Valsts prezidenta kanceleja. Ko tā dara un no kā sastāv?

Valsts prezidentam saskaņā ar Satversmi uzticēta virkne funkciju un dotas noteiktas tiesības – viņš reprezentē valsti, var rosināt likumus un izsludina tos, lemj par aizsardzības pasākumiem militāra iebrukuma gadījumā, vada Nacionālo drošības padomi, izvēlas personu, kurai uztic veidot jaunu valdību, var apžēlot notiesātos.  Šo tiesību un funkciju īstenošanā saskaņā ar likuma “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 5. pantu valsts galvu atbalsta patstāvīga institūcija – Valsts prezidenta kanceleja, kura pārzina arī jaunievēlētā Valsts prezidenta, kāds patlaban ir Egils Levits, lietvedību un līdz viņa amatā stāšanās brīdim atbalsta nākamā valsts galvas darbību.

Kancelejas funkcijas

Valsts prezidenta kancelejas struktūru un iekšējās darbības noteikumus reglamentē nolikums, kuru apstiprina Valsts prezidents. Saskaņā ar šo nolikumu kanceleja, nodrošinot valsts galvas darbību, veic virkni funkciju, to skaitā:

• izpilda Valsts prezidenta dotos uzdevumus;
• nodrošina Valsts prezidenta darbību, reprezentējot valsti starptautiski;
• nodrošina Valsts prezidenta darbību likumdošanas jomā;
• nodrošina Valsts prezidenta darbību valsts drošības un militārajā jomā;
• nodrošina Valsts prezidenta apžēlošanas tiesības izmantošanu;
• plāno un organizē Valsts prezidenta ikdienas darba kārtību un ar to saistītos pasākumus; 
• nodrošina Valsts prezidentu ar savlaicīgu un vispusīgu informāciju par aktuāliem iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumiem;
• atbilstoši Valsts prezidenta noteiktajām prioritātēm sastāda un pārvalda kancelejas budžetu, kā arī nodrošina tā tiesisku un lietderīgu izmantošanu;
• informē sabiedrību par Valsts prezidenta darbību, darba kārtību, pieņemtajiem lēmumiem un paziņojumiem;
• īsteno normatīvajos aktos noteiktās funkcijas personu, kuras ieņēma Valsts prezidenta amatu, darbības nodrošināšanā.

Līdztekus Valsts prezidenta kanceleja nodrošina arī tās paspārnē pastāvīgi strādājošo institūciju – Ordeņu kapitula, Valsts Heraldikas komisijas, Valsts prezidenta militārās padomes, kā arī Nacionālās drošības padomes un tās sekretariāta – darbību. Kanceleja pārzina Valsts prezidenta izveidoto konsultatīvo un pētniecisko komisiju lietvedību.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu, kanceleja nodrošina likumā noteiktās informācijas paziņošanu un publicēšanu.

Kancelejas struktūra

Valsts prezidenta kanceleju vada un tās darbu organizē Valsts prezidenta iecelts kancelejas vadītājs. Viņš ar pārvalda kancelejas budžetu un atbild par tā projekta izstrādi, nodrošina personāla atlasi, slēdz līgumus kancelejas vārdā, pārstāv to valsts un pašvaldību institūcijās, tiesu iestādēs, kā arī attiecībās ar starptautiskajām un ārvalstu institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un komersantiem. Kancelejas vadītāja prombūtnes laikā viņa pienākumus izpilda kancelejas vadītāja vietnieks vai cita ar kancelejas vadītāja rīkojumu noteikta valsts amatpersona. Kancelejas vadītāja vietnieks arī nodrošina un koordinē Valsts prezidenta dienas kārtības izstrādi un plānošanu.

Kancelejas sastāvā darbojas arī Valsts prezidenta padomnieki, Ordeņu kapitula sekretārs, Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks administratīvajos jautājumos un šādas struktūrvienības:

• Apžēlošanas dienests;
• Juridiskā nodaļa;
• Funkciju nodrošinājuma nodaļa;
• Valsts prezidenta protokols;
• Sekretariāts;
• Finanšu uzskaites nodaļa;
• Informācijas tehnoloģiju nodaļa;
• Lietvedības nodaļa;
• Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļa.

Kancelejas vadītāja vietnieks un Valsts prezidenta padomnieki ir tieši pakļauti Valsts prezidentam un kancelejas vadītājam. Padomniekus noteiktām darbības jomām izvēlas pats Valsts prezidents. Viņš var saglabāt iepriekšējā prezidenta izveidoto padomnieku sastāvu vai mainīt to, balstoties uz saviem ieskatiem un vajadzībām, skaidro Valsts prezidenta kancelejas pārstāve komunikācijas jautājumos Kristīne Kļaveniece.

Valsts prezidenta padomnieki savas kompetences jomā:

• nodrošina Valsts prezidentu ar nepieciešamo informāciju un viņa rīkojumu sagatavošanu;
• organizē Valsts prezidenta un kancelejas darba kārtības un publiskos pasākumus, kā arī atbild par to saturisko daļu;
• nodrošina vēstuļu un citu dokumentu projektu sagatavošanu, sagatavo atbildes uz kancelejā saņemto korespondenci;
• kā atbildīgie par pasākuma norisi vai rīkojuma izpildi norīko kancelejas darbiniekus pasākumu sadaļu sagatavošanā vai rīkojuma izpildes nodrošināšanā;
• organizē savā tiešajā pakļautībā esošo Funkciju nodrošinājuma nodaļas darbinieku darbu; savas kompetences ietvaros veic citus pienākumus Valsts prezidenta, kancelejas vadītāja vai kancelejas vadītāja vietnieka uzdevumā.

Pašreizējā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejā darbojas padomnieki preses, ārlietu, nacionālās drošības, konstitucionālo tiesību, ekonomikas, kā arī likumdošanas un juridiskajos jautājumos. Darba līgumu ar kancelejas vadītāju, viņa vietniekiem un Valsts prezidenta padomniekiem slēdz uz noteiktu laiku, ne garāku par Valsts prezidenta pilnvaru laiku.

Lai sasniegtu prezidentūras laikā izvirzītos mērķus vai aktualizētu kādu jautājumu, Valsts prezidents savā paspārnē var dibināt komisijas un padomes, aicinot tajās darboties konkrētās jomas ekspertus. Atsevišķu komisiju un padomju pastāvēšana ir noteikta likumos. Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa prezidentūras laikā darbojas: 

• Tiesiskās vides pilnveides komisija;
• Vēsturnieku komisija;
• Valsts valodas komisija;
• Valsts heraldikas komisija;
• Mazākumtautību konsultatīvā padome;
• Nacionālās drošības padome;
• Militārā padome;
• Enerģētikas drošības komisija.

Papildus kancelejas valsts amatpersonām un struktūrvienību darbiniekiem Valsts prezidenta darbības nodrošināšanā ir iesaistīti Valsts prezidenta militārie adjutanti un apsardze, kas administratīvi pakļaujas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Jaunievēlētais valsts prezidents Egils Levits par savu kancelejas vadītāju izvēlējies vēstnieku Andri Teikmani. Ārlietu padomniece būs Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Eiropas lietās Solveiga Silkalna. Savukārt par padomnieci saziņai ar sabiedrību kļuvusi bijusī Latvijas Institūta direktore Aiva Rozenberga, kura skaidro: viss Levita kancelejas vadības sastāvs tiks darīts zināms īsi pirms jaunievēlētā prezidenta inaugurācijas, kas notiks 8. jūlijā.

Kancelejas budžets un atalgojums

Valsts prezidenta kancelejas vadītāja un tā vietnieka vidējā mēnešalga ir 3973 eiro, Valsts prezidenta padomniekiem – 3350 eiro, protokola darbiniekiem – 1976 eiro, prezidenta izveidoto pastāvīgo vai pagaidu konsultatīvo vai pētniecisko komisiju darbības nodrošināšanai un Valsts prezidenta padomnieku atbalsta nodrošināšanai strādājošajiem – 1425 eiro, saimnieciskajiem un tehniskajiem darbiniekiem – 1432 eiro. 2019. gadā kancelejas budžets ir 4,8 miljoni eiro, no kuriem strādājošo atalgojums ir 1,8 miljoni eiro. Valsts prezidenta kancelejā strādā 50 darbinieki un amatpersonas.

Amatu iedalījums amatu grupās un informācija par mēnešalgas apmēru

Valsts prezidenta kancelejā

1 Viens VP padomnieks strādā nepilnu darba laiku.

2 Divi darbinieki strādā nepilnu darba laiku. 

3Viens darbinieks strādā nepilnu darba laiku.

4 Viens darbinieks strādā nepilnu darba laiku.

5 Divi darbinieki strādā nepilnu darba laiku.