Dabas resursu nodokļa maksājumi pakāpeniski pieaug

Valsts ieņēmumu dienesta kārtējā tiešsaistes seminārā par nodokļu izmaiņām 2021. gadā, iepazīstinot ar grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā, VID Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Dina Kucina uzsvēra, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) tos izstrādājusi, pamatojoties uz Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu “Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021. gadam un ietvaram 2021.–2023. gadam” un Vides politikas pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam, kas paredz dabas resursu nodokļa (DRN) likmju pārskatīšanu.

Ar grozījumiem ir paaugstinātas likmes par sadzīves un bīstamo atkritumu apglabāšanu, par gaisa piesārņošanu, par C kategorijas piesārņojumu.

Fiksētais maksājums par vides piesārņošanu – divreiz lielāks

Ja iekārtu operatori veic C kategorijas piesārņojošas darbības nozarēs, kurās normatīvie akti nenosaka piesārņojošo vielu apjomu vai arī to nav iespējams aprēķināt, drīkst maksāt fiksētu dabas resursu nodokli gadā – vienu nemainīgu summu.

Dabas resursu nodokļa likums pieņemts 2006. gadā, un tajā bija noteikts fiksētais nodokļa maksājums C kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai – 50 lati, no 2014. gada attiecīgi – 71,14 eiro.

Līdz šā gada sākumam šis maksājums nav mainīts. Līdz ar to veidojās pretruna, jo likmes maksājumiem par piesārņojumu jomās, kurās emisijas apjoms ir nosakāms, gadu no gada ir tikušas paaugstinātas. Tas ir būtisks iemesls, kāpēc ir paaugstināts fiksētais nodokļa maksājums.

Nodokļa likmes par vides piesārņošanu jeb fiksētais maksājums par C kategorijas piesārņojošo darbību veikšanu 2021. gadā ir 178 eiro gadā, tas nozīmē, ka jau šogad tas ir vairāk nekā divas reizes lielāks, nekā ilgus gadus bijis līdz šim. Arī turpmāk maksājums paaugstināsies: 2022. gadā tas būs 200 eiro, no 2023. gada – 250 eiro.

Nodoklis jāmaksā arī par kūdru

Ar grozījumiem no šā gada ir atcelts atbrīvojums no dabas resursu nodokļa maksājuma par CO2 emisiju, ja par par kurināmo izmanto kūdru. Tā kā kūdra nav atjaunojamais energoresurss*, līdzšinējais nodokļa atbrīvojums bija pretrunā mērķiem par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, norādīja D. Kucina.

Vairāk jāmaksā par atkritumu apglabāšanu

Sadzīves atkritumi ir mājsaimniecībā, tirdzniecībā, pakalpojumu sniegšanas procesā radušies atkritumi – papīrs, kartons, stikls, pārtikas ražošanas procesā radušies atkritumi.

Ar šo gadu pakāpeniski tiek paaaugstinātas likmes par sadzīves atkritumu apglabāšanu (2020. gadā likme bija 50 eiro par tonnu):

• 2021. gadā – 65 eiro;
• 2022. gadā – 80 eiro;
• 2023. gadā – 95 eiro.

Tāpat pakāpeniski tiek paaugstinātas likmes arī par bīstamo atkritumu apglabāšanu.

Bīstamie atkritumi ir tie, kuru īpašības padara tos bīstamus cilvēku veselībai vai videi. Arī ikdienā lietotā sadzīves ķīmija, krāsvielas, elektropreces var saturēt vielas, kas klasificējas kā bīstamas.

Bīstamo atkritumu apglabāšanas likmes (2020. gadā – 60 eiro par tonnu):

• 2021. gadā – 70 eiro;
• 2022. gadā – 85 eiro;
• 2023. gadā – 100 eiro.

Lielāks nodoklis par gaisa piesārņošanu

No šā gada – arī triju gadu periodam – noteiktas lielākas DRN likmes par gaisa piesārņošanu. Likmju paaugstināšanas pamatojums ir saistīts ar emisijas samazināšanas mērķiem, kā arī ievērojot principu – maksā piesārņotājs.

Pētījumā “Dabas resursu nodokļa likmju piemērošanas efektivitātes izvērtēšana” (SIA “Ernst & Young Baltic”, 2019) tika izvērtēts, cik efektīvas ir DRN likmes par gaisa piesārņošanu, un izstrādāti priekšlikumi nepieciešamajām likmju izmaiņām, ievērojot piesārņojošo vielu emisiju prognozes un emisiju samazināšanas mērķus 2030. gadam. Latvijai noteiktie piesārņojošu vielu samazināšanas mērķi 2030. gadam un dati par emisiju apmēra prognozēm 2030. gadam norāda uz nepieciešamību veikt papildu pasākumus. DRN likmju paaugstināšana ir viens no instrumentiem, ar ko ietekmēt piesārņotāju uzvedību un potenciāli samazināt piesārņojošo vielu emisijas, VARAM paskaidro grozījumu anotācijā. Ievērojot minēto, no 2021. gada paredzēts pakāpeniski paaugstināt DRN likmes par PM10 daļiņu, sēra dioksīda (SO2), slāpekļa oksīdu (NOx – slāpekļa oksīdu summa, pārrēķināta uz NO2), NH3 un amonjaka (NH3), sērūdeņraža (H2S) un pārējo neorganisko savienojumu emisijām gaisā.

Nodokļa likmes par gaisa piesārņošanu noteiktas likuma 4. pielikumā.

Nodoklis par atkritumu apglabāšanu – arī pašvaldību budžetos

Ar grozījumiem tiek mainīta piekritība dabas resursu nodokļa maksājumam par atkritumu apglabāšanu.

Vietējām pašvaldībām, sākot ar šo gadu, tiek paredzēti papildu pienākumi atkritumu apsaimniekošanā, jo būs jānodrošina bioloģiski noārdāmo, tekstila atkritumu dalītā vākšana, būs nepieciešami ieguldījumi infrastruktūras attīstībā un iedzīvotāju informēšanas kampaņās.

Tāpēc likumā mainīta DRN maksājumu ieskaitīšana budžetā, paredzot vietējās pašvaldības pamatbudžetā (kuras teritorijā tiek veikta atkritumu apglabāšana) ieskaitāmo daļu no nodokļa maksājumiem par sadzīves un bīstamo atkritumu apglabāšanu.

Nodoklis par sadzīves atkritumu apglabāšanu šogad vēl viss nonāks valsts budžetā, nākamajā gadā – 10% pašvaldību budžetos, 90% valsts pamatbudžetā, 2023. gadā šī proporcija būs attiecīgi 15% un 85%.

Līdz šim nodokļa maksājumi par bīstamo atkritumu apglabāšanu tika ieskaitīti valsts pamatbudžetā. No šā gada un turpmāk 20% saņems pašvaldības budžets, 80% – valsts pamatbudžets.

Dabas resursu nodokļa pārskata iesniegšanā izmaiņu nav. Kā citi nodokļi, arī dabas resursu nodoklis tiek pārskaitīts vienotajā nodokļu kontā, un sistēma nodrošinās maksājuma sadali pa budžetiem atbilstoši likumā noteiktajai proporcijai.

________

* Atjaunojamie enerģijas avoti (vēja enerģija, saules enerģija, hidroelektroenerģija, okeāna enerģija, ģeotermālā enerģija, biomasa un biodegviela) ir fosilā kurināmā alternatīvas, kas palīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, dažādot energoapgādi un samazināt atkarību no nedrošajiem un nepastāvīgajiem fosilā kurināmā, jo īpaši naftas un gāzes, tirgiem. Pēdējos gados ir būtiski paplašināts Eiropas Savienības (ES) tiesiskais regulējums, kas veicina atjaunojamo energoresursu izmantošanu. ES vadītāji 2009. gadā nosprauda mērķi – līdz 2020. gadam panākt, lai atjaunojamo energoresursu īpatsvars būtu 20% no visa ES energopatēriņa. Savukārt 2018. gadā tika nolemts, ka līdz 2030. gadam ir jāpanāk, lai atjaunojamo energoresursu īpatsvars būtu 32% no visa ES energopatēriņa (Eiropas Parlamenta informācija).