Kā Valsts kontrole piedzīs revīzijā atklātos budžeta zaudējumus

Jau pirms četriem gadiem piedāvātie grozījumi Valsts kontroles likumā 1. augustā ir stājušies spēkā un piešķir Valsts kontrolei (VK) arī piedziņas tiesības. 

Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins atgādina, ka jau līdz šim vairāki normatīvie akti publiskajā sektorā – kas ir gan valsts, gan pašvaldības iestādes – paredzēja zaudējumu piedziņu no tās amatpersonas, kura ar savu lēmumu un rīcību nodara zaudējumus valsts vai pašvaldību budžetam. To paredz gan Valsts pārvaldes iekārtas likuma 90. pants, gan likuma “Par pašvaldībām” 77. panta sestā daļa, kā arī Darba likuma 86. panta pirmā daļa.

Taču praksē likumu normas nav aktīvi piemērotas – ne pēc pašu iestāžu iniciatīvas, ne arī tajos gadījumos, kad tikusi veikta Valsts kontroles revīzija, kurā konstatēts, ka nodarīti zaudējumi valsts un pašvaldību budžetam.

Tas licis Valsts kontrolei domāt, kā situāciju vērst uz labu. Turklāt, kā atzīst E. Korčagins, ietekmi atstājusi arī sabiedrības interese un spiediens, neizpratne par to, kā tas var būt – cilvēks izdara prettiesisku rīcību, bet netiek piedzīta atlīdzība par nodarītajiem zaudējumiem.

Valsts kontrole nekļūs tikai par zaudējumu piedziņas iestādi

Informējot plašsaziņas līdzekļus par izmaiņām Valsts kontroles likumā, E. Korčagins uzsvēra, ka Valsts kontrolei nav ambīciju masveidā strādāt par zaudējumu piedziņas iestādi: “Mēs ceram, ka šie grozījumi, dodot mums papildu pilnvaras noteiktos gadījumos iestāties valsts vai pašvaldību iestāžu vietā un veikt zaudējumu piedziņu, drīzāk kalpos kā preventīvs rīks, lai šādi zaudējumi vispār nerastos. Jo mērķis ir radīt situāciju, kurā cilvēki apzinās, ka par nelikumīgu rīcību var sekot atbildība, ka tā var būt personiska – nevis abstrakta – un attiekties uz katru konkrēto lēmuma pieņēmēju un rīcības veicēju. Šāds solis turpmāk cilvēkus atturēs no dažādām nelikumīgām rīcībām.”

Taču tajos gadījumos, kad likums tomēr neatturēs no pārkāpuma un kad VK savu darbu paveiks, tiks nodrošināta valsts un pašvaldību līdzekļu atgriešana budžetos.

Grozījumi neļaus ierēdņiem paļauties uz to, ka iestādes vadītājs varēs viņus piesegt, neuzsākot piedziņu pret viņiem, piebilst VK Sabiedriskās padomes loceklis Edgars Pastars. Šī savējo piesegšanas sajūta ir zudusi, un var nākties ar Valsts kontroli saskarties tieši.

Virsmērķis ir panākt, ka valsts un pašvaldību līdzekļi – nodokļos samaksātie līdzekļi – tiek izmantoti tiesiskā veidā un pēc labākās sirdsapziņas, uzsver E. Korčagins.

Par nelietderīgu rīcību – piedziņas sankciju nebūs

VK juridiskās daļas vadītāja Liāna Karlsone skaidro, ka zaudējumu piedziņa būs iespējama, ja tie radīti nelikumīgas rīcības rezultātā. Tā ir būtiska atšķirība no citas situācijas, kad zaudējumi tiek saistīti ar nelietderīgu rīcību, jo Valsts kontrole zaudējumus nepiedzīs, ja revīzijā būs konstatējusi nelietderīgu rīcību ar publiskiem līdzekļiem vai mantu.

VK ir arī tikai lietderības revīzijas. Atbildot uz LV portāla jautājumu, vai šādas revīzijas un to rezultāti amatpersonām var ļaut justies mierīgām, E. Korčagins skaidro, ka ir revīzijas, kurās VK skatās tikai lietderības jautājumus: vai varēja ar līdzekļiem rīkoties lētāk, produktīvāk, mērķtiecīgāk. Taču arī šādās revīzijās revidenti var konstatēt kādus likumu pārkāpumus, kuru dēļ ir nodarīti zaudējumi. Līdz ar to, ja tā ir tikai lietderības revīzija, tas automātiski nebūt vēl nenozīmē, ka “var gulēt mierīgi”.

Papildināts arī Izšķērdēšanas novēršanas likums

Savulaik vienlaikus ar grozījumiem Valsts kontroles likumā 2015. gadā Saeimā tika iesniegti arī grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā. Arī to ceļš līdz pieņemšanai ir bijis tikpat ilgs, grozījumi pieņemti tikai šogad – 16. maijā (stājušies spēkā 13. jūnijā).

Tieši šajā likumā ir noteikts, ka zaudējumus no pārkāpēja varēs piedzīt ne vairāk kā viena gada mēnešalgas apmērā, kā arī tas, ka zaudējumus piedzen, ja no pārkāpuma izdarīšanas nav pagājuši vairāk kā četri gadi. Turklāt likums arī nosaka: dienesta, darba vai amata tiesisko attiecību izbeigšana nav pamats, lai zaudējumus nepiedzītu.

L. Karlsone skaidro, ka četru gadu noilguma termiņš attieksies ne tikai uz Valsts kontroles revīzijā konstatētajiem, bet arī uz jebkuriem zaudējumiem, kas nodarīti ar lēmumiem un rīcību valsts pārvaldē, citās iestādēs un pašvaldības.

Savukārt, ja zaudējumi ir nodarīti ar tīšu nodomu un to var pierādīt, tad tas ir darbs prokuratūrai un to atlīdzināšanai limita nav.

Zaudējumu piedziņa – rupjas neuzmanības dēļ

Zaudējumus varēs piedzīt tikai tad, ja tie nodarīti aiz rupjas neuzmanības. Neuzmanība ir rupja, ja kāds rīkojas augstākā mērā vieglprātīgi un nevērīgi vai mazāk rūpējas par viņam uzticētām svešām lietām un darīšanām nekā par savām paša vai arī uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums vai bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam nezināmi (tāds ir definējums Civillikuma 1645. pantā).

Valsts kontroles likuma grozījumu apspriešanas laikā bijis arī šāds iebildums – cilvēki turpmāk baidīsies pieņemt lēmumus. Kā skaidro E. Pastars, likumos ir skaidri noregulēts, ka zaudējumu piedziņa var tikt piemērota par nelikumīgiem lēmumiem. Un ir zināmi atbildības ierobežojumi – par rupjāku neuzmanību un par tīšu nodomu ir stingrāka atbildība. Līdzīga pieeja ir kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā.

Lai amatpersonas nebaidītos pieņemt lēmumus, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā ir arī noteikti pateikts, kādi apstākļi nav uzskatāmi par rupju neuzmanību, norāda L. Karlsone. Piemēram, zaudējuma piedziņa no atbildīgās amatpersonas nenotiks, ja ir bijuši iekšējie normatīvie akti un cilvēks rīkojies atbilstoši tiem, ja ir bijis kāds rīkojums no augstākstāvošas amatpersonas vai rīcības prettiesiskuma iemesls ir tiesību normu nepareiza piemērošana vai interpretācija un ja viedoklis, kas bijis amatpersonas rīcības pamatā, uzskatāms par juridiski adekvātu.

Kā skaidro L. Karlsone, klasiskākie rupjas neuzmanības gadījumi ir, piemēram, atlīdzības jautājumos – pārmaksātas summas (ja likums atļauj izmaksāt piemaksu 20% apmērā, samaksāti 25%). Tas ir pārkāpums. Ir bijuši gadījumi, kad ir samaksāts par nesaņemtiem pakalpojumiem vai iztērēta degviela personiskām vajadzībām.

Pirms Valsts kontroles piedziņas – viss pašu rokās

Zaudējumu piedziņas process ir noteikts Valsts kontroles likumā. Vispirms tiks sagatavots revīzijas ziņojums. Pēc tam Revīzijas departaments piedāvās uzsākt zaudējumu piedziņu un Valsts kontroles padome lems, vai uzsākt zaudējumu piedziņu.

Revidējamai vienībai sešu mēnešu laikā pēc VK lēmuma par nelikumīgas rīcības dēļ nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas uzsākšanu jāizvērtē amatpersonu un darbinieku atbildība. To var darīt arī augstākā iestāde trīs mēnešu laikā. Ja likumā noteiktajos termiņos nekāda rīcība nebūs sekojusi un zaudējumu piedziņas process nebūs veikts, iesaistīsies Valsts kontrole un piedzīs šos zaudējumus.

L. Karlsone norāda uz vēl vienu būtisku principu, kas paredz, ka vispirms pašai personai tiks dota iespēja atlīdzināt šos zaudējumus vai arī to darīs revidējamā vienība vai augstākā iestāde. Un tikai tad, ja nekāda rīcība nesekos, iejauksies Valsts kontrole – izmantos savas likumā noteiktās tiesības un piedzīs zaudējumus.

Savukārt amatpersona, darbinieks katrā ziņā var vērsties arī neatkarīgajās iestādēs – tiesā. Amatpersonai ir tiesības ne tikai piedalīties Valsts kontroles padomes sēdēs, sniegt paskaidrojumus un iesniegt visus dokumentus, bet arī pārsūdzēt VK padomes lēmumu tiesā visās trijās instancēs.

VK jaunās tiesības – revīzijām no 2019. gada 1. augusta

Valsts kontroles likuma grozījumi noteic, ka jaunie noteikumi attieksies tikai uz tām revīzijām, kuras būs uzsāktas no 1. augusta (tie neattieksies uz revīzijām, kuras veiktas līdz šim).

Taču tie zaudējumi, kas nodarīti līdz šim, būs pakļauti piedziņai, bet tikai tad, ja tie tiks atklāti kādā no revīzijām, kas notiks pēc 1. augusta. Tātad piedziņu par zaudējumiem varēs vērst arī tad, ja pārkāpumi izdarīti, piemēram, 2018. vai 2017. gadā un tos atklās kādā revīzijā tagad.

Ja zaudējumi netiks atlīdzināti, vainīgos publiskos

Pēc revīzijas Valsts kontrole publisko ziņojumu, kopsavilkumu, lēmumu un ieteikumus. Uz LV portāla vaicāto, kad sabiedrība uzzinās par amatpersonām, kuras vainojamas nelikumīgā rīcībā ar valsts vai pašvaldību līdzekļiem, L. Karlsone atbild, ka sākotnējos dokumentos konkrēto personu vārdi netiks minēti. Jo tas ir administratīvais process un tas aizsargā privātpersonu. Cilvēks varēs sniegt paskaidrojumus.

Tikai tajos gadījumos, ja persona neatlīdzinās zaudējumus labprātīgi, tā tiks publiskota sarakstā Valsts kontroles mājaslapā. Tiks norādīts personas vārds uzvārds un pārkāpuma būtība. Bet tas notiks tikai tādā gadījumā, ja VK padomes lēmums būs neapstrīdams.

To paredz grozījumi Valsts kontroles likuma 79. pantā.

Piedziņas noilgums – četri gadi

Līdz šim piedziņas noilgums bija divi gadi. Tagad ir noteikti četri gadi. Divi gadi vērtēts kā pārāk īss laiks, īsus termiņus izmanto valstīs ar augstu tiesisko kultūru, Latvijā tādas vēl nav. Dažās valstīs ir septiņu gadu noilguma termiņš. Latvija pagaidām izvēlējusies vidējo rādītāju.

E. Pastars lēš, ka sākotnēji gadā varētu būt 6–8 piedziņas lietas, taču būs svarīgi arī izvēlēties pirmās lietas pareizas prakses iedibināšanai. Valsts kontrole revīzijas gan nepieskaņos un nepakārtos jaunajām likuma normām. Šogad ir plānotas ikgadējās finanšu revīzijas.

Jaunajām pilnvarām – jauni speciālisti

VK pārstāvji vairākkārt norādīja uz sadarbību ar prokuratūru, jo būs nepieciešams atrast pareizos saskarsmes punktus, piemēram, attiecībā uz kriminālprocesu: saprast, kad tā ierosināšana varbūt nav pārāk lietderīga un labāk būtu piedzīt tikai zaudējumus.

E. Korčagins uzsver, ka ir pozitīvi vērtējami jebkuri normatīvo aktu grozījumi, kas veicina tiesiskumu, tāpēc par tiem vajadzētu būt gandarītai jebkurai iestādei.

Diskusijas starp partneriem būs, ir svarīgi saskaņot rīcību, lai cits citam palīdzētu, nevis traucētu, lai process būtu efektīvs.

Valsts kontrole ir gatavojusies jauno likumā noteikto piedziņas tiesību īstenošanai. Ir izveidota īpaša struktūrvienība, kurā strādā profesionāli speciālisti ar izglītību šajos jautājumos.