FOTO: Māris Kaparkalējs
25. februārī Saeimas Juridiskā komisija nolēma uz pirmo lasījumu virzīt likumu grozījumus, ar kuriem plānots stiprināt Satversmes tiesas tiesnešu neatkarību, paredzot sociālās garantijas pēc amata pilnvaru termiņa beigām. Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņš ir 10 gadi, līdz ar to valsts interesēs būtu pēc pilnvaru beigām šo pieredzi izmantot valsts labā, norāda gan Tieslietu ministrijas, gan Satversmes tiesas pārstāvji.
Grozījums likumā “Par tiesu varu” un grozījumi Satversmes tiesas likumā izstrādāti Satversmes tiesas neatkarības nodrošināšanai un Satversmes tiesas tiesneša statusa nostiprināšanai.
Likumprojekti paredz:
Satversmes tiesas tiesnešus uz likumā noteikto laiku – 10 gadiem – apstiprina Saeima ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.
Šobrīd Satversmes tiesas likums paredz – ja par Satversmes tiesas tiesnesi kļūst persona, kas saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” apstiprināta par tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, tai pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru izbeigšanās ir tiesības atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā, ja tā nav sasniegusi tiesneša amata pildīšanai noteikto maksimālo vecumu. Citas garantijas pēc Satversmes tiesas tiesneša amata pilnvaru termiņa beigām Satversmes tiesas likums neparedz.
Izvērtējot Satversmes tiesas tiesnešu sociālo garantiju apjomu, kā arī ārvalstu konstitucionālo tiesu tiesnešu sociālās garantijas, secināts, ka Satversmes tiesas tiesnešu sociālo garantiju sistēmu nepieciešams pilnveidot, nodrošinot tiesnešiem atbilstošas sociālās garantijas pēc pilnvaru termiņa beigām.
Ar grozījumiem paredzēts, ka Satversmes tiesas tiesnesim pēc pilnvaru termiņa beigām būtu nodrošināmas tiesības pretendēt uz vakanto Augstākās tiesas tiesneša amatu, kas būtu pienācīgs karjeras turpinājums, vai nodrošināmas tiesības ieņemt iepriekšējo vai līdzvērtīgu amatu valsts pārvaldes iestādē, kurā persona pildījusi ierēdņa amata pienākumus pirms iecelšanas Satversmes tiesneša amatā, kā arī tiesības tikt ieceltam vakantajā valsts civildienesta ierēdņa amatā atbilstoši šīs amata vietas pretendentam izvirzītajām prasībām.
Satversmes tiesas likums noteic, ka Satversmes tiesu finansē no valsts budžeta. Lai nodrošinātu Satversmes tiesai kā konstitucionālam varas orgānam un augstākajai tiesu varas institūcijai absolūtu budžeta neatkarību un pastāvību, piemēram, lai izslēgtu iespēju Satversmes tiesas budžetu samazināt, nodrošinātu Satversmes tiesai rīcības brīvību sava budžeta plānošanā un izlietošanā, likumprojekts paredz papildināt Satversmes tiesas likuma 37. pantu ar jaunu teikumu un noteikt, ka Satversmes tiesa tiek finansēta tādā veidā, lai nodrošinātu Satversmes tiesas neatkarību un efektīvu konstitucionālās uzraudzības funkcijas veikšanu.
Lai novērstu iespējamu Satversmes tiesas neatkarības apdraudējumu, ar grozījumiem iecerēts arī noteikt, ka tiesas administratīvo darbu organizēs un nodrošinās tās administrācijas vadītājs, nevis priekšsēdētājs. Saskaņā ar likumu līdz šim Satversmes tiesas priekšsēdētājs vadījis Satversmes tiesas sēdes, organizējis tiesas darbu un pārstāvējis Satversmes tiesu. Tiesas darba vadīšana ietver arī saimniecisku un organizatorisku jautājumu risināšanu, piemēram, tādu kā iestādes rēķinu apmaksa, preču un pakalpojumu līgumu kontrole u. c., kas savukārt var apdraudēt Satversmes tiesas neatkarību.
Atbalstot grozījumus Satversmes tiesas likumā un likumā “Par tiesu varu”, tika uzsvērts, ka būtiska ir vienota izpratne par grozījumos noteiktajām izmaiņām: jautājumos gan par Satversmes tiesas ikgadējo budžetu, gan tiesnešu atlasi un apstiprināšanu amatā. No grozījumiem Satversmes tiesas likumā izriet, ka tiesas budžetu liegts samazināt, lai nodrošinātu konstitucionālās tiesas neatkarību, un Saeimas Juridiskais birojs uzsvēris, ka grozījumos nepieciešami uzlabojumi, jo šobrīd norma ir neskaidra.
Lai grozījumi Satversmes tiesas likumā un likumā “Par tiesu varu” stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāatbalsta Saeimai. Juridiskā komisija lūgs Saeimu skatīt grozījumus parlamenta 5. marta sēdē.
