojuma pirmajā daļā apskatījām nosacījumus un apmēru piemaksai par papildu darbu un par darbu, kas saistīts ar īpašu risku. Turpinājumā sadarbībā ar Valsts darba inspekciju skaidrojam piemaksu par virsstundu darbu un nakts darbu.

īsumā
  • Virsstundu darbs ir otra izplatītākā piemaksa. Tas ir darbs, ko darbinieks veic virs normālā darba laika.
  • Virsstundu darbs ir pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā, ikreiz no jauna slēdzot vienošanos, kad rodas attiecīgā situācija.
  • Par virsstundu darbu ir maksājama piemaksa 100% apmērā, mazāku piemaksas apmēru darba devējs nav tiesīgs noteikt.
  • Virsstundu darbu var kompensēt arī ar papildu apmaksātu brīvdienu.
  • Nakts darba piemaksas apmērs ir 50% par katru nostrādāto stundu neatkarīgi no nolīgtā darba laika veida.

Piemaksa par virsstundu darbu

Latvijā uzņēmumos ir plaši izplatīta summētā darba laika uzskaite, kad darbs tiek organizēts maiņās saskaņā ar iepriekš sagatavotu darba laika uzskaites grafiku, un nereti tieši šādā režīmā nodarbinātie darbinieki saskaras ar virsstundu darbu. Piemēram, darba devējs palūdz pastrādāt ilgāk, nekā konkrētajā dienā pēc grafika paredzēts, taču nākamajā mēnesī grafikā ir mazāk maiņu un galarezultātā saņemtajā darba samaksas un algas lapiņā nostrādātās virsstundas netiek uzrādītas. Darbinieks ir vīlies un uzskata, ka tiek apkrāpts. 

Iepriekšminētais piemērs apliecina kaut ko citu. Proti, ar normatīvo regulējumu, kas noteic, kā veidojas virsstundu darbs, darbinieki bieži netiek iepazīstināti vai arī to neizprot. To arī uzskatāmi parāda LV portāla e-konsultāciju sadaļai darbinieku iesūtītie jautājumi.

Kas ir virsstundu darbs

Jēdziena “virsstundu darbs” definējums, kā arī tā pieļaujamības regulējums ir atrodams Darba likuma 136. pantā.

Virsstundu darbs ir tāds darbs, kuru darbinieks veic virs normālā darba laika. Tiesu praksē ir atzīts, ka iepriekšminētais virsstundu darba regulējums attiecināms tikai uz darbiniekiem, kuri veic darbu virs darba līgumā noteiktā normālā darba laika – 8 stundām. Tādējādi darbiniekam, kam ir nolīgts nepilns darba laiks, piemēram 6 stundas, virs šī laika nostrādātās stundas nebūs uzskatāmas par virsstundu darbu Darba likuma 136. panta izpratnē.

Tiesiski virsstundu darbs ir pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā. Tāpēc tiem, kuri mēdz ar darbu aizrauties un strādāt krietni virs nolīgtā darba laika pēc savas iniciatīvas un darba devējam nezinot, jāatceras, ka par šo entuziasmu darba devējs tāpat vien nemaksās. Precīzāk sakot, bez saskaņojuma ar darba devēju strādāt virsstundas darbiniekam nav tiesību. 

Arī jaunākajā izdevumā “Darba likums ar komentāriem”1 ir norādīts, ka rakstveida vienošanās par virsstundu strādāšanu likumā ietverta darbinieka aizsardzības nolūkā. Šāda vienošanās nevar būt ietverta darba līgumā, tā ir slēdzama ikreiz no jauna, kad rodas attiecīgā situācija. Ja vienošanās bijusi tikai mutvārdos, kam seko strīds un tiesvedība, darbiniekam jārēķinās ar nepieciešamību tiesai pierādīt gan virs darba laika veiktos pienākumus, gan patērēto laiku, gan darba devēja pieņemto darbu.

Tiesu praksē atzīts, ka arī darba tiesību strīdos darbojas civiltiesību strīdiem piemērojamais sacīkstes princips (Augstākās tiesas Civillietu departamenta spriedums lietā Nr.SKC580/ 2018(C26246616)). Tas nozīmē: katrai pusei ir pienākums vākt, iesniegt un aizstāvēt tiesā savus pierādījumus un argumentus.

Ja vienošanās starp pusēm par virsstundu darbu nav bijusi noslēgta, bet darba devējs ir rosinājis un akceptējis, ka darbinieks strādā virsstundas, uz darba devēju gulstas pienākums apmaksāt virsstundu darbu. Šāda vienošanās pēc analoģijas ir attiecināma uz Darba likuma 41. panta otro daļu, kas paredz, ka rakstveida formai neatbilstošam darba līgumam ir tādas pašas sekas kā rakstveida līgumam.

Kad virsstundu darbs pieļaujams bez rakstveida piekrišanas

Darba likums nosaka atsevišķas situācijas, kad darba devējs ir tiesīgs nodarbināt darbinieku virsstundu darbā bez viņa rakstveida piekrišanas:

  • ja to prasa sabiedrības visneatliekamākās vajadzības;
  • lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā;
  • steidzama, iepriekš neparedzēta darba pabeigšanai noteiktā laikā.

Nodarbinot darbinieku virsstundu darbā iepriekšminētajās situācijās, jāmaksā likumā noteiktā atlīdzība.

Aizliegums nodarbināt virsstundu darbā

Tāpat Darba likumā ir noteikts, kad darbinieku aizliegts nodarbināt virsstundu darbā. Piemēram, likums aizliedz nodarbināt virsstundu darbā darbiniekus, kas ir jaunāki par 18 gadiem. Savukārt grūtnieci un sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, un sievieti, kas baro bērnu ar krūti (visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam), var nodarbināt virsstundu darbā, ja viņa pati ir devusi rakstveida piekrišanu. Darba likuma ar komentāriem autori norāda: nepilngadīga darbinieka nodarbināšana virsstundu darbā, ja tāda ir notikusi, jāapmaksā likumā noteiktajā apmērā.2

Darbiniekiem, kuriem nolīgts summētais darba laiks, ir svarīgi saprast, ka viņiem virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt vidēji astoņas stundas septiņu dienu periodā. Bet virsstundu darbu šiem darbiniekiem aprēķina citādi. Proti, virsstundas tiek uzskaitītas nevis katru nedēļu vai mēnesi, bet gan darba līgumā nolīgtajā pārskata periodā, pēc tam, kad ir nostrādāts katra mēneša normālajam darba laikam atbilstošais stundu skaits. Minētos ierobežojumus virsstundu nodarbinātībai likumdevējs no 2015. gada 1. janvāra ir noteicis darbinieku interesēs ar mērķi ļaut darbiniekiem pienācīgi atpūsties un atjaunot savas darbaspējas.

Kā apmaksā virsstundas

Atbilstoši Darba likuma 68. pantam darbiniekam, kas veic virsstundu darbu, par to ir jāsaņem piemaksa ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – ne mazāk kā 100% apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu. Darba likums dod iespēju darba koplīgumā vai darba līgumā noteikt arī lielāku piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā.

LV portāla e-konsultāciju sadaļai iesūtītie jautājumi apliecina, ka virsstundu darba apmaksa arī situācijā, kad darbs bijis saskaņots un veikts, bieži ir sāpīgs jautājums. Atsaucoties uz uzņēmuma finansiālo situāciju, darba devēji virsstundu darbu mēdz apmaksāt neatbilstoši tiesību aktos noteiktajam.

Vai piemaksa par virsstundu darbu pēc pušu vienošanās var būt mazāka, nekā nosaka likums? Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas Konsultatīvā centra vadītāja Dace Stivriņa atbild noliedzoši: “Darba likuma 68. pants nosaka virsstundu darba samaksas apmēru. Līdz ar to saprotams, ka šīs piemaksas apmērs ir strikti noteikts un ievērojams. Atbilstoši Darba likuma 6. panta pirmajai daļai nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumu, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli.”

No 2019. gada 1. maija Darba likums paredz vienu izņēmumu atšķirīgam virsstundu darba apmaksas apmēram. Tas ir attiecināms uz nozarēm, kurās noslēgta ģenerālvienošanās par to, ka nodarbinātajiem minimālā darba alga vai stundas likme ir ievērojami – vismaz 50% –augstāka par valstī tobrīd noteikto. Piemaksa tādā gadījumā ir ne mazāka par 50% no darbiniekam noteiktās darba algas vai stundas algas likmes vai, ja ir nolīgta akorda alga, – ne mazāka par 50% no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.

Šāda vienošanās 2019. gada 3. novembrī noslēgta starp būvniecības nozares darba devējiem un darba ņēmējiem, nosakot nozares darbinieku minimālo darba samaksu (bruto) 780 eiro mēnesī, jo virsstundu darbs šajā nozarē ir neizbēgama ikdienas realitāte.  

Darbinieki bieži nezina, ka pastāv iespēja virsstundu darbu kompensēt ne tikai ar naudu, bet arī ar papildu apmaksātu brīvdienu. Par to, kā virsstundu darbs tiks kompensēts – ar naudu vai apmaksātu brīvdienu atbilstoši virsstundu skaitam –, kā arī to, kad darbinieks brīvo dienu izmantos, puses vienojas, pirms virsstundu darbs tiek uzsākts.

Ja darbiniekam virsstundu darbu tiek aizstāts ar apmaksātu atpūtu, to piešķir mēneša laikā no virsstundu darba veikšanas dienas. Bet, ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, apmaksātā atpūta jāpiešķir nākamajā pārskata periodā, bet ne vēlāk kā triju mēnešu laikā. Turklāt puses var atkāpties no šajā sadaļā noteiktās vispārējās kārtības, vienojoties, ka apmaksātā atpūtas dienas vai dienas tiks pievienotas ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam.

Piemaksa par nakts darbu

Veicot darbu naktī, ikviens darbinieks īsteno novirzi no cilvēka normālā bioloģiskā ritma, tādēļ nakts darbs ir “dārgāks”. Likumdevējs ir paredzējis, ka nakts darbiniekam jāmaksā piemaksa. Darba likuma 138. pants noteic, ka nakts darbs ir tāds, ko veic periodā no pulksten 22.00 līdz 6.00.

Nepilngadīgam darbiniekam vecumā līdz 18 gadiem par nakts darbu uzskatāms darbs no pulksten 20.00 līdz 6.00. Ja darbinieks šajā laikā veic darbu ilgāk par divām stundām, viņam aprēķināma piemaksa.

Piemaksas apmērs ir 50% par katru nostrādāto stundu neatkarīgi no nolīgtā darba laika veida. Iepriekšminētais attiecas arī uz uzņēmumiem, kas strādā trīs maiņās 24 h režīmā, ražošanas procesu neapstādinot.

D. Stivriņa apstiprina, ka darbiniekiem, kuriem saskaņā ar maiņu grafiku periodiski jāstrādā nakts maiņā, ir tiesības saņemt piemaksu par nostrādātajām nakts stundām: ne mazāk kā 50% apmērā no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – ne mazāk kā 50% apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.

Publikācijas turpinājumā plašāk skaidrosim piemaksu par darbu svētku laikā.

1 Darba likums ar komentāriem, LBAS, 2020, 336. lpp.

2 Darba likums ar komentāriem, LBAS, 2020, 337. lpp.

Labs saturs
19
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI