SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
17. jūnijā, 2019
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Valsts pārvalde
12
12

Valsts prezidenta kanceleja. Ko tā dara un no kā sastāv?

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Valsts prezidentam ir visai plašas funkcijas. To īstenošanā viņam atbalstu sniedz atsevišķa institūcija – Valsts prezidenta kanceleja, kurai ir zīmogs ar Latvijas Republikas lielā valsts ģerboņa attēlu, kāds ir arī Valsts prezidenta standartā – karogā, kurš plīvo virs Rīgas pils.

FOTO: Rebeka Žeire, LETA

Jaunievēlētais Valsts prezidents Egils Levits sācis veidot savu komandu, kura darbosies Valsts prezidenta kancelejas ietvaros. LV portāls skaidro, kādas ir šīs institūcijas funkcijas, struktūra un darbinieku atalgojums.

īsumā
  • Valsts prezidenta kanceleja ir patstāvīga institūcija, kas nodrošina Valsts prezidenta darbību.
  • Valsts prezidenta kancelejas struktūru un iekšējās darbības noteikumus reglamentē nolikums, kuru apstiprina Valsts prezidents.
  • Valsts prezidenta kanceleju vada un tās darbu organizē Valsts prezidenta iecelts kancelejas vadītājs.
  • Valsts prezidents pats izvēlas padomniekus.
  • Valsts prezidenta kancelejā darbojas apmēram pussimts cilvēku.

Valsts prezidentam saskaņā ar Satversmi uzticēta virkne funkciju un dotas noteiktas tiesības – viņš reprezentē valsti, var rosināt likumus un izsludina tos, lemj par aizsardzības pasākumiem militāra iebrukuma gadījumā, vada Nacionālo drošības padomi, izvēlas personu, kurai uztic veidot jaunu valdību, var apžēlot notiesātos.  Šo tiesību un funkciju īstenošanā saskaņā ar likuma “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 5. pantu valsts galvu atbalsta patstāvīga institūcija – Valsts prezidenta kanceleja, kura pārzina arī jaunievēlētā Valsts prezidenta, kāds patlaban ir Egils Levits, lietvedību un līdz viņa amatā stāšanās brīdim atbalsta nākamā valsts galvas darbību.

Kancelejas funkcijas

Valsts prezidenta kancelejas struktūru un iekšējās darbības noteikumus reglamentē nolikums, kuru apstiprina Valsts prezidents. Saskaņā ar šo nolikumu kanceleja, nodrošinot valsts galvas darbību, veic virkni funkciju, to skaitā:

  • izpilda Valsts prezidenta dotos uzdevumus;
  • nodrošina Valsts prezidenta darbību, reprezentējot valsti starptautiski;
  • nodrošina Valsts prezidenta darbību likumdošanas jomā;
  • nodrošina Valsts prezidenta darbību valsts drošības un militārajā jomā;
  • nodrošina Valsts prezidenta apžēlošanas tiesības izmantošanu;
  • plāno un organizē Valsts prezidenta ikdienas darba kārtību un ar to saistītos pasākumus; 
  • nodrošina Valsts prezidentu ar savlaicīgu un vispusīgu informāciju par aktuāliem iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumiem;
  • atbilstoši Valsts prezidenta noteiktajām prioritātēm sastāda un pārvalda kancelejas budžetu, kā arī nodrošina tā tiesisku un lietderīgu izmantošanu;
  • informē sabiedrību par Valsts prezidenta darbību, darba kārtību, pieņemtajiem lēmumiem un paziņojumiem;
  • īsteno normatīvajos aktos noteiktās funkcijas personu, kuras ieņēma Valsts prezidenta amatu, darbības nodrošināšanā.

Līdztekus Valsts prezidenta kanceleja nodrošina arī tās paspārnē pastāvīgi strādājošo institūciju – Ordeņu kapitula, Valsts Heraldikas komisijas, Valsts prezidenta militārās padomes, kā arī Nacionālās drošības padomes un tās sekretariāta – darbību. Kanceleja pārzina Valsts prezidenta izveidoto konsultatīvo un pētniecisko komisiju lietvedību.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu, kanceleja nodrošina likumā noteiktās informācijas paziņošanu un publicēšanu.

Kancelejas struktūra

Valsts prezidenta kanceleju vada un tās darbu organizē Valsts prezidenta iecelts kancelejas vadītājs. Viņš ar pārvalda kancelejas budžetu un atbild par tā projekta izstrādi, nodrošina personāla atlasi, slēdz līgumus kancelejas vārdā, pārstāv to valsts un pašvaldību institūcijās, tiesu iestādēs, kā arī attiecībās ar starptautiskajām un ārvalstu institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un komersantiem. Kancelejas vadītāja prombūtnes laikā viņa pienākumus izpilda kancelejas vadītāja vietnieks vai cita ar kancelejas vadītāja rīkojumu noteikta valsts amatpersona. Kancelejas vadītāja vietnieks arī nodrošina un koordinē Valsts prezidenta dienas kārtības izstrādi un plānošanu.

Kancelejas sastāvā darbojas arī Valsts prezidenta padomnieki, Ordeņu kapitula sekretārs, Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks administratīvajos jautājumos un šādas struktūrvienības:

  • Apžēlošanas dienests;
  • Juridiskā nodaļa;
  • Funkciju nodrošinājuma nodaļa;
  • Valsts prezidenta protokols;
  • Sekretariāts;
  • Finanšu uzskaites nodaļa;
  • Informācijas tehnoloģiju nodaļa;
  • Lietvedības nodaļa;
  • Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļa.

Kancelejas vadītāja vietnieks un Valsts prezidenta padomnieki ir tieši pakļauti Valsts prezidentam un kancelejas vadītājam. Padomniekus noteiktām darbības jomām izvēlas pats Valsts prezidents. Viņš var saglabāt iepriekšējā prezidenta izveidoto padomnieku sastāvu vai mainīt to, balstoties uz saviem ieskatiem un vajadzībām, skaidro Valsts prezidenta kancelejas pārstāve komunikācijas jautājumos Kristīne Kļaveniece.

Valsts prezidenta padomnieki savas kompetences jomā:

  • nodrošina Valsts prezidentu ar nepieciešamo informāciju un viņa rīkojumu sagatavošanu;
  • organizē Valsts prezidenta un kancelejas darba kārtības un publiskos pasākumus, kā arī atbild par to saturisko daļu;
  • nodrošina vēstuļu un citu dokumentu projektu sagatavošanu, sagatavo atbildes uz kancelejā saņemto korespondenci;
  • kā atbildīgie par pasākuma norisi vai rīkojuma izpildi norīko kancelejas darbiniekus pasākumu sadaļu sagatavošanā vai rīkojuma izpildes nodrošināšanā;
  • organizē savā tiešajā pakļautībā esošo Funkciju nodrošinājuma nodaļas darbinieku darbu; savas kompetences ietvaros veic citus pienākumus Valsts prezidenta, kancelejas vadītāja vai kancelejas vadītāja vietnieka uzdevumā.

Pašreizējā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejā darbojas padomnieki preses, ārlietu, nacionālās drošības, konstitucionālo tiesību, ekonomikas, kā arī likumdošanas un juridiskajos jautājumos. Darba līgumu ar kancelejas vadītāju, viņa vietniekiem un Valsts prezidenta padomniekiem slēdz uz noteiktu laiku, ne garāku par Valsts prezidenta pilnvaru laiku.

Lai sasniegtu prezidentūras laikā izvirzītos mērķus vai aktualizētu kādu jautājumu, Valsts prezidents savā paspārnē var dibināt komisijas un padomes, aicinot tajās darboties konkrētās jomas ekspertus. Atsevišķu komisiju un padomju pastāvēšana ir noteikta likumos. Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa prezidentūras laikā darbojas: 

Papildus kancelejas valsts amatpersonām un struktūrvienību darbiniekiem Valsts prezidenta darbības nodrošināšanā ir iesaistīti Valsts prezidenta militārie adjutanti un apsardze, kas administratīvi pakļaujas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Jaunievēlētais valsts prezidents Egils Levits par savu kancelejas vadītāju izvēlējies vēstnieku Andri Teikmani. Ārlietu padomniece būs Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Eiropas lietās Solveiga Silkalna. Savukārt par padomnieci saziņai ar sabiedrību kļuvusi bijusī Latvijas Institūta direktore Aiva Rozenberga, kura skaidro: viss Levita kancelejas vadības sastāvs tiks darīts zināms īsi pirms jaunievēlētā prezidenta inaugurācijas, kas notiks 8. jūlijā.

Kancelejas budžets un atalgojums

Valsts prezidenta kancelejas vadītāja un tā vietnieka vidējā mēnešalga ir 3973 eiro, Valsts prezidenta padomniekiem – 3350 eiro, protokola darbiniekiem – 1976 eiro, prezidenta izveidoto pastāvīgo vai pagaidu konsultatīvo vai pētniecisko komisiju darbības nodrošināšanai un Valsts prezidenta padomnieku atbalsta nodrošināšanai strādājošajiem – 1425 eiro, saimnieciskajiem un tehniskajiem darbiniekiem – 1432 eiro. 2019. gadā kancelejas budžets ir 4,8 miljoni eiro, no kuriem strādājošo atalgojums ir 1,8 miljoni eiro. Valsts prezidenta kancelejā strādā 50 darbinieki un amatpersonas.

Amatu iedalījums amatu grupās un informācija par mēnešalgas apmēru

Valsts prezidenta kancelejā

Amata pamatfunkcija

Amata vietu skaits

Mēnešalgas diapazons eiro pirms nodokļu nomaksas

Vidējā mēnešalga

Administratīvā funkcija:

kancelejas vadītājs, vadītāja vietnieks

3968–3978

3973

Valsts prezidenta padomnieki

6

2993–34211

3350

Valsts prezidenta protokols

18242281 

1976 

Apžēlošanas dienests

15022281

1892

Ordeņu kapituls

2281 

2281 

Valsts prezidenta izveidoto pastāvīgo vai pagaidu konsultatīvo vai pētniecisko komisiju darbības nodrošinājums un Valsts prezidenta padomnieku atbalsta nodrošinājums

6

68416902

1425

Grāmatvedības un finanšu funkcija

2

1931–2415

2173

Informācijas tehnoloģiju funkcija

2

1824–2281

2053

Juridiskā funkcija

3

2052

2052

Komunikācija un sabiedriskās attiecības

4

9123–1824

1430

Personālvadības funkcija

1

2052

2052

Lietvedības funkcija

2

1254–1824

1539

Saimnieciskā funkcija un pamatdarbības tehniskā nodrošinājuma funkcija

10

698–24154

1432

Sekretariāta funkcija

6

1197–15965

1322

1 Viens VP padomnieks strādā nepilnu darba laiku.

2 Divi darbinieki strādā nepilnu darba laiku. 

3Viens darbinieks strādā nepilnu darba laiku.

4 Viens darbinieks strādā nepilnu darba laiku.

5 Divi darbinieki strādā nepilnu darba laiku. 

Labs saturs
12
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI