Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ja kādu likumprojektu Saeima nepaspēs pieņemt, līdz spēkā stāsies Administratīvās atbildības likums, attiecīgajā nozarē nevarēs piemērot administratīvo sodu.
LV portāla infografika
Administratīvās atbildības likums stāsies spēkā 2020. gada 1. jūlijā. Līdz ar to visai jaunajai administratīvo pārkāpumu sistēmai, arī nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas likumprojektiem, jāstājas spēkā minētajā datumā. Ja kādas nozares likumā attiecīgi grozījumi nebūs pieņemti, personu nevarēs saukt pie atbildības par administratīvo pārkāpumu.
2013. gadā stājās spēkā Ministru kabineta (MK) rīkojums Nr. 38 “Par Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepciju”. Koncepcijas kopsavilkums jau tad paredzēja, ka administratīvie sodi jāveido pēc nozaru kodifikācijas metodes, nevis jākodificē vienā likumā, kā tas vēl ir šobrīd, proti, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) Sevišķajā daļā.
Administratīvās atbildības likumā (AAL), kas stāsies spēkā 1. jūlijā, ir noteikti administratīvo sodu sistēmas pamatprincipi, administratīvā pārkāpuma jēdziena un administratīvās atbildības nosacījumi, administratīvo sodu veidi un to piemērošanas kārtība un administratīvo pārkāpuma procesa kārtība no procesa uzsākšanas brīža līdz nolēmuma izpildei, arī administratīvo sodu pārrobežu izpilde Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.
Savukārt sodi par konkrētiem administratīvajiem pārkāpumiem turpmāk būs noteikti nozares likumos, piemēram:
Dzīves situācijas mēdz būt dažādas, tāpēc orientēties jaunajā administratīvās atbildības regulējumā palīdzēs arī oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” sadarbībā ar Tieslietu ministriju (TM) vietnē likumi.lv izveidotais administratīvās atbildības ceļvedis. Tas noderēs ne tikai sodu piemērotājiem, bet arī ikvienam iedzīvotājam, kas pēc AAL spēkā stāšanās saskarsies ar administratīvo pārkāpumu vai būs to izdarījis.
MK 2020. gada 3. marta sēdē izskatīja informatīvo ziņojumu “Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmas īstenošana”, kurā noteikts, ka AAL stāsies spēkā 2020. gada 1. jūlijā un līdz ar to arī visiem nozaru likumprojektiem jāstājas spēkā šajā datumā. Turklāt atbilstoši MK sēdes protokola Nr. 55 sadaļas 38.§ “Likumprojekts “Grozījums Administratīvās atbildības likumā”” 4. punktam valdība visām ministrijām uzdeva līdz 2020. gada 31. janvārim iesniegt izskatīšanai MK trūkstošos likumprojektus vai attiecīgi informēt Tieslietu ministriju (TM), ja administratīvās atbildības regulējums nav nepieciešams.
Šobrīd administratīvo sodu sistēmā plānots ietvert 124 likumus, kuros paredzēts administratīvās atbildības regulējums. Saskaņā ar TM sniegto informāciju visi trūkstošie nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas likumprojekti ir izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē (VSS).
Saskaņā ar TM sniegto informāciju publikācijas tapšanas brīdī no 124 likumprojektiem:
Līdz šim valdības līmenī Covid-19 pandēmijas dēļ nav bijušas diskusijas par nepieciešamību vēlreiz grozīt AAL, lai pārceltu tā spēkā stāšanās dienu. Kā norāda TM, ārkārtējās situācijas laikā darbs pie nozaru likumprojektiem neapstājas, proti, likumprojektu priekšlikumi ir sagatavoti iesniegšanai Saeimā, kā arī valdības līmenī risināti ar administratīvās atbildības reformu saistītie jautājumi, piemēram, sagatavoti MK noteikumi, kuri jāizdod uz AAL pamata.
Vienlaikus arī visi AAL pakārtotie MK noteikumi vēl nav stājušies spēkā, proti, kā norāda TM, divi MK noteikumu projekti ir izsludināti VVS un šobrīd notiek saskaņošanas process, viens MK noteikumu projekts ir iesniegts izskatīšanai MK sēdē, trīs MK noteikumu projekti ir pieņemti MK sēdē, savukārt divi MK noteikumu projekti vēl nav izsludināti VVS.
Saeima 2020. gada 23. aprīlī pieņēma grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, kas paredzēja aizliegt publiskos pasākumos izmantot bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un likumības un kārtības uzturēšanas orgānu (represīvo iestāžu) izmantoto piederību identificējošo apģērbu, kā arī tā elementus. Lai gan Valsts prezidents Egils Levits uzteica Saeimu par likuma precizējumu, kas Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā jau ietverto abu totalitāro režīmu simbolu izmantošanas aizliegumu padara vēl iedarbīgāku, valsts galva minētā likuma grozījumus tomēr nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
Kā norādīts Valsts prezidenta paziņojumā Nr. 10 “Par likuma nodošanu otrreizējai caurlūkošanai” (turpmāk tekstā – paziņojums), gan sākotnēji Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 4.1 panta pirmās daļas 4. punktā, gan arī pēc 2020. gada 23. aprīļa likuma grozījumiem abu totalitāro režīmu simbolu izmantošanas aizliegums nav absolūts. Paziņojumā skaidrots, ka likumdevējs pamatoti pieļāvis iespēju šos simbolus izmantot publiskā pasākumā, ja to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu.
Atbilstoši paziņojumā norādītajam grozījumu rakstītais normas teksts tomēr nav pietiekami skaidrs un varētu dot iespējas praksē radoši apiet un mīkstināt likumā ietverto aizliegumu. Ņemot vērā savu motivēto rakstu un pamatojoties uz Satversmes 71. pantu, E. Levits grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ir nodevis otrreizējai caurlūkošanai un lūdzis Saeimu no tiem izslēgt vārdus “un kad to izmantošanu ir atļāvusi pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts rīkot publisku pasākumu”, kā arī papildināt tos ar publiska pasākuma apmeklētāju un dalībnieku pienākumu ievērot likuma noteiktos ierobežojumus.
TM skaidro, ka vislēnāk darbs noris ar likumprojekta “Prostitūcijas ierobežošanas likums” izskatīšanu. Kā jau publikācijas sākumā tika minēts, šis likumprojekts ir izsludināts VSS, bet vēl nav izskatīts ne MK, ne Saeimā.
LV portāls jau iepriekš ir rakstījis, ka VSS tas tika pieteikts un izsludināts jau 2017. gada septembrī. MK likumprojektu skatīja 2020. gada 25. februārī, taču valdība nespēja vienoties par tā virzīšanu Saeimā un lēma iesākto diskusiju turpināt. Iekšlietu ministrija (IeM) ir lūgusi vēlreiz par šo likumprojektu diskutēt un izskatīt to Sadarbības sanāksmē.
Kā norāda IeM Komunikācijas nodaļas vadītājs Māris Zariņš, lai nodrošinātu to, ka personas, stājoties spēkā AAL, tiktu sauktas pie administratīvās atbildības par prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpšanu, IeM bija sagatavojusi un 2019. gada 5. novembrī iesniegusi Saeimas Juridiskajai komisijai priekšlikumus tobrīd vēl likumprojektam “Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” (7. maijā likumprojekts Saeimā tika atbalstīts 3. lasījumā un 20. maijā likums izsludināts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”). Saeimas Juridiskajā komisijā IeM priekšlikumi netika atbalstīti un likumā nav iekļauti.
“Līdz ar to atbildība par prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpšanu personām tiks piemērota pēc Prostitūcijas ierobežošanas likuma spēkā stāšanās,” atzīst M. Zariņš.
Plašāk par likumprojektā “Prostitūcijas ierobežošanas likums” paredzēto un paustajiem viedokļiem par to, vai prostitūcija būtu jāaizliedz vispār vai arī jāsoda cilvēki, kas to izmanto (jo liela daļa personu, kuras nodarbojas ar prostitūciju, ir seksuālās ekspluatācijas upuri, kuriem nepieciešama palīdzība), var lasīt LV portāla publikācijā “Vai prostitūcija jāaizliedz vai jāierobežo – valdībā nav vienprātības”.
Ja kādu likumprojektu Saeima nepaspēs pieņemt, līdz spēkā stāsies AAL, attiecīgajā nozarē nebūs iespējams piemērot administratīvo sodu. Kā skaidro TM, “personas varēs izdarīt administratīvos pārkāpumus, bet tās nevarēs saukt pie administratīvās atbildības tajās nozarēs, kurās vēl nebūs pieņemti grozījumi likumā”.
Vienlaikus pašreizējā situācija, kad pēdējā brīdī tiek veiktas izmaiņas likumos, var ietekmēt to valsts iestāžu amatpersonas, kurām praksē būs jāpiemēro attiecīgo nozares likumu tiesību normas, uz kuru pamata varēs piemērot administratīvo sodu par izdarīto pārkāpumu. Proti, arī soda piemērotājiem ir nepieciešams laiks, lai iepazītos ar izmaiņām un spētu jaunās tiesību normas efektīvi piemērot praksē.
