SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
01. maijā, 2019
Lasīšanai: 3 minūtes
4
4

Darba likumā noteikta iespēja mazāk maksāt par virsstundām

Stājas spēkā 01.05.2019.

Ja ģenerālvienošanās paredz minimālās algas paaugstināšanu nozarē vismaz 50 procentu apmērā virs valsts noteiktās minimālās algas, piemaksu par virsstundām varēs noteikt mazāku par 100 procentiem, bet ne mazāku kā 50 procenti no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes.

FOTO: Freepik

Nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos ir būtiski palielināta minimālā darba alga, varēs noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu.

Jauno kārtību paredz Saeimā 28. martā otrreizējā caurlūkošanā pieņemtie Darba likuma grozījumi, kas stājas spēkā šodien, 1. maijā.

Likuma 68. panta pirmā daļa vispārējā gadījumā noteic, ka par virsstundu darbu piemaksa ir 100 procentu apmērā.

Likuma jaunā norma paredz, ka nozarēs, kurās noslēgta ģenerālvienošanās, par virsstundām varēs maksāt mazāk, taču ne mazāk par 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes, ja ir nolīgta akorda alga – ne mazāk kā 50 procentu apmērā no noteiktā akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.

Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās par minimālās algas būtisku paaugstināšanu nav noslēgta, saglabāsies līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība.

Vienlaikus likumā precizēts, ka par būtisku darba algas pieaugumu uzskatāms tāds, kas ir vismaz 50 procenti virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes.

Pašreiz minimālā alga valstī ir 430 eiro. Nozarē minimālajai algai jābūt vismaz par 50% lielākai nekā valstī noteiktajai. Piemēram, būvniecībā no šā gada 4. novembra minimālā alga būs 780 eiro bruto, liecina informācija Latvijas Būvuzņēmēju partnerības mājaslapā.

Ministru kabinetam likumā noteikts pienākums izvērtēt jaunā regulējuma piemērošanu praksē un tā ietekmi uz darbinieku tiesisko stāvokli un līdz 2021. gada 1. februārim iesniegt par to Saeimai ziņojumu.

Likuma grozījumus pēc to otrreizējā caurlūkošanā Saeimā veiktajām korekcijām atzinīgi novērtēja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), vērtējot, ka tie paredz plašākas sociālo partneru iespējas regulēt darba samaksu un darba attiecības, slēdzot nozares ģenerālvienošanos. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns pauda viedokli: “Ar šo likuma grozījumu pieņemšanu mēs tuvojamies attīstīto Eiropas valstu praksei darba attiecību un darba samaksas regulēšanā, kur vispārsaistoši koplīgumi nozarēs novērš negodīgu konkurenci un algu dempingu.”

Raksturojot darbinieku interešu aizsardzības nodrošināšanu, LBAS norāda, ka tas notiks, būtiski (1,5 reizes) palielinot nozares minimālo algu salīdzinājumā ar valstī noteikto minimālo algu, veidojot arī dabisku vidējās algas pieaugumu nozarē.

LBAS arī atgādina, ka likuma jaunā redakcija neskar Darba likuma 136. pantā noteikto principu, ka virsstundu darbs ir pieļaujams tikai tad, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā. Darbiniekam nav automātiska pienākuma veikt virsstundu darbu un saņemt samazinātu piemaksu. Diemžēl Latvijā darbinieki atsevišķās nozarēs ar augstu ēnu ekonomikas īpatsvaru bieži vien piekrīt strādāt virsstundas, lai nopelnītu vairāk. Minimālās algas palielināšana samazinās nepieciešamību darbiniekam strādāt virsstundu darbu, lai tādējādi nopelnītu pienācīgu iztiku, komentē LBAS.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU