SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
03. janvārī, 2020
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Stājas spēkā
TĒMA: Nodokļi
5
5

Izmaiņas dabas resursu nodokļa piemērošanā

Stājas spēkā 01.01.2020.

Dabas resursu nodokļa likme par smilts ieguvi tiek pielīdzināta minētā nodokļa likmei par smilts-grants ieguvi.

FOTO: Freepik

2020. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā. Izvērtējot dabas resursu nodokļa piemērošanas efektivitāti, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija secinājusi, ka šī nodokļa piemērošana kopumā veicina dabas resursu efektīvu izmantošanu, tomēr atsevišķās pozīcijās to nepieciešams pārskatīt, arī noteikt jaunu minētā nodokļa objektu.

īsumā
  • Paaugstinātas DRN likmes tādām nodokļa objektu grupām kā dabas resursu ieguve, oglekļa dioksīda (CO2) emisijas, kā arī akmeņogles, kokss un lignīts (brūnogles).
  • Veiktās izmaiņas paredz jaunu DRN objektu – atkritumu sadedzināšanu.
  • Atcelts atbrīvojums no DRN samaksas par akmeņoglēm, koksu un lignītu, ja tos izmanto elektroenerģijas ražošanā vai koģenerācijā.
  • Mainīta DRN maksājumu ieskaitīšanas proporcija budžetā, palielinot valsts pamatbudžetā ieskaitāmo procentu daļu attiecībā pret pašvaldību vides aizsardzības speciālajiem budžetiem.

Grozījumi Dabas resursu nodokļa (DRN) likumā (turpmāk tekstā – grozījumi) paredz šādas izmaiņas:

  • paaugstinātas DRN likmes tādām nodokļa objektu grupām kā dabas resursu ieguve (smilts un smilts-grants nodokļa likmju izlīdzināšana), oglekļa dioksīda (CO2) emisijas, kā arī akmeņogles, kokss un lignīts (brūnogles);
  • noteikts jauns DRN objekts – atkritumu sadedzināšana;
  • atcelts atbrīvojums no DRN samaksas par akmeņoglēm, koksu un lignītu, ja tos izmanto elektroenerģijas ražošanā vai koģenerācijā;
  • mainīta DRN maksājumu ieskaitīšanas proporcija budžetā, palielinot valsts pamatbudžetā ieskaitāmo procentu daļu attiecībā pret pašvaldību vides aizsardzības speciālajiem budžetiem (atkritumu apglabāšana no 40% uz 100%; CO2 emisijas no 60% uz 100%; dabas resursu ieguve vai izmantošana un vides piesārņošana no 40% uz 60% arī objektiem, kam nav paaugstināta DRN likme).

Paaugstinātās likmes dabas resursu ieguves objektiem

Grozījumu anotācijā norādīts, ka DRN likmi par smilts ieguvi nepieciešams paaugstināt, jo jāsamazina līdz šim iespējamie krāpšanās gadījumi, maksājot šo nodokli. Proti, ar izmaiņām Dabas resursu nodokļa likumā (turpmāk tekstā – DRN likums) DRN likme par smilts ieguvi tiek pielīdzināta DRN likmei par smilts un grants ieguvi. Kā skaidrots anotācijā, līdz šim praksē konstatēti vairāki gadījumi, kad veikta nepareiza nodokļa likmes uzskaite un ziņošana par attiecīgajiem DRN objektiem.

Savukārt DRN likme par akmeņoglēm, koksu un lignītu ir paaugstināta līdz līmenim, kāds noteikts mazutam atbilstoši Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajam priekšlikumam par akcīzes nodokļa palielināšanu, kurā savukārt ņemta vērā abu kurināmo kaitīgā ietekme uz vidi un salīdzinoši augstais CO2 emisijas faktors. Vienlaikus izmaiņas DRN likumā noteic, ka turpmāk par akmeņoglēm, koksu un lignītu, ja tos izmanto elektroenerģijas ražošanā vai koģenerācijā, nodokļa atvieglojums vairs netiks piemērots.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ieskatā no atbrīvojuma piemērošanas energoresursu izmantošanai minētajiem mērķiem jāatsakās, jo atbilstoši FM sniegtajai informācijai akcīzes nodokļa atbrīvojumu dabasgāzei, ja to izmanto elektroenerģijas ražošanā vai koģenerācijā, arī nepiemēro. Papildus anotācijā tiek minēts, ka plānots atteikties no šāda atbrīvojuma piemērošanas arī naftas produktiem, ja tos izmanto minētajiem mērķiem.

 

Mērvienība

No 01.01.17. līdz 31.12.19.

(eiro)

No 01.01.20.

(eiro)

Smilts

m3

0,21

0,36

Akmeņogles, kokss un lignīts (brūnogles) ar pavaddokumentos norādītu siltumspēju (GJ/t)

GJ/t

2017 – 0,35

2018 – 0,36

2019 – 0,38

0,76

Akmeņogles, kokss un lignīts (brūnogles), ja pavaddokumentos nav norādīta siltumspēja

t

2017 – 9,80

2018 – 10,25

2019 – 10,65

21,30

Paaugstinātās likmes CO2 emisijām

Grozījumu anotācijā skaidrots, ka Latvijai juridiski un finansiāli ir saistoši Eiropas Savienības (ES) līmeņa siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas mērķi. Lai tos īstenotu, Latvijā nepieciešams ieviest papildu pasākumus.

Tāpat anotācijā norādīts – atbilstoši Pasaules Bankas 2019. gada jūnijā veiktajam pētījumam dabas resursu nodoklis par CO2 emisijām Latvijā ir viens no zemākajiem pasaulē. Uz nepieciešamību celt DRN likmi par CO2 emisijām esot norādījusi arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Proti, DRN likmei jābūt samērīgai ar vienas tonnas CO2 emisiju cenu.

“Ņemot vērā SEG emisiju samazināšanas mērķi, jāizlīdzina nodokļa likme dažādas jaudas iekārtām un pakāpeniski (no 4,50 līdz 15 eiro par tonnu) jāpaaugstina DRN likme par CO2 emisiju cenu,” teikts anotācijā.

 

Mērvienība

Līdz 31.12.19. (eiro)

No 01.01.20. līdz 31.12.20. (eiro)

No 01.01.21. līdz 31.12.21. (eiro)

No 01.01.22. (eiro)

CO2 emisija (likuma “Par piesārņojumu” 2. pielikuma I nodaļas 1. punkts), ja ražošanas jauda nepārsniedz 20 megavatus

t

4,50

9,00

12,00

15,00

CO2 emisija (likuma “Par piesārņojumu” 2. pielikuma I nodaļas 5., 6., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 17., 18., 23. un 24. punkts), ja ražošanas jauda vai saražotās produkcijas apjoms nepārsniedz attiecīgajos punktos norādīto rādītāju un tai nav izsniegta siltumnīcefekta gāzu atļauja

t

4,50

9,00

12,00

15,00

Jauns nodokļa objekts – atkritumu sadedzināšana

Lai veicinātu saistību izpildi jeb Eiropas Savienības direktīvās izvirzītos mērķus attiecībā uz atkritumu pārstrādi un reģenerāciju, kā arī samazinātu poligonos apglabājamo atkritumu apjomu, Latvijai nepieciešams veikt papildu pasākumus, skaidrots anotācijā. Proti, līdz 2035. gadam poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvaram jābūt ne lielākam kā 10% no kopējā radīto sadzīves atkritumu daudzuma.

Saskaņā ar anotācijā sniegto informāciju iepriekš minētais ir iemesls, kāpēc noteikts jauns DRN objekts – atkritumu sadedzināšana. Tajā norādīts, ka jaunais objekts atbilst ekonomiskajiem procesiem valstī un atkritumu apsaimniekošanas tehnoloģiju attīstībai.

DRN likuma Pārejas noteikumos paredzēts, ka DRN piemērošana atkritumu sadedzināšanai tiks uzsākta no 2021. gada 1. janvāra. DRN likme jaunajam objektam būs 15 eiro par tonnu.

Vienlaikus, lemjot par izmaiņām DRN likumā, Saeimas Juridiskais birojs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem norādīja, ka ietvertais regulējums attiecībā uz atkritumu sadedzināšanu ir neskaidrs un nepietiekams, tādēļ likuma piemērotājs skaidri un nepārprotami nevar secināt, uz kurām personām attiecas nodokļa maksāšanas pienākums, un izprast nodokļa maksāšanas kārtību. Taču Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu – tomēr nenoteikt jaunu DRN objektu – komisija neatbalstīja.

Nodokļa ieskaitīšana pašvaldības vai valsts pamatbudžetā

Atbilstoši DRN likuma 28. pantam turpmāk nodokļa maksājumus par dabas resursu ieguvi vai izmantošanu vai vides piesārņošanu likumā noteiktajos apmēros ieskaitīs:

  • valsts pamatbudžetā – 60% apmērā (līdz šim 40% apmērā);
  • tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība, – 40% apmērā (līdz šim – 60% apmērā).

Jau iepriekš ir pastāvējuši izņēmumi, kad DRN maksājumus ieskaita pilnā apmērā vai nu tikai pašvaldības budžetā, vai tikai valsts pamatbudžetā. Šādi izņēmumi ir saglabāti, taču attiecībā uz tiem arī veiktas izmaiņas. Proti, grozījumi noteic, ka turpmāk nodokļa maksājumus ieskaita tikai attiecīgās pašvaldības budžetā:

  • par zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi, nodokļa maksājumus ieskaita tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība (ja darbība notiek vairāku pašvaldību teritorijā – proporcionāli izmantotajai teritorijai);
  • par radioaktīvo vielu izmantošanu nodokļa maksājumus ieskaita tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā atrodas radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vieta.

Savukārt valsts pamatbudžetā turpmāk ieskaitīs nodokļa maksājumus par:

  • atkritumu apglabāšanu vai sadedzināšanu;
  • CO2 emisijām gaisā;
  • videi kaitīgām precēm, iepakojumu, vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem un transportlīdzekļiem;
  • akmeņoglēm, koksu, lignītu (brūnoglēm) un uguņošanas ierīcēm;
  • ūdens resursu lietošanu elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijā;
  • prettiesisku dabas resursu ieguvi un lietošanu.

Nodokļa pārskatīšana esot objektīva

Grozījumu anotācijā skaidrots, ka ir objektīvi pārskatīt nodokļa likmi, kura ir noteikta kā nomināls skaitlis, nevis procenti, ņemot vērā, ka atsevišķās valstīs pastāv prakse nodokļa likmju indeksēšanai atbilstoši inflācijas apjomam. VARAM esot konstatējusi nepieciešamību mainīt nodokļa maksājumu ieskaitīšanas proporciju budžetā, jo tiek īstenota aktīvāka rīcība atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstībā (īpaši kontroles un uzraudzības jautājumos) un klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu realizēšanā.

Izskatot izmaiņas DRN likumā, Saeimas Juridiskais birojs deputātiem uzsvēra, ka nodokļa maksāšanas pienākums ir vērtējams kā īpašuma tiesību ierobežojums un Saeimai ir pienākums izvērtēt likumprojekta atbilstību Satversmei, arī pārliecināties, ka paredzētie īpašuma tiesību ierobežojumi (konkrētajā gadījumā – nodokļa likmes pieaugums, atvieglojuma atcelšana un jauna nodokļa objekta noteikšana) atbilst samērīguma principam. Proti, likumdevēja pienākums ir pārliecināties, ka izraudzītais regulējums nav izvēlēts patvaļīgi, tā pamatā ir racionāli un objektīvi apsvērumi, nodokļa slogs nav nesamērīgs, kā arī apsvērt paredzētā regulējuma alternatīvas.

Grozījumu anotācijā savukārt uzsvērts, ka ar nodokļa maksāšanas pienākumu radītais pamattiesību ierobežojums ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai, kā arī izraudzītā pieeja ir objektīva un balstīta racionālos apsvērumos. Nodokļa maksātāji, ar nodokli apliekamais objekts un nodokļa aprēķina princips nav noteikts patvaļīgi, un nodokļa aprēķināšanas kārtība ir tāda, kas ļauj matemātiski izskaitļot nodokļa maksājumu, teikts anotācijā.

Likuma grozījumi Saeimā pieņemti steidzamības kārtībā divos lasījumos.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU